Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
Valstij vajadzētu dotēt, piemēram, žurnālistikas vai politoloģijas studijas?
Tā ir izšķiršanās par studiju finansēšanas principiem. Ir vairāki veidi, kā to darīt. Dažādas valstis dara dažādi. Mēs esam izvēlējušies daļu finansēt un daļu nefinansēt. Tas ir viens modelis. Taču, piemēram, Nīderlandē augstākās izglītības studijas ir individuāls labums un sociāls labums, sabiedrības labums. Viņu pieeja ir tāda - katrs maksā līdzmaksājumu. Nelielu. Nelielu finansējumu piemaksā katrs, jo viņš iegūst personīgu labumu, augstāko izglītību. Valsts piemaksā otru pusi, jo iegūst sociālu labumu. Tas ir otrs modelis. Trešais modelis ir Igaunijā, Tartu universitātē, ar ko mums patīk salīdzināt sevi. Valsts saka: mēs apmaksājam simtprocentīgi visiem studentiem studijas, kas studē Tartu universitātē. Tartu universitāte nedrīkst uzņemt vairāk par 12 000 studentiem. Mēs 12 000 apmaksājam visu, jo gribam, lai tur ir maksimāli augsta kvalitāte un konkurss studentiem. Tās ir trīs dažādas pieejas.
Latvija ir izvēlējusies katru no studiju grupām finansēt daļēji. Es iestājos par Igaunijas modeli, kur mēs pasakām, ka LU ir jāstudē limitētam skaitam studentu un viņiem jānodrošina maksimāli augsta studiju kvalitāte un lai nevienam šajās studijās nebūtu jāmaksā. Tādā veidā mēs panāktu to, ka universitātē studēt būtu prestiži, būtu konkurss uz vienu studiju vietu, līdzīgi kā Tartu universitātē. Tas būtu mans izvēlētais variants.
Vai jūs spēsiet to realizēt?
Šis ir valsts lēmums.
Jāiet un jāpārliecina ministrija un valdība!
Mēs par to esam runājuši, bet ne pietiekami aktīvi. Es piekrītu, ka virzīt universitātei šādu modeli būtu pareizāk, nevis mēģināt izdomāt dažādus nosacījumus, kaut kādas budžeta vietas un pašiem tās dalīt.
Liekas ačgārni tas, kāpēc valstij par savu naudu jāsagatavo profesijas, kas nepienes īpašu labumu tautsaimniecībai. Atsevišķas starpdisciplināras lietas var apgūt arī ārzemju augstskolās.
Vēl viena interesanta lieta, kuru bieži vien aizmirst, ir, ka studijas un zinātne kādā no jomām nodrošina tādu svarīgu lietu kā terminoloģijas attīstība. Piemēram, IT studijās viens no svarīgiem jautājumiem ir latviešu terminoloģija IT jomā.
Tā ir jaunvārdu radīšana un to studijas?
Nacionālās terminoloģijas attīstība uzņēmējdarbībā, žurnālistikā, ka mēs publicējamies latviski. Jo, kas notiks, ja mēs pateiksim, ka visu var izstudēt ārzemēs? Notiks tas, ka konkrētā zināšanu kopa no Latvijas pazudīs. Šādi eksperimenti pasaulē ir bijuši un diemžēl ne pie kā laba nav noveduši, jo izzūd gan zināšanas konkrētajā nozarē, gan zūd terminoloģija, jo aizvērt kaut ko ir viegli, bet atvērt ļoti sarežģīti un dārgi. Un Eiropa jau šobrīd lielā mērā nav konkurētspējīga globālajā ekonomikā, jo tai veselas rindas zināšanu iztrūkst.
Tas pats stāsts, kāpēc visjaudīgākie mikroprocesori tiek ražoti Taivānā un ASV. Eiropā netiek ražoti, jo mums nav zināšanu, kā būt pasaules top līmenī vienā no svarīgākajām nozarēm, kāda šobrīd attīstās pasaulē. Skatoties globālajā darba dalīšanas ķēdē, pamanāmi šādi zināšanu robi. Eiropa to ir beidzot aptvērusi, sapratusi, ka sāk arvien vairāk atpalikt no ASV un Ķīnas. Tikai tagad mēģinām viņus noķert, un tas ir ļoti sarežģīti.
