Saeimas darba kārtībā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Tomēr ticamākais variants, kas varētu notikt ar pensijām un nodokļiem, ir pensiju neapliekamā minimuma palielināšana. Finanšu ministrija uz šo nodokli pensijām raugās filozofiski, nesaskatot iespēju nodokli atcelt, tomēr gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā “uz galda” ir pensiju neapliekamais minimums.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, gadā pensionāri tikai šajā nodoklī vien samaksā 126 miljonus eiro, bet pēc Finanšu ministrijas datiem, vēl vairāk - ap 140 miljoniem eiro.
Ierosinājums par pensiju neaplikšanu ar nodokli Saeimā skatīts jau vairākkārt, piemēram, 2016. gadā tika iesniegta un izskatīta, bet faktiski palika bez virzības iniciatīva par nodokļa atcelšanu pensijām. Protams, nodoklis pensijām netika atcelts, jo primāri bija saglabāt budžeta stabilitāti.
Tagad vairāk nekā 12 tūkstoši pilsoņu vēlreiz parakstījuši iniciatīvu, lai atceltu pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iniciatīvas autors Raivo Jutāns norāda, ka, viņaprāt, šis jautājums ir risināms plašākā likumdošanas hierarhijas kontekstā, jo pensiju aprēķinam un uzkrājumam tiek izmantotas sociālās iemaksas, pirms tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Viņš pieļauj, ka šo nodokli varētu attiecināt uz pirmā līmeņa pensiju kapitāla daļu, kas ir indeksēta ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksu. “Par šo jautājumu ir jādiskutē, un tas ir jārisina,” norāda priekšlikuma autors. Īstenojot šo ieteikumu, pensionāriem būtu lielākas iespējas dzīvot labklājībā. “Esmu norādījis piecus jautājumus, piecus soļus, kā sasniegt mērķi. Vispirms, runājot par nodokli, es vēlos uzsvērt, ka pensija nav ienākums, bet tas ir cilvēka uzkrājums. Jā, par šo jautājumu ir daudz diskutēts, un ir viena daļa, kas iestājas pret ideju, ka pensijas nevajadzētu aplikt ar nodokli. Tāpēc vēl viens no ierosinājumiem ir palielināt pensiju neapliekamo minimumu līdz tūkstoš eiro vai līdz vidējās algas līmenim,” skaidro Raivo Jutāns. Latvijas Pensionāru federācijas piedāvātie 700 eiro kā neapliekamais minimums neiztur kritiku. Viņš arī aicina pārskatīt pensijas aprēķināšanas sistēmu un piemaksu aprēķinu par darba stāžu. Pensiju piemaksu apmērs, viņaprāt, ir smieklīgs.
Tagad Saeima sākusi vēlreiz izskatīt šo iniciatīvu un nodevusi to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Pašlaik ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem ir 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī. Pensijas no 500 līdz 1000 eiro, kuras pašlaik apliek ar nodokli, saņem 43 procenti pensionāru. Vēl neliels skaits pensionāru saņem pensijas lielākas par tūkstoš eiro.
2023. gadā no pensijām ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 126 miljoni eiro (pēc Labklājības ministrijas datiem), bet, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tas ir lielāks - nākamgad varētu būt ap 140 miljoniem eiro. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne sacīja, ka jautājums, vai vajadzētu visas pensijas atbrīvot no nodokļa, būtu tāds ļoti filozofisks, ko “mēs šobrīd neatbalstītu. Bet diskutēt mēs varam”. Šis jautājums būtu jāskata nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā, un “neapliekamā minimuma potenciālais pieaugums arī pensionāriem ir uz galda un par to tiek diskutēts”.
Visticamākais variants, par ko varētu spriest politiķi jau nākamnedēļ Saeimā, ir neapliekamā minimuma pensijām palielināšana. Pensionāru federācija piekrīt 700 eiro minimumam, turpretim citi pensionāri uzskata, ka tā ir pārāk maza summa, ņemot vērā pašreizējās izmaksas.
