Sākums

Mūsdienu digitālajā pasaulē, kur internets ir pārpildīts ar informāciju, ir būtiski iekļauties meklēšanas rezultātu virsotnē, lai iegūtu vairāk apmeklētāju un potenciālo klientu. Šajā ceļā strukturētie dati un bagātīgie izcēlumi (Rich Snippets) ir divi spēcīgi rīki, kas var ievērojami paaugstināt jūsu vietnes redzamību.

Ekonomiskās konjunktūra pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dažādās tautsaimniecības nozarēs ir bijusi visai atšķirīga, taču tās visas ir bijušas spiestas saskarties ar pasaulē notiekošo dzīves dārdzības pieaugumu. Dārgākas preces un pakalpojumi tik ilgi, kamēr nospiedošais vairums patērētāju tos var nopirkt, nozīmē arī lielāku uzņēmumu apgrozījumu. Taču lielai daļai uzņēmumu tas nozīmē arī rentablāku darbību un strādāšanu ar lielāku peļņu.

Neveiksmes kara laukā mudina Krievijas vadītājus aizvien lielākus spēkus mest propagandas mašinērijā, lai diskreditētu Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski. Kampaņas mērķis mazināt Rietumu valstu un sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai.

Rīdziniekus, tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un pilsētas viesus interesē, kad beidzot notiks Dienvidu tilta būvniecības nākamā kārta, kas savienotu Bauskas ielu ar Mārupi, kādas ielas būvniecība skartu un kādi pievadi tiktu būvēti. To visu "Neatkarīgā" vaicāja Rīgas domei.

“Mēs nevarējām noskatīties Latvijas un Francijas komandu spēli basketbolā, jo mums nerāda TV3,” tā un līdzīgi sūdzējās daudzi cilvēki. Protams, var pavīpsnāt par viņu neprasmi darboties ar dažādiem digitālajiem rīkiem, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spēlei, tomēr rodas arī cits jautājums: kāpēc šo nacionāli nozīmīgo spēli netranslēja mūsu nacionālā un sabiedriskā televīzija?

“Sadales tīkla” (ST) jaunā taisnošanās par elektropiegādes tarifu trīskāršošanu privātpersonām balstās uz tēzi par elektrotīklu uzturēšanas pienākuma pārlikšana uz iedzīvotājiem no uzņēmējiem, taču pietiekami daudzi piemēri parāda, ka īstenībā arī uzņēmumiem būs jāmaksā vairāk.

Jau pagājušo piektdien izkristalizējās jaunās valdības bāzes modelis. Trīs spēki –“Vienotība”, ZZS, “Apvienotais saraksts” – plus ceturtais – NA vai “Progresīvie”. Pirmdien “Vienotības” valdes sēdē bija plānots lemt, par kuru variantu izšķirties, taču galīgais lēmums tā arī netika pieņemts, jo pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam tika noteikts oficiālu paziņojumu embargo. Tas gan nenozīmē, ka tiek apturētas arī neoficiālas konsultācijas.

Džordžam Sorosam piederošais uzņēmums “Pluralis” pārņēmis Polijas laikrakstu "Rzeczpospolita" un “Parkiet” izdevēja “Gremi Media” vairākuma akciju, raksta poļu portāls “WNP.pl”. "Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media",” paziņojis laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.

Augošo būvniecības izmaksu dēļ Paula Stradiņa slimnīcas jauno ēku – A korpusa otrās kārtas un B korpusa – celtniecība sagādā satraukumu visiem – vai pietiks finansējuma visu darbu pabeigšanai un vai tas notiks laikus, saskaņā ar plānoto grafiku?

“Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija janvārī–jūnijā starp desmit ES valstīm ar eksporta kritumu”, “Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums jūnijā straujāks nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija otrajā ceturksnī starp deviņām ES valstīm ar IKP kritumu” – šādi ir virsrakstu vēstījumi par mūsu valsts tautsaimniecības virzību vien dažu dienu laikā.

Kijeva un Vašingtona jau nedēļām nevarot vienoties par Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju, ziņo “The Wall Street Journal”, Polijas interneta portāls “wnp.pl” un citi mediji. Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” aicina nesteigties ar secinājumiem.

“Ja visi atalgojumi ir divreiz, trīsreiz lielāki, nekā Ministru kabinetā, tad tas nav pamatojams – es tam neredzu pamatojumu,” teica Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Šobrīd algu apmēru, par kuru iet runa, nosaka Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".

Aizvadītajā nedēļā Latvijas politiskajā arēnā notika vairākas pārmaiņas, starp kurām būtiskākā ir divu neformālo bloku faktiska izjukšana. Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa “koalīcijas paplašināšanas” laikā izveidojās divi situatīvi bloki – “Apvienotais saraksts” (AS) un NA; ZZS un “Progresīvie”, kuri centās turēties kopā un koordinēt spēkus, bet tagad visi politiskie spēki atkal ir katrs par sevi.

