Restorāni ceļ trauksmi: PVN paaugstināšana nozari nogalinās

© F64

Latvijas restorānu nozares nodokļu parādi jau ir pārsnieguši 44 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms pandēmijas. Restorānu jomas asociācijas ceļ trauksmi – milzīgam ekonomikas slānim draud smaga krīze. Populāri restorāni paziņo par slēgšanu. Kas uztrauc sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašniekus, un vai tie pārdzīvos iespējamo PVN pieaugumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja “rus.nra.lv”.

Šā gada augustā divi restorāni ar ilggadēju pieredzi - “Monterosso” un “Vincents” - paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. “Vincents” daudzus gadus tika uzskatīts par vienu no labākajiem restorāniem Latvijā. Šeit ir pusdienojuši Lielbritānijas karalis Čārlzs III, Japānas imperators Akihito, dziedātājs Eltons Džons un ASV prezidents Džordžs Bušs. Abi restorāni ir bijuši Rīgas un valsts orientieri, nozares līderi un gastronomisko tūristu magnēti. Abi ir pierādījuši, ka arī Latvijā ir iespējams paēdināt cilvēkus pasaules līmenī.

Latvijas Restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim šī ziņa bija iemesls uzdot jautājumu: "Vai tiešām ir jāaizver visi restorāni un pilnībā jāpārtrauc tūristu plūsma, lai nozare tiktu sadzirdēta un valsts nodokļu politika tiktu mainīta?"

Restorānu apvienība par to runā jau sešus gadus un periodiski brīdina par iespējamiem briesmīgiem scenārijiem. Diemžēl prognozes sāk piepildīties: sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc darbību, un tas notiek tieši tagad, viskarstākajā tūrisma sezonas laikā.

F64

2023. gada stabilā vasara: apgrozījums aug, bet parādi paliek

Kopš pandēmijas ierobežojumu atcelšanas ir pagājis vairāk nekā gads. Šī vasara solās būt stabilāka. Sabiedrība un uzņēmējdarbība pamazām atdzīvojas pēc ilgāka piespiedu dīkstāves perioda un enerģētikas krīzes, kas ietekmēja 2022. gada finanšu rezultātus.

Kā stāsta Toms Zukulis, “Tiamo Group”, kas Liepājā pārvalda vairākas kafejnīcas un restorānus, kā arī "Čili Pizza" tīklu valdes priekšsēdētājs, ir uzņēmumi, kur situācija bijusi ievērojami labāka, un ir kafejnīcas, kurām diemžēl neiet tik labi. "Rezultātus ietekmē daudzi faktori, sākot no laikapstākļiem un tūristu skaita un beidzot ar darbaspēka pieejamību. Šogad apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis, bet daļēji to varam saistīt ar inflāciju," piebilst uzņēmējs.

Šogad ir atgriezušies tūristi. Vecrīga ir kļuvusi ievērojami raibāka, dažādās valodās runājoša - vakaros restorānu un kafejnīcu terases aizpilda ārzemnieki. "Apgrozījums patiešām aug - pateicoties aktīvai sezonai un ārvalstu viesiem. Tomēr nav tādas tūristu plūsmas, kāda bija vērojama pirms trim vai četriem gadiem. Ģeopolitiskā situācija joprojām ir problēma," atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Pieaugušas arī kafejnīcu un restorānu darbības izmaksas. Pēc tam, kad ir samaksāts par ēdienu pagatavošanu, samaksāta telpu īre, algas un visi nodokļi, naudas vairs daudz nepaliek. Nozarē jau divus gadus valda spriedze, un tagad, pēc ekspertu teiktā, ir redzamas sekas, tostarp uzkrātie nodokļu parādi.

