Sākums

Šveices kuluāru sarunās – kā pērn apgalvoja politikas pētniece, “Sorosa fonda Latvija” pirmā izpilddirektore Vita Matīsa, – esot izskanējis, ka Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno, varētu izbeigties 2025. gadā. Muzejs durvis vēra 1980. gadā, Matīsa piedalījusies tā veidošanā. Ne jau satura dēļ, bet, visticamāk, telpas vajadzīgas citiem mērķiem, un kas gan šveiciešiem ir Rainis un Aspazija? Situāciju skaidrot devās kultūras ministre Agnese Logina.

Kā tas nākas, ka prokuratūra Saeimā panāk sev vēlamos likumu grozījumus bez iebildumiem, bet advokātu iebildumus politiķi “laiž gar ausīm”? Vai nav tā, ka Latvijas tiesiskajā vidē indivīds pamazām kļūst aizvien neaizsargātāks, bet valsts vara pastiprina presingu? Kādu bīstamību rada topošie Krimināllikuma 323. panta grozījumi, kas parlamentā jau pieņemti otrajā lasījumā? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.

Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide šodien pulksten 11.

Naktī uz trešdienu Ukrainas bruņotie spēki deva sekmīgu triecienu pa Krievijas militāro aerodromu Džankojas pievārtē (Krimas ziemeļdaļā) un tur esošo raķešu noliktavu. Iznīcinātas S-300/S-400 raķešu palaišanas ierīces, kā arī vairākas “Cirkon” raķetes. Krievija atbildēja sev raksturīgi – ar trīs raķešu “Iskander” uzbrukumu Čerņihivas pilsētas centram laikā, kad cilvēki devās uz darbu. Ir vismaz desmit bojā gājušie un daudzi ievainoti.

Vai bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci.

Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.

Saeimas darba kārtībā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Tomēr ticamākais variants, kas varētu notikt ar pensijām un nodokļiem, ir pensiju neapliekamā minimuma palielināšana. Finanšu ministrija uz šo nodokli pensijām raugās filozofiski, nesaskatot iespēju nodokli atcelt, tomēr gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā “uz galda” ir pensiju neapliekamais minimums.

Latvijas Aizsardzības ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespēju atbildēt uzņēmējiem ne jā, ne nē par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide šodien pulksten 12.

Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Latvija devusi vietu ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovermental Panel on Climate Change - IPCC) ekspertu sanāksmei un atrādījusi tādu Latvijas klimata izmaiņu aprakstu, kāds atbilst IPCC aksiomām par zemeslodes sasilšanu cilvēku darbības rezultātā.

Laiku pa laikam tiek ziņots par kautiņiem, saduršanas gadījumiem pie tirdzniecības centra “Origo”. Nupat sociālajos tīklos izplatījās video, kurā vairāki jaunieši Stacijas laukumā ar dūrēm noskaidro attiecības. Garāmgājēji neiejaucas, policiju nemana.

LTV raidījumā “Kultūršoks”, kas nonāca ēterā marta sākumā, par saviem piedzīvojumiem runāja septiņas anonīmas studentes, kuras esot cietušas no pasniedzēju seksuālas uzmākšanās, izraisot vispārēju morālo haosu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā viņas mācījušās. Patlaban joprojām notiek izmeklēšana, taču sabiedriskajai linča tiesai jau ir savi augļi: par atkāpšanos no amata paziņojis rektors Guntars Prānis.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Negaidīti kaismīga aizkulišu cīņa par deputātu balsīm izvērtusies Rīgas domē, kur pagaidām burtiski vienas balss pietrūkst, lai amatā tiktu apstiprināta pilsētas izpilddirektora vietniece Elita Baklāne-Ansberga. Izskatās, ka kandidatūra izpilddirektora vietnieces amatā var nonākt, pateicoties arī Latvijas Krievu savienības balsīm.

Naktī uz svētdienu Irāna atbildēja uz pirms tam notikušo Izraēlas raķešu uzbrukumu Irānas vēstniecībai Damaskā. Sākotnējā Izraēlas triecienā gāja bojā astoņi cilvēki, tajā skaitā Irānas “Islāma sargu” vienības “Quds” brigādes ģenerālis Reza Zahedi un citi augsta ranga virsnieki. Atbildes trieciens bija neizbēgams. Jautājums vienīgi – cik tas būs spēcīgs? Kāds būs šīs atbildes raksturs: sāpīgi nopietns, vērsts uz konflikta eskalāciju vai simbolisks, lai varētu atrunāties, ka esam reaģējuši?

Jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, profesors, Dr. sc. admin. Gundars Bērziņš TV intervijā “Nra.lv sarunas” stāsta par gaidāmām reformām Latvijas Universitātē (LU), par studiju saturu, kvalitāti, daudzveidību, par studiju sasaisti ar zinātni pētniecību un akadēmisko rezultātu praktisko pielietojamību; rektors atklāj, kur Latvijas Universitātē atrodas tas, kas vairo patriotismu un cementē valstiskuma apziņu.

Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Ziemeļeiropas reģiona lielākais olu ražotājs “Balticovo” – piemērs tam, kā ir iespējams domāt un strādāt “zaļi”, ne tikai teorijā, bet arī praksē, un, pats galvenais, kā gūt ekonomisko labumu, tieši pateicoties videi draudzīgai ražošanai. “Neatkarīgā” viesojās uzņēmumā, kur guva iespēju savām acīm redzēt, ausīm dzirdēt, saprast, kā strādā videi draudzīgs bizness, un novērtēt uzņēmēju attieksmi pret energoefektivitāti.

Lai jaunas un inovatīvas zāles ātrāk būtu pieejamas pacientiem, no nākamā gada jaunajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai tiks veikts Eiropā vienots klīniskais novērtējums, un Zāļu valsts aģentūra sola, ka tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstos.