Veselības ministrija apsver priekšlikumu noteikt maksimālo līdzmaksājuma summu pacientiem par kompensējamiem medikamentiem, kuru mēnesī vai gadā sasniedzot pacientam par valsts kompensējām zālēm nebūtu jāmaksā.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas uzmanības lokā nonācis jautājums par valsts kompensācijas apmēru sirds slimību pacientiem. Bijušais Saeimas deputāts, ārsts Romualds Ražuks atgādina, ka iepriekšējās krīzes laikā kompensācijas apmērs kardioloģijas medikamentiem tika samazināts un joprojām nav atjaunots iepriekšējā līmenī, tāpēc pacienti, īpaši seniori, ik mēnesi maksā ievērojamu summu par zālēm, kas nereti pat pārsniedz trešdaļu pensionāra mēneša ienākumu.
Sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju un Rīgas Aktīvo senioru aliansi Romualds Ražuks vērsies Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā ar lūgumu pievērst uzmanību sirds mazspējas medikamentu kompensācijai no valsts budžeta. “Kardioloģisko medikamentu pieejamība senioriem ir kritiska. Līdz 2008. gada krīzei sirds mazspējas zālēm bija simts procentu kompensācija, bet krīzes laikā bijām spiesti to samazināt līdz 75 procentu kompensācijai, un tagad tas šai īpaši jūtīgai iedzīvotāju grupai rada ļoti lielas problēmas,” norāda R. Ražuks. Problēmas ar nepieejamību zālēm atstāj ietekmi ne tikai uz cilvēku veselību, bet arī uz sociālo jomu un palielina nabadzības risku.
“Mums ir liels progress mediķu atalgojuma palielināšanā, nenoliedzami, tomēr ir lielas problēmas kompensējamo zāļu jomā, kur līdzekļi netiek piešķirti nepieciešamajā apjomā, tāpēc mēs varam nonākt situācijā, ka saglabāsim mediķus, bet viņi nevarēs kvalitatīvi ārstēt pacientus, jo pacienti nevar iegādāties visas zāles,” uzsvēra R. Ražuks. Viņaprāt, kardioloģijā ir jāatjauno simts procentu zāļu kompensācija vismaz senioru grupai, lai mazinātu nabadzību un arī izdevumus, kuri rodas, ja ambulatori neārstēts pacients nonāk slimnīcā jau ar ielaistām sirds slimībām. Viens no variantiem, kas apspriests arī senioru vidū, ir noteikt vecuma robežu jeb senioru kategoriju, kuri tad varētu pretendēt uz simts procentu kardioloģijas zāļu apmaksu no valsts budžeta. Šis vecuma slieksnis varētu būt 55 gadi.
Romualds Ražuks pastāstīja, ka ir dažādi dati par to, cik tad mēnesī seniori maksā līdzmaksājumos par izrakstītajām valsts kompensācijas zālēm. “Tie ir vairāk nekā 30 procenti no pensionāra ikmēneša ienākumiem,” teica R. Ražuks.
Savukārt pacientu organizācijas “parSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa norāda, ka pacientu maksājumi atšķiras, jo tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka veselības stāvokļa. “Cilvēkam var būt daudzas un dažādas slimības, īpaši senioriem, un summa, kas mēnesī jāpiemaksā, svārstās no 15 līdz pat vairāk nekā simts eiro. Kardioloģijā ir medikamenti, kurus valsts kompensē, bet lielākā daļa - tikai daļēji tiek kompensēti, kā arī virkne medikamentu sirds slimību pacientiem vispār netiek kompensēti,” stāstīja I. Mauriņa. Organizācija jau vairākus gadus iestājas par to, ka kompensācija ir jāatjauno pirmskrīzes apmērā. Pacientu organizācijas “parSirdi.lv” vadītāja arī uzsvēra, ka joprojām trūkst finansējuma medikamentiem, kas nepieciešami darbspējīgiem cilvēkiem, arī gados jauniem, kuri slimo ar sirds slimībām, piemēram, tādām kā ģimenes hiperholesterinēmija, kur cilvēks ir pārmantojis ļoti augstu holesterīna līmeni, bet zāles šīs slimības ārstēšanai netiek kompensētas. “Mūsu priekšlikums ir kompleksi skatīties uz šo jautājumu un runāt par kopējo finansējuma palielinājumu kardioloģiskajiem medikamentiem,” uzsver I. Mauriņa.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzina, ka ministrija ik gadu prioritārajos pasākumos iekļauj pieprasījumu finansējuma palielinājumam kompensējamām zālēm. Tomēr, kā I. Kaupere atzinusi arī iepriekš, papildu nauda vajadzīgajā līmenī nav veselības nozarei iedalīta. Kompensācijas apmērs pirmskrīzes līmenī (tas nozīmē, jau vairāk nekā desmit gadus) nav atjaunots virknei saslimšanu, turklāt dažu slimību ārstēšanai (astma, hroniski obstruktīva plaušu slimība un citas) valsts kompensē tikai 50 procentus un pārējais jāmaksā pacientam. Kardioloģijā valsts kompensējamām zālēm ir 75 procentu kompensācija.
“Ja runājam tieši par sirds mazspēju, tad pagājušajā gadā papildus pieprasījām divus miljonus eiro, bet es nevēlētos skatīt atrauti tikai vienu diagnozi, jo, kā jau uzsvēru, kompensācijas apjoms nav palielināts virknei diagnožu,” sacīja I. Kaupere. Viņa nenoliedza, ka finansējuma trūkuma dēļ zāļu pieejamība pacientiem ir būtiski traucēta, jo aptuveni puse no zāļu izmaksām jāsedz pacientam no saviem līdzekļiem. Taču Veselības ministrijas speciāliste atgādina, ka, ieviešot jauno zāļu izrakstīšanas sistēmu - pacientiem aptiekās tiek izsniegts lētākais medikaments - pacientu līdzmaksājumi ir samazināti par trešdaļu.
Veselības ministrijā top koncepcija par zāļu finansiālo pieejamību, apstiprināja Inese Kaupere. Tās ietvaros tiek vērtēta iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokli zālēm, kā arī apspriesti citi varianti. Viens no risinājumiem ir priekšlikums noteikt maksimālo gada vai mēneša summu kompensējamām zālēm, kuru sasniedzot pacientam par zālēm līdzmaksājums vairs nebūtu jāveic. Pagaidām par konkrētām summām vienošanās vēl nav.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics pastāstīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā samazinās izrakstīto recepšu skaits, kas ir saistīts sociālekonomisko situāciju valstī. Līdz šim daudziem senioriem iegādāties visas nepieciešamās zāles palīdzēja strādājošie radinieki, no kuriem daudzi pašlaik ir zaudējuši darbu. “Tas, ko mums norāda ārsti, ka parādās pacienti jau ar ielaistām kaitēm, kuri nav lietojuši zāles, nav tās iegādājušies, tas ļoti ietekmē cilvēku kopējo veselības stāvokli un ir liels slogs veselības aprūpei,” saka E. E. Jurševics. “Kamēr nebūs politiskais lēmums starp partijām, mēs te varēsim runāt, cik gribam, tāpēc es ceru uz politiķu godaprātu, lai mēs kompensējamo zāļu sistēmā izkļūtu no bedres.”
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs norādīja, komisija savā vārdā gatavo vēstuli Veselības un Finanšu ministrijai ar aicinājumu risināt kardioloģisko zāļu pieejamību pacientiem.