Par izglītības kvalitāti. Universitāte asociējas ar zināmu izglītības kvalitātes līmeni. Kā jūs un jūsu komanda ir iecerējusi panākt izglītības līmeņa paaugstināšanu? Vai arī gluži otrādi, jūs varat teikt, ka izglītības līmenis ir pietiekams un strādājam labi?
Kvalitāte ir tas jēdziens, kas, no vienas puses, katram ir savs, bet, no otras puses, tas ir vienmēr nepārtraukts process. Mans redzējums par kvalitāti ir šāds, ka mums vispirms ir jāvienojas par LU kvalitātes standartu studiju kursiem, kas sastāv no vairākām daļām. Piemēram, e-studiju vides kvalitāte, kas noteikta katram kursam. Runājot par studiju programmu satura kvalitāti, tas lielā mērā ir akreditācijas jautājums. Es to redzu kā vienošanās procesu par vienoto LU standartu no vienas puses, un no otras puses - par sistemātisku darbu, lai pilnveidotu visus ar kvalitāti saistītos procesus, sākot no satura kvalitātes un beidzot ar dažādām zināšanu pasniegšanas formām. Nodrošināt kvalitāti augstākajā izglītībā, tas ir ļoti sarežģīts un daudzdimensionāls ceļš.
Kad pirms dažiem mēnešiem jūsu priekšgājējam, toreizējam LU rektoram Indriķim Mužniekam jautāju, kā viņš uztver LU vietu, vai drīzāk nevietu, pasaules reitingu tabulās, viņš atbildēja, ka augstskolu reitingi ir tāda ļoti nosacīta lieta, vairāk tāda kā spēlēšanās. Sapratu, ka viņš reitingus ne pārāk uztver kā rādītāju augstākās izglītības kvalitātei. Kāds ir jūsu viedoklis par pasaules augstskolu reitingu tabulām?
Mana attieksme pret reitingiem ir tāda, ka reitings nav pašmērķis, bet reitings parāda pasaules novērtējumu tajā, vai tu esi uz pareizā ceļa vai neesi. Tā ir vērtējumu sistēma, kas nav pašmērķis, bet tomēr parāda progresu. Uz to skatos kā uz daļu no progresa ziņojuma, vai eju pareizā virzienā vai neeju. Tas nozīmē, ka dinamikai jābūt pozitīvai.
Otrs faktors, uz reitingu skatos kā uz prioritāšu noteikšanu. Tā, piemēram, "Times Higher Educiation" reitingā apmēram 30% no visa reitinga ir reputācija. Reputāciju iegūst ar piedalīšanos starptautiskās konferencēs, vai mūs atpazīst kā zinātnisku institūciju.
Tad ļoti liela sadaļa ir publikācijas, publikāciju kvalitāte, visu veidu matemātiskas attiecības, piemēram, studentu skaits uz vienu pasniedzēju vai finansējums uz vienu zinātnieku. Tādā veidā mēs varam pateikt, cik svarīgs augstskolā ir zinātniskais rezultāts. Var patikt vai nepatikt, bet visa pasaule tomēr izmanto reitingus.
Trešā lieta šajos reitingos ir sadarbība ar industriju. Bet kāpēc tas kopumā ir svarīgi? Patīk mums vai nē, bet studenti un mūsu partneri pētniecībā vērtē sadarbības potenciālu ar konkrēto institūciju pēc šiem reitingiem. Mums tas var likties labi vai slikti, bet tā notiek. Tā ir objektīvā realitāte, un ignorēt objektīvo realitāti, pēc manām domām, ir nepareizi.
Un vēl jau reitingi vilina studentus no ārvalstīm.
Tieši tā. Reitingi ir viens no studiju vietas izvēles kritērijiem.
