Sākums

Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Helmuts Balderis hokeja laukumā bija kā Jēzus, kurš spēja staigāt pa ūdens virsmu. Neatkārtojama slidojuma un nūjas tehnika, ātrums, bet galvenais – Baldera spēja saprast situāciju ledus laukumā un sekundes simtdaļas laikā pieņemt pareizo lēmumu turpmākajai epizodes attīstībai.

8. maijā Eiropā atzīmē Otrā pasaules kara Eiropā beigu dienu. Politiķi piedalās dažādos pasākumos, noliek ziedus, noliec galvas bojā gājušo piemiņai un atkārto standarta frāzes par kara nežēlību un tā atkārtošanās nepieļaujamību. To pašu dara arī mūsu politiķi, taču visām viņu darbībām un vārdiem cauri vijas zināms neīstums. Kāpēc?

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Sirds mazspēja ir nopietna diagnoze, kas prasa komplicētu ārstēšanu, un to ir svarīgi diagnosticēt pēc iespējas ātrāk, tomēr diezgan bieži pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, ir arī citas blakusslimības, kuras arī svarīgi laikus pamanīt, norāda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola.

Ilggadējo Latvijas politiskās skatuves vadošo prīmu – “Vienotību” – jau labu laiciņu vajā dažādas likstas. Viss sākās ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām, taču ar to “Vienotības” nedienas nebeidzās. Aplokšņu algas partijas birojā, it kā mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus un tagad vēl šaubīgi ziedojumi. Citiem vārdiem, pilna politisko grēku buķete, kas vairāk vai mazāk ir, visticamāk, visu politisko spēku ikdiena.

Kultūras ministrija ir nākusi klajā ar grandiozu plānu: “Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.”

Arī šogad kompensējamo zāļu budžetā ir prognozējams finansējuma deficīts, ko Veselības ministrija plānojusi dzēst ar naudas pārdali. Šāda situācija veidojas katru gadu, jo gada sākumā piešķirtais finansējums kompensējamām zālēm pēdējos gados nekad nav bijis atbilstošs reālajām pacientu vajadzībām.

Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) trīssimtajā dzimšanas dienā tagadējā Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca Kantu par Krievijas kara trofeju, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs Kantam veltītā pasākumā brīdināja, ka “tāpat kā mēs tagad, Kants dzīvoja lielu karu un pārvērtību laikmetā".

Katru gadu, tuvojoties 4. maija svētkiem, sākas īstenticīgo patriotu uzbrukumi “balto galdautu svētkiem”, kas, pēc šo cīnītāju domām, it kā aizvietojot neatkarības atjaunošanas svētkus. Tiek teikts, ka, lietojot šo apzīmējumu, tiekot pazemināta 4. maija vēsturiskā loma. Atstāsim iekavās to, ka daži no šiem karotājiem vispār neatzīst “4. maija režīmu”, kurš esot uzurpējis Pilsoņu kongresa patiesās tiesības lemt latviešu tautas likteņus.

Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa lielus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtos veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpēc, aplūkojot mūsu vēsturi, paralēli skatot arī fašistiskās Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsturnieku grupa ir radījusi fotoizstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tā tiks atvērta 8. maijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. “Neatkarīgās” saruna ar izstādes autoriem – vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Valdi Kuzminu.

Nelaimīgo putnu cilvēki pamanīja, pastaigājoties gar Rīgas līča krastu Daugavgrīvā. Izrādījās, ka ap gulbja kāju bija aptinusies no neilona izgatavota makšķeres aukla. Nevienaldzīgie ļaudis izsauca VUGD speciālistus.

Cik sarežģīti TEC no gāzes pārkārtot uz ūdeņradi; kur tiks ražots ūdeņradis un vai tas ir sprādzienbīstams; kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu; vai iespējams kliedēt sabiedrības bažas par vēja parku blaknēm saistībā ar  putniem, meža zvēriem, izmaiņām ainavā un mirgošanu, kuru rada rotora spārni; vai attapīgi uzņēmēji nesāks pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām vēja turbīnām – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar “Latvenergo” attīstības direktori Ilviju Boreiko. 

ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija pēta ukraiņu bēgļu dzīves apstākļus Baltijas valstīs, lai noskaidrotu, kas viņiem traucē atrast darbu, cik veiksmīgi viņi integrējas vietējā sabiedrībā un cik liela daļa vēlas atgriezties mājās par spīti karam. “Kontekst.lv” iepazinās ar ekspertu secinājumiem.

Pagājušajā nedēļā uz sava jaunā albuma “Bara gūstā” prezentāciju Latvijas 1. rokkafejnīcā aicināja smagmūzikas grupa “Garu pagrabs”. It kā pa jokam tika piedāvāta arī pamācība “Kā taisīt metāla albumu”, taču, kā zināms, katrā jokā ir daļa patiesības, un “Garu pagraba” gadījumā šie puiši tiešām varētu dot padomus, kā sasniegt savus mērķus. 

Par patērētāju sabiedrību, par iedzīvotāju finanšu (ne)pratību un kāpēc joprojām dodam priekšroku zemākajai cenai, nevis izvērtējam produkta, preces kvalitātes rādītājus. Par to raidījumā “Nra.lv sarunas” skaidrojumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

Vai Ģenerālprokuratūrā pēta attaisnojošo spriedumu iemeslus, vai konstatē nekvalitatīvas apsūdzības; par to, kā ģenerālprokurors konstruētu apsūdzību Lemberga lietā; cik kriminālprocesi gada laikā uzsākti; vai pēc grozījumiem Krimināllikumā to būs vēl vairāk; par advokātu lomu kriminālprocesā un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu. 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par budžeta deficīta samazināšanu ir izvērtējamas, bet nav obligātas, 24. aprīlī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, izceļot, ka Latvija patlaban nedrīkst taupīt ne uz iekšējās, ne uz ārējās drošības rēķina.

Par vienu no pagājušā gada nogales skaļākajiem notikumiem latvju koncertdzīvē kļuva savulaik populārā rokmūziķa Detlefa atgriešanās – bez lielas reklāmas viņa komandai Rīgā izdevās sarīkot pilnībā izpārdotu koncertu, kam sekoja pāris tikpat lielu ažiotāžu izraisījušu pasākumu mūziķa dzimtajā Liepājā. Nu šim spilgtajam iznācienam ir turpinājums.

Kāda solās būt cena elektrībai; ko nozīmē klimatneitrāla elektroenerģijas ieguve un kā tā realizēsies dzīvē; kādēļ ir jābūvē vēja un saules parki un kā tie ietekmēs elektrības cenu lejupslīdi – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" attīstības direktori Ilviju Boreiko 

Visvieglāk iegūstamo atbildi uz jautājumu par deputātu ieguvumiem dod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā statistika, ka šā gada martā valsts maksājusi speciālo pensiju 3 376 eiro apmērā katram no 77 atlikušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes, kuri vispār nodzīvojuši līdz pensijai.

Lēmums šogad kompensējamo medikamentu sarakstā neiekļaut medikamentus jaunu reto slimību diagnožu ārstēšanai, nozīmē, ka daudziem pacientiem tiks atņemta vienīgā iespēja uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, Neatkarīgajai norāda Reto slimību alianses pārstāve Ieva Plūme.