"Šobrīd ēdināšanas nozares nodokļu parāds, kas radies galvenokārt Covid-19 pandēmijas laikā, ir 44,2 miljoni eiro, bet nozarei nav bijusi iespēja no tā atgūties," sūrojas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Restorāni cīnās par PVN samazināšanu. Taču to var paaugstināt

F64

Augstie nodokļi nopietni uztrauc arī nozaru apvienības un individuālos uzņēmējus. Pašlaik sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi maksā parasto 21% PVN. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija jau vairākus gadus aktualizē jautājumu par PVN samazināšanu ēdināšanas uzņēmumiem. "Diemžēl valdība mūs nedzird," ar nožēlu atzīst Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

"Sākoties Covid-19 pandēmijai, aptuveni 85% ES dalībvalstu ieviesa samazinātu PVN sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, bet Latvija diemžēl izvēlējās citu ceļu. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva pat pēc pandēmijas beigām saglabāja samazināto PVN ēdināšanas pakalpojumiem. Esam tikušies gandrīz ar visām Saeimas partijām, iepazīstinājuši ar pētījumiem par citu ES dalībvalstu pozitīvo pieredzi, samazinot PVN sabiedriskajai ēdināšanai, taču šobrīd izskatās, ka valdība šo jautājumu nav iekļāvusi darba kārtībā, gatavojot nodokļu projektu nākamajam periodam," saka Andris Kalniņš.

Pēc “Tiamo Group” valdes priekšsēdētāja Toma Zukuļa teiktā, dialogs starp uzņēmējiem un valdību notika pastarpināti, ar dažādu organizāciju starpniecību, taču pagaidām bez rezultātiem. "Diemžēl restorānu nozares asociācijām, šķiet, nav pietiekamas ietekmes, lai panāktu būtiskas pārmaiņas. Reizēm šķiet, ka lēmumu pieņēmējiem mūsu nozare nav būtiska," saka Toms Zukulis.

Finanšu ministrijas piedāvātajā nodokļu reformas projektā nav paredzēts samazināt, bet gan palielināt PVN likmi no 21% līdz 23%. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Krauliņš ir pārliecināts, ka tas tikai palielinās sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu maksātnespējas pieteikumu skaitu, pieaugs arī atlikušo uzņēmumu nodokļu parādi un valsts budžets vispār nespēs iekasēt vecos parādus.

Viņam piekrīt arī Jelgavas restorāna "Krodziņš Istaba" īpašniece Kristīne Šmite. "Vēl divi procenti būtu par daudz. Domāju, ka daudzi cilvēki šādu nodokli vienkārši nespēs samaksāt. Uzņēmumi vai nu slēgsies, vai arī meklēs kādus aplinkus ceļus, lai izvairītos no šī nodokļa maksāšanas. Pat 21 procenta PVN ir ļoti grūti samaksāt."

"Pagaidām mēs vēl varam maksāt nodokļus - un tas dod pamatu ticēt nākotnei. Nesen tika veikta uzņēmumu aptauja. Mēs visi lūdzam valdību samazināt nodokli līdz 12 procentiem, citādi mēs nevarēsim attīstīties," viņa piebilst.

Darbaspēka trūkums un augošās cenas kavē attīstību

Pēc tirgus dalībnieku domām, vēl viena liela problēma ir darbaspēka trūkums. Reģionos ir vienkārši krīzes situācija. "Mums ar darbaspēku ir katastrofa. Visi restorāni meklē pavārus, pavāru palīgus, apkalpojošo personālu," “rus.nra.lv” pastāstīja kāds Liepājas restorāna īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Šodien ēdināšanas nozarē notiek cīņa par katru darbinieku. Citas nozares var atļauties maksāt vairāk.

“Darbinieks darba devējam izmaksā ļoti lielu naudu," saka Kristīne Šmite. Pēc viņas teiktā, mēnešos, kad ir daudz atvaļinājumu un pārslodzes, nodokļi var sasniegt pat algas apmēru. "Pie mums jaunieši saņem labas algas, arī veselības apdrošināšanu, bet viņi tik un tā negrib strādāt," saka uzņēmēja. Pēc Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta Andra Kalniņa domām, tie paši iemesli bremzē nozares attīstību.

Vēl viena problēma ir inflācija un ar to saistītais pārtikas cenu pieaugums, kas nozīmē augstākas cenas ēdieniem kafejnīcās un restorānos. Ārpus Rīgas strādājošie restorāni, piemēram, “Krodziņš Istaba”, pērn "aizgāja mīnusos", kad strauji pieauga, piemēram, cepšanai paredzētās augu eļļas cenas. "Mēs nevarējām paaugstināt ēdienu cenas, jo klienti nebija gatavi tik daudz maksāt. Lielākā daļa mūsu apmeklētāju ir pastāvīgie klienti, un mēs nevaram zaudēt savu auditoriju," saka restorāna īpašniece. Tagad ēdienu cenas ir nedaudz samazinājušās, un restorāns darbojas ar nelielu peļņu.

