Sākums

Izraēla ir paziņojusi par “otro posmu” karā pret “Hamās”, premjerministram Benjaminam Netanjahu brīdinot, ka sauszemes iebrukums Gazas joslā būs “ilgs un grūts”, jo palielinās plašāka Tuvo Austrumu konflikta riski. To viņš sestdien sacīja Telavivā, ziņo “Bloomberg” un citi pasaules plašsaziņas līdzekļi. Netanjahu ir definējis militāro pasākumu mērķi, kas ir palestīniešu organizācijas “Hamās” sagraušana un gūstā saņemto izraēliešu atbrīvošana.

Pēdējie statistikas dati attiecībā uz mazumtirdzniecības norisēm Latvijā, maigi sakot, ir visai nepatīkami un signalizē par vairākām ekonomiska rakstura problēmām. To, ka daļai iedzīvotāju trūkst naudas, neraugoties uz algu kāpumu un atsevišķu preču un pakalpojumu cenu samazināšanos. Tāpat dati vēsta par aizvien izteiktāku mūsu valsts ekonomikas saraušanos, to, ka algu pieaugums nākamajā gadā var izpalikt, kā arī to, ka nākamā gada valsts budžeta piepildīšana varētu nenotikt kā plānots, bet tas savukārt liks mazināt arī dažādus izdevumus.

Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (NA) raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” (TV24) izteicās, ka Rietumeiropā drošības situācija ir krietni sliktāka nekā Latvijā, jo tur daudzās valstīs terorakti esot teju vai ikdienas parādība. Reakcija ilgi nebija jāgaida: Dombravam uzklupa “Re:Check” pētnieki un pētnieces, lai pierādītu, ka viss ir tieši otrādi.

Pagājušajā nedēļā izplatījās intriģējošas “ziņas” no Krievijas. Pirmdien par Putina infarktu, bet ceturtdien jau par viņa nāvi. Šo “ziņu” pirmavots abos gadījumos bija viens – “Telegram” kanāls “General SVR”, kurš pazīstams ar līdzīga satura “ziņu” producēšanu jau vairāku gadu garumā.

Latvija piešķīrusi kara bēgļiem no Ukrainas atvieglotas iespējas dabūt šeit darbu un sociālo palīdzību apmaiņā pret pienākumu maksāt ienākuma nodokli, sākot no divreiz mazāka ar nodokli neapliekamā minimuma nekā citiem nodokļa maksātājiem.

Greznais kinoteātris “Splendid Palace” šīs trešdienas vakarā tika pārvērsts par “Busuļu teritoriju”: uz Intara Busuļa jaunā albuma prezentāciju un dokumentālās filmas par viņu pirmizrādi sanāca radi, draugi un paziņas, viņa daiļrades pielūdzēji un vienkārši tās cienītāji, ekspremjeri, uzņēmēji, masu saziņas līdzekļu pārstāvji, influenceri un citādi domājošie, bet pašā epicentrā bija dziedātāja ģimene.

Oktobra mēness aptumsums mudinās katram būt stabilam un nelokāmam savā nostājā. Mēness astroloģijā nosaka cilvēka garastāvokli un dziļākos instinktus. Mēness cikls, jo īpaši jauns mēness un pilnmēness, ietekmē garīgo veselību, mīlestību un romantiku un piesaista cilvēka zemapziņu, lai gan tā atrašanās vieta cilvēka dzimšanas kartē nosaka viņa vispārējo emocionālo uzbūvi un garīgo labklājību. Kamēr cilvēki pastāvīgi apspriež ārējo pasauli un cenšas pastāvēt līdzās viens otram, Mēness attēlo iekšējo pasauli, kas mums ir ļoti personiska. Tāpēc arī Mēness fāzes tik ļoti ietekmē noskaņojumu, lēmumu pieņemšanu un līdz ar to arī dzīvi kopumā.

Polijas galvaspilsētā Varšavā būvē astoņus kilometrus garu ātrgaitas tramvaja līniju uz pilsētas mikrorajonu Vilanovu. Tā ir viena no lielākajām tramvaju investīcijām šīs valsts galvaspilsētā. Būvējot jauno tramvaja līniju, tiek izmantota "zaļo" sliežu tehnoloģija.

Kāpēc Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars apmeklēja Pārdņestras reģionu? Tur joprojām atrodas Krievijas karaspēks, šī teritorija ir tiešā Krievijas ietekmē. Vai nākamais apmeklējums būs Krievijas okupētās teritorijas Ukrainā – Luhanska un Doņecka?

Īstenībā Rīga parādā Šteinhaueram tikai labus vārdus, jo Šteinhauera zemes īpašumus un visus citus labumus izšķērdējuši viņa mantinieki.

Ar koncertu Limbažu kultūras namā pagājušajā nedēļā tautās tika laista jaunā programma “Pauls un Paula”, kuras epicentrā ir jaunā dziedātāja Paula Saija un pats Maestro Raimonds Pauls. Pirmās atsauksmes ir cildinošas, tomēr ir arī klausītāji, kas jaunās dziesmas vismaz pagaidām vēl nav spējuši pieņemt.

Lai arī kā to negribētos teikt, bet bēdīgā situācija ar Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu realizāciju vēl vienu reizi apliecina, ka Latvijas medicīnas nozarē ir ļoti lielas problēmas ar spēju pārvaldīt un apsaimniekot finanses, kā arī organizēt procesus. Tur nepalīdz ne valdes, ne padomes, ne visenerģiskākie, kā mūsdienās pieņemts teikt, augstākās raudzes, speciālisti. Bēdīgi – tas vispār būtu maigi teikts, jo situācija būs traģiska, ja patiešām valstij nāksies zaudēt vairāk nekā 70 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu pieejamā finansējuma apstākļos, kad ik dienu saskaramies ar stāstiem par nepieejamu un trūcīgu veselības aprūpi.

Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Lai arī trešdienas vakarā Kara muzejā notikušajai “Konservatīvās domas konferencei “Demos”” bija izteikti akadēmiska ievirze – tajā uzstājas tikai atzīti filozofiskās domas pētnieki, to viegli varēja uztvert kā pasākumu, kur tiek likti pamati jaunam politiskam spēkam. Tas zināmā mērā arī izrietēja no filoloģijas zinātņu doktores Agneses Irbes priekšlasījuma nosaukuma – “Konservatīvas partijas programma”.

Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.

Stokholmas apgabaltiesa attaisnojusi spiegošanā apsūdzēto krievu izcelsmes uzņēmēju Sergeju Skvorcovu, kura aizturēšanā pagājušā gada novembrī bija iesaistīti policijas īpašo uzdevumu vienības kaujinieki pilnā ekipējumā. Lai gan atzīts, ka Skvorcovam piederošie uzņēmumi piegādājuši Krievijai tādas rietumu militārās tehnoloģijas, kādām Kremļa rokās nebūtu jānokļūst, pierādīt, ka vīrietis, kuram ir gan Zviedrijas, gan Krievijas pilsonība, būtu darbojies krievu īpašo dienestu interesēs, nav izdevies.

Pēkšņi, bet ne negaidīti ieceltajai jaunajai Stradiņa slimnīcas valdei ir uzdoti vairāki steidzami risināmi darbi. Viens no svarīgākajiem, taču, iespējams, nereāli izpildāmiem, ir mazināt risku zaudēt miljonus eiro no Eiropas Savienības slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Ja iepriekš Veselības ministrija pieļāva, ka slimnīcas zaudēs ap 46 miljonus eiro, tagad šis skaitlis izaudzis līdz vismaz 70 miljoniem eiro.

Par atkārtotu bēgšanu no cietuma tiesa Parīzē piespriedusi 14 gadu ieslodzījumu laupītājam un recidīvistam Reduānam Fajīdam. Summējot šo termiņu ar iepriekš piespriestajiem sodiem, viņam brīvība tiks liegta līdz pat 2060. gadam, kas 51 gadu vecajam noziedzniekam būtībā nozīmē mūža ieslodzījumu. Tiesas prāvā bargi sodi piespriesti arī Fajīda tuviniekiem, kuri 2018. gadā palīdzēja viņam izbēgt no Reo cietuma nolaupītā helikopterā.

Situācija, kad kāda iepirkuma konkursa rezultāti tiek apstrīdēti, nav nekas īpašs. Valstī ir izveidota par vesela institūcija šādu strīdu izskatīšanai – Valsts iepirkumu uzraudzības birojs. Pusei vai pusēm, kuras uzskata, ka kaut kas ir noticis nelikumīgi, ir arī iespējas vērsties tiesā, un nav nekāds brīnums, ka tas notiek arī šajā gandrīz četrus miljardus vērtajā darījumā.

Ir pagājuši gandrīz 20 gadi pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, taču dzīves līmenis Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm. Rus.nra.lv ieskatījās Eiropas Komisijas jaunākajā pētījumā.

1956. gada 23. oktobrī Ungārijas tauta sacēlās pret valstī valdošo komunistu režīmu, kas tur bija iedibināts pēc 2. pasaules kara. Revolūcija sākumā guva panākumus, taču pēc tam Ungārijā iebruka milzīgs PSRS karaspēks, kas līdz 10. novembrim visu pretestību visnežēlīgākajā veidā apspieda, nogalinot civiliedzīvotājus un revolūcijas politiskos līderus. Toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs Imre Naģs un citi revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot.

Latvijas eksporta statistika zināmā mērā liek vilkt paralēles ar uzņēmumu atziņām par to, kas traucē viņu biznesa attīstību. Proti, gan statistikas ailēs ārvalstīs pārdotie preču apjomi, gan uzņēmumu aptaujas liecina par to, ka pārdot saražoto kļūst aizvien grūtāk. Tas nozīmē, ka Latvijas noieta tirgos ir ekonomiskās problēmas un tās neizbēgami nemetīs līkumu arī Latvijai.