Francijas valdība un Parīzes mērija beidzamajos gados ieguldījušas vairāk nekā 1,4 miljardus eiro, lai panāktu, ka atkal iespējams peldēties Sēnas upē pilsētas robežās. Nākamgad Sēnā jānotiek vairākām olimpisko spēļu sacensībām, tomēr piesārņojuma dēļ šomēnes atcelti jau trīs starti, kuros bija paredzēts pārbaudīt olimpisko objektu gatavību. Varas iestādes gan cer, ka līdz nākamā gada vasarai izdosies nodrošināt ūdens tīrību, un solīts, ka 2025. gadā Parīzē sāks darboties trīs oficiālas peldvietas Sēnā.

Latvijas restorānu nozares nodokļu parādi jau ir pārsnieguši 44 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms pandēmijas. Restorānu jomas asociācijas ceļ trauksmi – milzīgam ekonomikas slānim draud smaga krīze. Populāri restorāni paziņo par slēgšanu. Kas uztrauc sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašniekus, un vai tie pārdzīvos iespējamo PVN pieaugumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja “rus.nra.lv”.

Pārejas ekonomikas valstu centieni palielināt savu ekonomisko varenību pasaulē pēdējo gadu gaitā kļūst aizvien izteiktāki. Pēdējo kārtējo reizi apliecina tā dēvēto BRICS valstu savienības (tajā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrikas republika) samits, kas vainagojās ar uzaicinājumu organizācijai pievienoties vēl sešām valstīm – Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Argentīnai, Etiopijai, Ēģiptei, Irānai un Saūda Arābijai. Piekrišanas gadījumā valstis varētu iestāties organizācijā jau nākamajā gadā.

Šonedēļ aizvadītā “Baltijas ceļa” 34. gadadiena šogad ir kārtējais iemesls apspriest to, vai tiešām un kā tieši Krievijai vajadzētu pārņemt un novest līdz galam Padomju Savienības iesākto sabrukšanu.

Pazīstamā režisora Alvja Hermaņa intervija LTV raidījumā “1:1” izraisīja spēcīgu viļņošanos sociālajos tīklos. Kā jau varēja sagaidīt, reakcija bija dažāda. Varas lojālisti Hermanim pārmeta populismu un utopisku skatījumu uz nopietnām problēmām, kamēr pretējā puse neslēpa prieku, ka beidzot arī varai pietuvinātajā LTV parādījies no “ģenerālās līnijas” atšķirīgs viedoklis par Latvijā notiekošo.

Ieraugot Vācijas veikalu plauktos labi zināmus Lietuvas ražotāja saldumus ar uzrakstiem krievu valodā, kas rakstīti latīņu burtiem, kāda lietuviete sākusi celt trauksmi, vēsta Lietuvas laikraksts "Kauno diena". Iespējams, ka šos uzrakstus uz iepakojumiem uzdrukājuši paši konfekšu ražotāji. Savukārt, runājot par Latvijas precēm ārvalstīs un to marķējumu, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aicina nedramatizēt situāciju. Nodarīts kaitējums

Cilvēki ceļo visos gadalaikos. Pēc transporta izmaksām otra svarīgākā ceļošanas izdevumu sastāvdaļa ir naktsmītne. “Rus.nra.lv” korespondents pēta, kā, pateicoties klosteru viesnīcām, var ietaupīt naudu un izbaudīt viduslaiku romantisko gaisotni.

Uzmetot aci šo sestdien, 26. augustā, notiekošā “Ezīšfesta” afišai, uzmanība aizķeras aiz tās trešās rindiņas, kur līdzās latvju estrādes leģendai Žoržam Siksnam un repa veterānam Bush, bet priekšā Viņai, apvienībai “Krata” (Edavārdi, Čižiks, Dubra), “PND”, Artim Dvarionam jeb Lapsenei u.c. pazīstamiem vārdiem, manāmi “Gapoljeri” – aktieru virtuves kabarē apvienība, kuras nokļūšana teju “hedlaineru” lomā ir liels pārsteigums, kas pirms daudziem gadiem tiktu uzskatīts par 1. aprīļa joku.

Somija pēta iespējas ražot bruņutransportierus Ukrainā, ziņo Igaunijas tīmekļa portāls “err.ee”. Tās ir iespējas, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai, saka Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. Faktiski tas nozīmēs, ka Ukrainā drīz varētu sākties bruņutransportieru “Patria” licencēta ražošana. Nesen arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukraina ir ieinteresēta šāda veida ražošanas attīstībā. Ko par bruņutehnikas un ieroču ražošanu domā Latvijas militārais resors?