Katru dienu slimnīcas uzņem vairāk nekā simts Covid-19 pacientu vidēji smagā vai smagā stāvoklī, un tas ir vairāk, nekā, veselības stāvoklim uzlabojoties, var no slimnīcām pacientus izrakstīt.
Covid-19 pacientu skaits stacionāros šonedēļ pārsniedzis 1200 pacientus, kas ir vismaz divarpus reizes vairāk nekā iepriekš Veselības ministrijas nosauktais kritiskais koronavīrusa pacientu skaits, ar ko slimnīcas vēl varētu tikt galā. Veselības ministrijas galvenais ierocis šajā cīņā ir slimnīcu gultu pārprofilēšana, mēģinot rast vēl papildu vietas Covid-19 pacientiem vai izveidot jaunas nodaļas. Veselības ministrijas speciāliste Sanita Janka pirmdienas vakarā atzina, ka Covid-19 pacientu ārstēšanai slimnīcu gultu netrūkst.
Pirmā jaunā gada darba diena atnesa nepatīkamu vēsti - slimnīcās ievietoti vēl 112 Covid-19 pacienti, kopējam pacientu skaitam sasniedzot 1213. No šiem pacientiem 1141 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 72 ar smagu slimības gaitu, kas ir lielākais līdz šim smagā stāvoklī esošu Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Savukārt diennakts laikā no slimnīcām izrakstīti 52 pacienti.
Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka visās vecuma grupās turpina pieaugt to pacientu skaits, kuri slimnīcās ārstējas ar vidēju slimības gaitu. Salīdzinot ar pagājušo nedēļu, pieaudzis piecdesmitgadnieku skaits, kuri ievietoti slimnīcā, - no 133 pacientiem uz 169, un četrdesmitgadnieku skaits - no 86 pacientiem uz 105. Dienestā norāda, ka īpaši strauji pieaudzis slimnīcās ievietoto pacientu skaits vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem - no 217 pacientiem uz 257.
Dati arī rāda, ka slimnīcās ārstējas bērni, pusaudži un gados jauni cilvēki. Jaunākajam pacientam, kuram slimība ir ar vidēji smagu gaitu, ir tikai astoņi gadi.
Tāpat slimnīcā ārstējas arī septiņi pusaudži. Smaga slimības gaita ir trim pacientiem līdz 40 gadu vecumam. Tomēr vislielākais pacientu skaits, kuriem slimība ir smagā formā, ir vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem. Visvairāk stacionēti ir pacienti vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem.
Lai arī slimnīcu spēja uzņemt Covid-19 pacientus pēdējo mēnešu laikā, ņemot vērā plānveida medicīniskās palīdzības ierobežošanu un citus pārkārtojums, ir būtiski augusi, nav skaidrs, vai un cik ilgi slimnīcas izturēs nepārtraukti augošo Covid-19 pacientu skaitu. 250, 500, 1000 - tik dažādi skaitļi ir nosaukti, runājot par sarkanajām jeb kritiskajām robežām, cik daudz slimnīcas spēj uzņemt un ārstēt Covid-19 pacientus. Tagad ir sasniegta jauna robeža, proti, jau 1200 pacientu. Vairāku slimnīcu noslodze Covid-19 ārstēšanā ir pārsniegusi simts procentu robežu.
Situāciju kā smagu raksturo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, norādot, ka atsevišķās slimnīcās rodas grūtības ar intensīvās terapijas un reanimācijas gultu nodrošināšanu, tāpēc ir jāpieņem papildu lēmumi, kā turpmāk veidot gultas Covid-19 pacientiem. Situācija ir ļoti sarežģīta, jo vismaz 12 slimnīcās ir traucēta neatliekamo pacientu uzņemšana.
Stradiņa slimnīcā pirmdien Covid-19 pacientu bija vairāk nekā viņiem paredzēto gultas vietu skaits. Slimnīcā bija aizņemtas visas 145 Covid-19 pacientu gultasvietas, bet vēl deviņi pacienti ārstējās citās palātās. Situācija citās slimnīcās atšķiras dienu no dienas, bet kopumā stāvoklis neuzlabojas, jo stacionēto pacietu skaits katru dienu pieaug.
Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka pastāstīja, ka, pēc jaunākajiem datiem, kopējais gultu noslogojums ir 83 procenti un gultasvietu Covid-19 pacientiem kopumā netrūkst. Reģionos ir slimnīcas, kuras ir vairāk noslogotas, un ir slimnīcas, kuras ir mazāk noslogotas, piemēram, īpaši noslogota ir Ziemeļkurzemes slimnīca Ventspilī, bet brīvas vietas ir Liepājas reģionālajā slimnīcā. “Salīdzinoši ar pirmdienas rīta datiem, tagad varam teikt, ka situācija ir cerīgāka, jo ir vēl iespējas pārprofilēt nodaļas, izveidot jaunas gultasvietas Covid-19 pacientiem,” sacīja S. Janka. Veselības ministrija risina arī jautājumu par papildu gultu atvēršanu Rīgā - tās varētu būt 50 vietas vidēji smagi pacientiem Rīgas 1. slimnīcā. S. Janka arī uzsver, ka lielākā problēma nav ar gultasvietu izveidi, bet ar speciālistu piesaisti Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Viens no ministrijas plāna punktiem ir lielākā mērā iesaistīt primāro veselības aprūpi Covid-19 pacientu aprūpē, tāpēc tiks precizēta kārtība, kādās situācijās varēs izrakstīt no slimnīcas un nodot ģimenes ārstu aprūpē. Otrs virziens - sociālo aprūpes centru iemītnieku ārstēšana uz vietas aprūpes iestādēs, ja nav strikti izteikta nepieciešamība vest uz slimnīcu. “Vērtējam iespēju pārskatīt kārtību, kad pacienti ar Covid-19 tiek izrakstīti no slimnīcas,” sacīja Sanita Janka, tiesa, viņa piebilda, ka Covid-19 ir neprognozējama gaita - pēc uzlabojuma var sekot slimības paasinājums. Speciāliste arī precizēja, ka par izrakstīšanu no slimnīcas vai neievietošanu slimnīcā var būt runa tikai tādā gadījumā, ja pacienta stāvoklis to ļauj, un tas nenotiks tikai tādēļ, lai atbrīvotu vietas slimnīcās nākamajiem pacientiem.
