Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".
“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.
Mēneša pirmajā dekādē mājsaimniecības saņem elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo mēnesi. Šomēnes tie ir satraucoši. Ja pati elektrības cena nav īpaši mainījusies, tad kosmosā aizgājuši tarifi par elektrības piegādi un jaudu izmantošanu. Cilvēki ir sašutuši. Pilni sociālie tīkli ar dusmām un neapmierinātību. Un? Kas tālāk?
Bez skaļiem oficiāliem paziņojumiem un ar miglainām cerībām uz to, ka arī tās pasaules valstis, kas līdz šim nav nosodījušas Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, to beidzot izdarīs, svētdien noslēgušās sarunas Saūda Arābijas pilsētā Džidā. Vairāk nekā 40 valstu augsta ranga amatpersonas bez Krievijas pārstāvju klātbūtnes sprieda par iespējām izbeigt asinsizliešanu un citiem ar Kremļa agresiju saistītiem jautājumiem.
Korfu salā Grieķijā arestēts Neapoles organizētās noziedzības grupējuma “Camorra” dalībnieks Vinčenco Laporta, kuru Itālijas likumsargi meklējuši vairāk nekā 11 gadus. Savu atrašanās vietu viņš neuzmanīgi atklājis, svinot mīļotās futbola komandas “Napoli” uzvaru Itālijas čempionātā, bildēm no šīm svinībām parādoties interneta sociālajos tīklos.
"Mēs nevēlamies ebrejus, gejus, abortus, nodokļus un Eiropas Savienību." Ar šādu paziņojumu 2019. gadā nāca klajā viens no poļu koalīcijas “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens. “Tolaik Mencena teiktajam neviens nepievērsa uzmanību, jo "Konfederācija" nebija nozīmīgs politiskais spēlētājs. Taču tagad, nākamo Seima vēlēšanu priekšvakarā, tas kļūst par trešo spēku aiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas,” raksta Polijas Radio korespondente Darja Jurjeva speciāli mediju platformai “Radio Brīvība”.
Slimnīcu reformā būtiski ir vairāki aspekti – reģionālā pieejamība veselības pakalpojumiem no vienas puses, slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus mediķu trūkuma apstākļos – no otras puses. Kā prognozēts, plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā un to sniegtajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā nenotiks viegli un ātri.
“Mazākumtautību skolu pedagogi nav gatavi pēc mēneša mācīt skolēnus tikai valsts valodā,” brīnumainu atklājumu pirms dažām dienām publiskoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Un kritiskākā situācija – kāds pārsteigums! – esot Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Par to, ka visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, runā jau gadiem. Bet viss paliek tikai runāšanā. Gan politiķu, gan pedagogu vidē.
Eirozonas ekonomika stājas, kam piepalīdz arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) izaugsmi apzināti bremzējošā monetārā politika, bet ASV ekonomika, neskatoties uz līdzīgu kredītu procentu likmju celšanu, uzrāda ievērojamu noturību. Rezultātā globālie finanšu investori, pamatā ieguldījumu fondi, aizvien vairāk sāk likt likmes uz ASV tirgu.
Pirmdien premjers Krišjānis Kariņš atgriežas no atvaļinājuma un aicina jau agri no rīta uz sarunām koalīcijas partnerus. Katru partiju atsevišķi. Pirms kārtējās plānveida koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Vienlaikus, kā ziņo informēti avoti, viņš esot opozīcijas partijām solījis, ka pirmdien tām būšot patīkami jaunumi.
Ar Latvijā atlikušo darbspējīgo cilvēku skaitu nepietiek pat viesstrādnieku apsaimniekošanai tā, “lai viņi pēc noteiktā termiņa - vai tie būtu seši vai deviņi mēneši - brauktu atpakaļ uz savām mājām”.
Satraukums vairākās pasaules aviokompānijās par atklātajiem defektiem “Pratt & Whitney” lidmašīnu dzinējos “airBaltic” neskar – lai arī “airBaltic” izmanto “Pratt & Whitney” dzinējus, tie esot ļoti droši, “Neatkarīgajai” apgalvo “airBaltic” padome.
Iezīmējas bēdīga aina – mūsu līdzpilsoņi, tostarp bērni, turpina audzēt lieko svaru, piekopt neveselīgu dzīvesveidu. Par tukliem bērniem, par sporta un veselības problēmām, par notiekošo sporta politikā – “Neatkarīgās” saruna ar veselīga dzīvesveida popularizētāju, ārstu un Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli Pēteri Apini.
Kāda sieviete, kura ieradās apciemot savus uz Latviju aizbēgušos radiniekus, “Rus.nra.lv” pastāstīja par dzīvi okupētajā Ukrainas daļā. Antoņinu (vārds mainīts, fotogrāfijā viņas seja nav redzama – viss drošības apsvērumu dēļ) satiku vienā no Latvijas jūras piekrastes ciemiem, kur mēs ar dēlu bieži mēdzam atpūsties.
Nacionālās apvienības (NA) rindās briest neapmierinātība ar partijas vadības neizlēmību un nevēlēšanos spert politiski gudrus soļus, lai iekarotu Rīgas mēra krēslu. Neizmantot pašreizējo Rīgas domes politisko nespēju, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu pilsētas vadību, ir neprāts, kam var sekot neatgriezeniska vēlētāju vilšanās – uzskata tie NA politiķi, kuri pauž neizpratni par partijas vadības pasīvo nostāju un padevīgo raudzīšanos “Vienotības” virzienā.
Šķiet, teju katru gadu grupa “Menuets” (arī “Pērkons” un vēl dažas leģendas) svin kādu apaļu jubileju, kas arī saprotams – producentiem tā vieglāk koncertiem pievilināt publiku. Lūk, tūlīt, tūlīt “Menuets” atkal dosies savā jubilejas tūrē, kas šoreiz būs par godu grupas 55 gadu pastāvēšanas jubilejai. Taču nav žēl, lai tik spēlē – viņu mūzika cilvēkiem tiešām ir vajadzīga!
Šonedēļ Francijas svētdienas laikraksta “Le Journal du Dimanche” žurnālisti nolēmuši pārtraukt 40 dienas ilgušo streiku, kas bija saistīts ar galēji labējiem simpatizējošā Žofruā Ležēna iecelšanu par respektablās avīzes galveno redaktoru. Lai gan izdevēji apgalvo, ka laikraksts tagad atsākšot iznākt, daudzi žurnālisti esot nolēmuši iesniegt atlūgumu. Ležēnam, kuru nepārprotami atbalsta izdevuma jaunais saimnieks, miljardieris Vensāns Bolora, varētu rasties problēmas ar augsta līmeņa profesionāļu piesaistīšanu.
Latvijas Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta latviešu nācijas arhitektūrā. Jau teātra nosaukums uzliek zināmus pienākumus. Ja vēl atceramies, ka tieši uz šī teātra skatuves 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, tad jautājumi par tā vietu Latvijas kultūrpolitiskajā telpā kļūst lieki.
No 31. jūlija atjaunota ikdienas vilcienu satiksme starp Liepāju un Rīgu. Tas paveikts, pagarinot reisus maršrutā Rīga–Dobele līdz Liepājai. Tas, protams, ir labi un apsveicami, taču "Neatkarīgā" vēlējās noskaidrot – ja ne satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), tad kas par to maksās, un vai uzņēmumam "Pasažieru vilciens" tas ir izdevīgi.
Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.