Jūs savā vadīšanas laikā virzīsiet universitāti uz iekļūšanu augstākās vietās reitingos?
Mēs veidosim universitāti kā modernāko augstākās izglītības ieguves centru Baltijā. Tas ir galvenais mērķis. Bet reitingi ir tas, kā mēs pārbaudīsim, vai esam uz pareizā ceļa zinātnes universitātes attīstībā.
Viena no būtiskām lietām ir arī atzītāko ārvalstu profesoru piesaiste studiju procesā, un tā mūsdienās var notikt dažādi, piemēram, dalība lekcijās tiešsaistē slavenu augstskolu un atzītu mācībspēku lekcijās, var arī aicināt vieslektorus. Jautājums ir par izšķiršanos. Kā raugāties uz šo jomu?
Internacionalizācija arī ir viens no atslēgas jautājumiem tiem pašiem reitingiem, bet, no otras puses - viens no konceptuāliem jautājumiem, kas saistīts ar to, lai Latvijā radītu vidi, kur mūsu studenti var studēt starptautiskā vidē un veikt pētījumus starptautiskā vidē. To mūsu universitāte dara, bet to varētu darīt arī vairāk. Mums ir ļoti daudz ārvalstu studentu, pasniedzēju, arī pētnieku, kas nodrošina mūsu studentiem iespēju strādāt starptautiskā vidē arī šeit. Uzskatu, ka tas ir viens no augstākās izglītības uzdevumiem - radīt starptautiski aktīvu pētniecisko un studiju vidi šeit uz vietas Latvijā.
Lai to izdarītu efektīvi, mums ir jāizdara viena ļoti svarīga lieta - jāveido studiju procesa moduļu sistēma. Jo ir salīdzinoši viegli piesaistīt ārvalstu profesoru uz nedēļu vai divām - viņš atbrauc un nolasa gandrīz visu kursu. Bet ļoti sarežģīti, sevišķi, ja viņš ir profesors savā universitātē un viesprofesors pie mums, nodrošināt, lai viņš brauc strādāt uz visu semestri.
Un eksaminē studentu, kā viņš ir apguvis tēmu.
Jā, bet, lai šo jautājumu risinātu, visa pasaule ir pārgājusi uz šiem moduļiem. Tātad ir divu nedēļu modulis. Viens kurss tiek nolasīts divās nedēļās, intensīvi, pa sešām stundām dienā. Un šādā veidā pasniedzēji var izbraukt no savām valstīm uz divām nedēļām un intensīvi iedot šo zināšanu kopumu, šo starptautisko vidi studentiem un arī novērtēt rezultātu. Tā būtu viena lieta, kas mums jādara, ja vēlamies izmainīt studiju vidi. Ļoti ceru, ka arī inovāciju sadaļā attīstīsies šāda pieeja.
Viena no interesantām lietām, par ko noteikti jārunā, ir LU sejas maiņa. Par to, ko mēs varam redzēt aiz dzelzceļa uzbēruma Pārdaugavā. Vai turpinās attīstīties LU Akadēmiskais centrs Torņakalnā?
Pirmais pats aktuālākais jautājums ir Rakstu māja. Rakstu mājai, kā paredz vienošanās ar būvniekiem, kuru parakstīja iepriekšējais rektors, un tagad ir parakstītā izpilde, jābūt pabeigtai nākamgad vasarā. No 2025. gada 1. septembra studenti varēs studēt šajā jaunajā Rakstu mājā. Uz šo ēku pārcelsies humanitārās, sociālo zinātņu un pedagoģijas fakultātes. Šajā ēkā būs gandrīz 7000 studentu. Pārdaugavā būs milzīgs studentu pieplūdums. Viņi tur ieradīsies no pilsētas centra un Imantas, kur šobrīd atrodas Pedagoģijas fakultāte. Visi šie studenti sakoncentrēsies Torņakalnā. Mēs iegūsim zinātnes jūdzi, kas sākas no Torņakalna, tad Rīgas Tehniskā universitāte Ķīpsalā, aiz tās Rīgas Stradiņa universitāte. Šī zinātnes jūdze Rīgā sāk veidoties kā vērienīgs zināšanu centrs.
Kādi ir nākamie soļi? Sporta māja. Pašlaik notiek izpēte šajā jautājumā, Tad ir Tehnoloģiju māja un Veselības māja. Šie ir trīs lieli projekti. Nepieciešams saprast, kā tos finansēt. Es ļoti ceru, ka izdosies atrast finansējumu. Tas ir grandiozs LU projekts.
Tad Torņakalnā beidzot varēs iet “humanitārie” pie “eksaktajiem” un otrādi un kopīgi bibliotēkas izmantot.
Galvenā jau ir domu apmaiņa. Mūsdienīgai sabiedrībai nepieciešams, lai cilvēki gūtu skatījumu uz jebkuru jautājumu no dažādiem skatu punktiem. Svarīga ir vienotā tehnisko specialitāšu, dziļi teorētisko zināšanu, dziļi praktisko zināšanu un dažādo jomu speciālistu, zinātņu nozaru speciālistu savstarpējā komunikācija. Lai viņi sarunājas starpbrīdī, ēdnīcā, universitātes teritorijā - lai sarunājas un apmainās ar viedokļiem. Tas ir milzīgs pluss. Tā dzims idejas, par kurām mēs agrāk pat nespētu iedomāties.
Kā šis milzīgais cilvēku daudzums, kas plūdīs no dažādām Rīgas vietām, pa Rīgas bedrainajām ielām nonāks Torņakalnā un atkal nokļūs mājās?
Tur es piekrītu, tur ir milzīgi izaicinājumi, arī no satiksmes drošības viedokļa. Tur mums ir plāns vērsties pie Rīgas domes un šos jautājumus risināt.
Šobrīd tur ir 2500-3000 studentu, bet kas būs, ja klāt nāks vēl 7000 vai pat vēl vairāk? Nav regulētas pārejas pāri ielai. To tā nedrīkst atstāt. Mums gada laikā šie riski jānovērš. Rīgas domei šie jautājumi ir jārisina, un mēs liksim manīt, ka ir jārada droša ielas šķērsošanas vieta, droša izeja pa dzelzceļa pārvada apakšu. Tur jābūt drošai videi, kurā uzturēsies vairāk nekā 10 000 cilvēku. Turklāt tur nav arī sabiedriskā transporta, trolejbusa. Un no satiksmes drošības viedokļa ir jāpalēnina braukšanas ātrums līdz 30 km/h, jo mēs nevaram riskēt ar jauno cilvēku dzīvību.
Vai ir domāts arī, kā piesaistīt dzelzceļa transportu, tramvaju?
Mēs ļoti vēlētos, lai būtu normāla tikšana līdz Torņakalna stacijai. Šis jautājums no pilsētplānošanas viedokļa ir viens no ļoti svarīgiem, ja mēs gribam Rīgu pozicionēt kā zināšanu pilsētu ar zināšanu jūdzi, kur trīs universitātes atrodas divu kilometru attālumā viena no otras. Ir jārada iespēja viegli nokļūt no RTU uz LU un RSU. Mēs iegūtu, piemēram, bibliotēku kopīgu izmantošanu. Tur atkal notiktu zināšanu apmaiņa.
Ko jūs vēlētu topošajiem studentiem? Kāpēc viņiem būtu jāizvēlas pretendēt uz studiju vietu LU? Kas būtu galvenie argumenti?
Iespējas. Mēs rūpēsimies par jūsu nākotnes iespējām. Radīsim tādu vidi, kas veicinās jūsu iespējas atrast sevi nākotnes profesijās. Otra lieta ir dažādība. Mūsu universitātē ir būtiski lielāka dažādība izvēlē. Mēs piedāvāsim milzīgu dažādību, sākot ar medicīnu un beidzot ar astrofiziku, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, un to visu jūs varēsiet apgūt starptautiskā un uz sadarbību vērstā modernā vidē. LU šobrīd ir modernākā mācību vide Latvijā.
