Sākums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs nedēļas sēdē (attēlā) atzina kolektīvo iesniegumu “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” kā tautas mandātu tāda likuma pieņemšanai, kura anotācijā pati komisija ierakstījusi, ka “šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, vienlaikus ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā.”

Par to, kāpēc vairs ne par ko nav jāuztraucas, par smieklīgākajiem politikas notikumiem un saliedētības pētīšanu, kas maksā 1,2 miljonus eiro, par “rus.lv” un “Amerikas balsi”, par kuivižniekiem, kuri līdzīgi Latvijas valdībai, par vietējiem pārmijniekiem, kuri gūst labu peļņu, eksportējot uz Krieviju burbuļūdeņus, kas ražoti Itālijā. Tas viss – sarunā ar Dzintri Kolātu, sabiedriski politiski nepieklājīga satīriska telefonradio raidījuma “Jautājumi no provinces” veidotāju.

ASV prezidenta Kongresam pieprasītais vairāk nekā 100 miljardu dolāru vērtais finansējums, tajā skaitā lai palīdzētu Ukrainai un Izraēlai, neradīsies pats no sevis – šo naudu nāksies aizņemties finanšu tirgū. Ja runa būtu tikai par 100 miljardu aizņemšanos, tad tā globālajam finanšu tirgum nav būtiska problēma. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka tā ne tuvu nav vienīgā nauda, kas valstīm būs nepieciešama, lai stiprinātu savu militāro un cita veida drošības kapacitāti. Turklāt tās nevar atstāt novārtā arī citas prioritātes, kuru realizācija iepriekš augstās inflācijas dēļ ir kļuvusi dārgāka, līdz ar to naudas vajag aizvien vairāk.

Izraēlas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Gilads Erdans aicinājis ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērešu atkāpties no amata pēc tam, kad viņš paziņoja, ka palestīniešu organizācijas “Hamās” uzbrukumi 7. oktobrī nenotika "vakuumā".

Kolēģes Elitas Veidemanes publikācijā speciālists Nils Konstantinovs secina, ka “Latvijā ir pārāk maz kritiskas domāšanas”. Es viņam pilnīgi piekrītu un aicinu, pirms izteikt viedokli par nu jau bestselleru kļuvušo grāmatu “Tur lejā”, to izlasīt pilnībā, nepaļaujoties uz atsevišķu politiķu emocionāliem, detaļām pārsātinātiem stāstījumiem un grāmatas lappušu šķirstīšanu “tiktok” dzīlēs.

Drošības un ārpolitikas Rīgas konferences kuluāros ar Ukrainas aizsardzības ministra ilggadējo vietnieci Hannu Maļaru sarunājas Jurģis Liepnieks.

Valsts budžets ir valdības galvenais politiskais instruments. Galu galā tas ir dokuments, kurš nosaka, kā tiks izlietota visu mūsu kopējā nauda. Tā, kuru mēs, tēlaini sakot, ieliekam kastītē mūsu kopējo vajadzību apmierināšanai.

Pagājušās nedēļas nogalē ASV informācijas telpu pāršalca ziņas, ka lidmašīna ar 80 pasažieriem, kas bija ceļā no Everetas (Vašingtona štatā) uz Sanfrancisko (Kalifornijā), veikusi piespiedu nosēšanos Oregonas štata Portlendā, jo kāds vīrietis, kurš atradies pilotu kabīnē, mēģinājis apstādināt lidaparāta dzinējus. Nu noskaidrojies, ka Džozefam Emersonam, kurš pats ir pilots, bija tiesības atrasties kabīnē, bet savu rīcību viņš skaidrojis ar nervu sabrukuma un halucinogēnu vielu izraisītu prāta aptumšošanos.

2023. gada 7. oktobra rīts atnesa visām galēji kreiso kustībām (agrāk dēvētām par marksistiskām vai komunistiskām, tagad par “progresīvām”) smagu triecienu. Torīt palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” slepkavnieki iebruka Izraēlas kontrolētajās teritorijās un zvēriski noslepkavoja, izvaroja, saņēma gūstā par ķīlniekiem vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāju.

Ik pa laikam karstas diskusijas raisošajā jautājumā par 2. pensiju līmeņa ienesīgumu Latvijā ir noticis pozitīvs, bet, kā “Neatkarīgās” slejās jau minēts iepriekš – gaidīts pavērsiens. Proti, pagājušā un šā gada izskaņā un vēl pirms dažiem mēnešiem fiksētie “mīnusi”, rēķinot gada izteiksmē, jau ir pārvērtušies “plusos”. Šobrīd vien atliek gaidīt, ka uzlabosies arī ilgtermiņa rādītāji, kur bieži vien aina vēl ir diezgan pabēdīga.

Kopš Latvijā ir spēkā likuma norma par kompensācijas piešķiršanu saistībā ar Covid-19 vakcinācijas radīto kaitējumu veselībai, Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus.

Mūsu kultministre Agnese Logina (PRO) sarūpējusi 1,2 miljonus eiro, lai pētītu, kā saliedēt un attīstīt pilsoniski aktīvu sabiedrību. Ļoti nozīmīgs pētījums. Tāpat “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu” – tam Kultministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz Purvīša muzejam, nedz dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.

Jau vairāk nekā nedēļu reti kura diena Francijā paiet bez spridzināšanas draudiem, par laimi, pagaidām viltus. Ziņots par bumbām, kas ievietotas lidostās, dzelzceļa stacijās, kultūras iestādēs, skolās, slimnīcās un citur, nereti šiem paziņojumiem sekojusi vērienīga cilvēku evakuācija no apdraudētajiem objektiem. Francijas varasiestādes paziņojušas, ka pret draudētājiem vērsīsies ar visu likuma bardzību.

Īpaša, industriālā betona ražošanas uzņēmuma “Primekss” īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs ir pazīstams ne tikai kā ārkārtīgi sekmīgs uzņēmējs, bet arī kā ekonomisko procesu komentētājs. Kā jau politiski aktīvam cilvēkam, viņam vienmēr uz apkārt notiekošo ir savs redzējums. Kaut arī ne vienmēr tas sakrīt ar pamatplūsmas redzējumu, tas allaž ir izsvērts, korekts un labi argumentēts.

Mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei uzrādot vidēju ātrumu, pastāv iespēja, ka pēc pāris gadu desmitiem mūsu labklājības līmenis būs apsteidzis Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo, savukārt vēl pēc kādas desmitgades vai pat mazāk varam panākt arī kādu no Rietumeiropas valstīm. Tiesa, lai to spētu veiksmīgāk izdarīt, ir nepieciešamas papildu kvalificēta darbaspēka pieplūdums, kā minimums, nedaudz veiksmes un pasaules neieslīgšana jaunos plaša mēroga militāros konfliktos.

Šogad visām Baltijas valstu ostām būtisks kravu apgrozījuma kritums un Krievijas ostām tikpat būtisks pieaugums, ko tagad apdraud aizdomas par Krievijas vainu Somiju un Igauniju savienojoša zemūdens gāzes vada sabojāšanā.

Par politiskās partijas “Progresīvie” jaunatnes organizācijas pārstāvi Martu Bogustovu sarunu festivāla “Lampa” “spīkeru” pieteikumā rakstīts: “Viņa ir ļoti dedzīga par intersekcionālo feminismu un brīvajā laikā diskutē par labāku nākotni vai pavada laiku ar savu mopsīti Lulū.”

“Šeit arī beidzas manas attiecības ar Andrea Džambruno, kas ilga gandrīz desmit gadus,” – tā interneta sociālajos medijos paziņojusi Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Nekādus sīkākus paskaidrojumus viņa nav sniegusi, taču vismaz Itālijā neviens tādus arī negaidīja, jo visiem viss ir skaidrs. Pagājušajā nedēļā tika publiskoti žurnālista Džambruno neķītrie, kolēģēm adresētie komentāri, un pašlaik viņš jau atstādināts no sava televīzijas šova vadīšanas.

Ja būtiski ierobežos reņģu un brētliņu nozveju, mums būs jāslēdz ražošana; tas nozīmē bankrotus un jaunus bezdarbniekus, – tā runā Latvijas zivju pārstrādātāji. Un runā jau kādu laiku. Jaunu sparu šīm runām piemeta arī Valsts prezidenta Rinkēviča pieļāvums, ko viņš izteica ceturtdien Latvijas TV: ja tiks konstatēta Krievijas vaina nesenajos zemūdens infrastruktūras bojājumos, NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.

Ideoloģiskās diskusijās precīza terminu lietošana un to jēgas noskaidrošana ir ārkārtīgi nozīmīga. Kādam šie strīdi var likties tukša matu skaldīšana, bet tas jādara, jo bieži vien šie termini nes nopietnu ideoloģisko slodzi.

Lai arī pastāv iespēja, ka norises Izraēlā un tai piegulošajā Gazas sektorā var izvērsties plašākā konfliktā, šķiet, ka pasaules naftas tirgus pārāk nebažījas par piegādēm un arī degvielas tirdzniecība biržā norit mierīgi un bez pamanāmiem ekscesiem. Tas var kalpot par signālu tam, ka arī Latvijas autobraucējiem nenāksies piedzīvot šoku, lūkojoties vietējo degvielas uzpildes staciju cenrāžos.

Par to, kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir iejutusies pēc ilgiem laikiem atkal atpakaļ valdībā; par to, kādi citi risinājumi būs, lai aizstātu samazināto PVN Latvijas augļiem, dārzeņiem un ogām; par to, kāpēc vispār vajadzīga Ekonomikas ministrija, “Neatkarīgās” intervija ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).