Restorānu slēgšana nav tikai skaitļi, tie ir cilvēku stāsti un traģēdijas

Pandēmijas laikā Latvija zaudēja 42% ēdināšanas uzņēmumu lielo uzņēmumu segmentā (to skaits samazinājās no 12 līdz 7 uzņēmumiem) un 25% vidējo uzņēmumu segmentā (kritums no 52 līdz 39), liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas dati.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir iesaistīta reģionālā tūrisma un ar to saistītās ēdināšanas veicināšanā. Ar ārvalstu tūristiem situācija pakāpeniski normalizējas, un viesnīcu noslogojums 2023. gada pirmajos četros mēnešos ir palielinājies par 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. "Daži uzņēmēji pat norāda, ka viesu ir mazāk, bet naudas ir vairāk. Proti, pirms pandēmijas vismaz 30% viesu Latvijā bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, bet tagad to nav vispār. Sadarbībā ar uzņēmējiem mums ir izdevies atrast jaunus noieta tirgus," “rus.nra.lv” pastāstīja aģentūrā.

Arvien vairāk viesu Latvijā ierodas no Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Dienvideiropas un ASV. Arī tādi vērienīgi pasākumi kā pasaules čempionāts hokejā, dziesmu un deju svētki šogad ir devuši ievērojamu ieguldījumu viesmīlības nozarē, nodrošinot restorāniem klientu plūsmu.

"Jūlija vidū mēs uzsākām šā gada lielāko vietējā tūrisma veicināšanas kampaņu "Mājas kafejnīcu dienas", kas ilgs līdz septembra vidum. Šādas kampaņas veicina vietējo tūrismu, jo cilvēki parasti apmeklē arī citus apskates objektus," norāda LIAA pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

F64

Viņa optimismam nepiekrīt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija. Asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzskata, ka Latvijas ārvalstu tūrisma atkopšanās ir vislēnākā Eiropas Savienībā: "Šogad gandrīz katru mēnesi Latvijā ir bijis par aptuveni 30% mazāk ārvalstu tūristu nekā pirmskrīzes periodā 2019. gadā. Diemžēl šāda tendence bija vērojama arī maijā, kad Latvijā norisinājās pasaules čempionāts hokejā," viņš sacīja “rus.nra.lv”.

Vēl negatīvāku prognozi sniedz Latvijas Restorānu biedrības pārstāvis Jānis Jenzis: "Optimisma nav. Ja pieaugs energoresursu cenas un turpināsies inflācija, mēs redzēsim vēl vairāk restorānu slēgšanas gadījumu. Restorānu slēgšana nav tikai skaitļi “Excel” tabulā, tie ir cilvēku stāsti un traģēdijas. Daudzi mūsu nozares profesionāļi ir pametuši Latviju. Šī ir sliktākā situācija ēdināšanas nozares vēsturē."

Restorāni ir gatavi cīnīties par savu nākotni

Paši restorāni joprojām ir piesardzīgi optimistiski un pat cenšas attīstīties šajos sarežģītajos apstākļos. "Grūtības gadās jebkurā nozarē, bet, ja jūs plānojat savu darbu, jūs varat tās atrisināt. Ar izaicinājumiem mēs saskaramies katru dienu. Tas, ko mēs nevaram mainīt saviem spēkiem, ir nozares infrastruktūra un darbaspēka trūkums. Kamēr šie jautājumi netiks risināti valsts līmenī, tā būs pastāvīga problēma," ir pārliecināts “Tiamo Group” vadītājs.

"Mēs zinām, ka Ekonomikas ministrija pašlaik strādā pie priekšlikumiem, lai mazinātu birokrātiju darbaspēka piesaistē no ārvalstīm. Izskanējusī informācija nevieš pārliecību, ka ēdināšanas un viesmīlības nozares vajadzības ir ņemtas vērā. Nozarei ir nepieciešama palīdzība, kas šobrīd netiek sniegta," uzskata Toms Zukulis.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais