Kritiskās amatpersonas jau savakcinētas, skolotājiem jāpagaida

VAKCINĒTS. Valsts prezidents pēc vakcinācijas teica, ka ir racionāls cilvēks un uzticas zinātnei un ekspertiem: “Ar savu piemēru es gribu iedrošināt to samērā lielo sabiedrības daļu, kas šaubās par vakcinēšanos. Es aicinu visus vakcinēties, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties normālā dzīves ritmā.” © Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Prioritāri vakcinējamo Latvijas iedzīvotāju vidū ir “kritiskās amatpersonas valsts darbības nepārtrauktībai un drošībai” un daļa šo amatpersonu jau šonedēļ ir saņēmuši Covid-19 vakcīnu. Stradiņa slimnīcā vakcinēts arī Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš. Taču pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu pedagogiem sava rinda prioritāšu sarakstā gan vēl jāgaida, jo skolotāji, iespējams, varēs vakcinēties vien pavasara beigās.

Pēc kā vadās ministrija, nosakot prioritāros?

Valdība apstiprinājusi sarakstu ar tām iedzīvotāju grupām, kuras vakcīnu pret Covid-19 saņems prioritārā kārtībā. Ņemot vērā to, ka dažādu pret Covid-19 izstrādātāju vakcīnas Eiropas Savienībā tiek reģistrētas pakāpeniski un reģistrēto vakcīnu ražošanas un piegāžu apjomi ir ierobežoti, dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā, ir pieejams ierobežots vakcīnu daudzums. Tāpēc Eiropas Komisija ir aicinājusi dalībvalstis noteikt prioritāri vakcinējamo personu grupas, kā arī vakcīnu loģistikas un vakcinēšanas procesa organizēšanu.

VAKCĪNAS. P. Stradiņa slimnīcā “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnas saņēma ne tikai Valsts prezidents Egils Levits, bet arī bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš / Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Veselības ministrija, nosakot prioritāri vakcinējamās sabiedrības grupas, ir vadījusies pēc medicīniskām un epidemioloģiskām indikācijām un vienlaikus ņēmusi vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas un Pasaules veselības organizācijas ieteikumus. Visaugstākā prioritāte vakcinēšanai ir personas, kas ir pakļautas augstākajam inficēšanās riskam un kas ir saistītas ar pastāvīgu uzturēšanos iestādēs ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku - mediķi, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti. Nākamā prioritārā grupa ir personas, kurām Covid-19 inficēšanās saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un nāvi, piemēram, seniori, personas ar hroniskām slimībām, personas, kurām tiek veiktas nopietnas medicīniskas manipulācijas, bet trešā grupa saskaņā ar šiem ieteikumiem ir personas, kuras uzturas paaugstinātas inficēšanās apstākļos, kur nav iespējams ievērot distancēšanos, un kuras saskaras ar lielu skaitu citu cilvēku, veicinot infekcijas pārnešanu plašāk sabiedrībā. Šajā grupā ieskaitāmi pedagogi, tomēr saskaņā ar vakcinācijas plānu skolotājiem vakcinācija paredzēta faktiski šī mācību gada beigās vai vasarā.

Jāvakcinē amatpersonas nacionālajai drošībai

Patiešām no valsts nacionālās drošības viedokļa valsts augstāko amatpersonu prioritāra vakcinācija nebūtu nekas neparasts. Taču sabiedrība jau ar ironiju uztvērusi šajā prioritāri vakcinējamo grupu ziņojumā ierakstīto formulējumu, proti, prioritāra grupa ir “kritiskās amatpersonas valsts darbības nepārtrauktībai un drošībai”. Valstij kritiski svarīgās amatpersonas ir vienā prioritāšu grupā ar sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, kurus sāk vakcinēt šonedēļ, tūlīt pēc mediķu vakcinācijas. Gan valsts amatpersonu, gan sociālās aprūpes centru iemītnieku vakcinācijā izmanto “AstraZeneca” vakcīnu. Pirmo vakcīnas devu Stradiņa slimnīcā saņēmis Valsts prezidents Egils Levits (prezidenta kundze vakcīnu saņēma jau ātrāk, būdama mediķe), premjers Krišjānis Kariņš, kā arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Kāpēc skolotāji tikai piektā prioritāte?

Trešajā prioritāri vakcinējamo iedzīvotāju grupā ir seniori virs 70 gadiem, pacienti ar noteiktām hroniskām slimībām, kā arī personas, kas mājās aprūpē smagi slimos, savukārt ceturtā grupa - seniori no 60 līdz 70 gadiem.

Aktuāls ir jautājums, kāpēc pirmsskolas pedagogi, kuri katru dienu turpina iet uz darbu un ikdienā cieši strādā ar bērniem, kā arī visi pārējie skolotāji, kuri strādā gan attālināti, bet vienlaikus tiekas ar skolēniem konsultācijās, ir tikai piektā prioritātes grupa.

Ja skolotājus vakcinētu ātrāk, iespējams, varētu ātrāk runāt par noteiktu klašu atgriešanos skolā. Tomēr saskaņā ar pašreizējo sarakstu, indikatīvi pedagogus plānots vakcinēt tikai šā gada otrajā ceturksnī, tas nozīmē - tuvāk mācību gada izskaņai. Apzināts, ka pedagogu skaits, kurus varētu vakcinēt, ir virs 50 000.

Vēl kā prioritārās grupas vakcinācijai ir operatīvo dienestu darbinieki, NBS, ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta darbinieki, energoapgādes kritiski svarīgie darbinieki, personas, kuras atrodas speciālās iestādēs - ieslodzījumā, patversmēs, arī reliģisko organizāciju personāls, uzņēmumu darbinieki, kas sastopas ar lielu skaitu cilvēku, uzņēmumu darbinieki lielos kolektīvos.

Apzināti arī dažādu prioritāro nozaru kritiski svarīgie darbinieki. Protams, viņi nav nosaukti vārdos, tomēr ir redzams, ka kopumā šādu darbinieku skaits Latvijā sasniedz 27 325 cilvēkus. Vislielākais skaits kritiski svarīgo darbinieku ir labklājības nozarē - 7291, satiksmes sektorā - 6418 cilvēki un kultūrā - 4790.

Neraugoties uz prioritāro sarakstu, iedzīvotāji reģistrējas arī vakcīnas agrīnās pieteikšanās vietnē manavakcina.lv/ ir uzsākusi darbu arī bezmaksas tālruņa līnija 8989. Kā uzsver Veselības ministrijā, reģistrēšanās mājaslapā vēl nenozīmē ātrāku vakcinēšanās iespēju, jo prioritārās grupas, saprotams, tiek un tiks vakcinētas vispirms.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.