Atlikt finansējuma palielināšanu onkoloģijai ir bīstami

PLĀNS. Onkologi un pacienti aicina steidzami pieņemt stratēģisku, finansiāli pamatotu onkoloģijas plānu un tā īstenošanai paredzēt finansējumu, lai nodrošinātu gan savlaicīgu diagnostiku, gan Eiropas līmenim atbilstošu ārstēšanu © Oksana Džadana/ F64

Onkologi un vēža pacienti neatlaidīgi aicina valdību un Saeimu kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielinājumu onkoloģijā un rūpīgi strādāt pie jauna plāna onkoloģijas jomas uzlabošanai, veidojot to stratēģisku un finansiāli pamatotu.

Veselības ministrija sola maijā nākt klajā ar jaunā plāna aprisēm, taču “vecais” plāns joprojām nav izvērtēts. Tas varētu būt galvenais klupšanas akmens skaidra papildu finansējuma pieprasīšanai veselības aprūpei vēža pacientiem.

Vai ārstos un pacientos beidzot ieklausīsies?

Vairāk nekā desmit dažādu onkoloģijas ārstu un pacientu organizāciju nosūtījušas kopīgu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam, Saeimas komisiju vadītājiem, ministriem, kā arī tiesībsargam Jurim Jansonam, kurā aicina kārtējo reizi neatlikt finansējumu onkoloģijai un iesaistīties lemšanā par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai.

AKTUALIZĒ. Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis uzsver: lai nodrošinātu kvalitatīvu vēža ārstēšanu, trūkst desmitiem miljonu eiro, kas aprēķināti un apspriesti jau agrāk. Diemžēl finansējums pēdējos divos gados nav palielināts / Oksana Džadana/ F64

Šis nav pirmais onkologu un pacientu organizāciju aicinājums valsts amatpersonām. Diemžēl šo problēmjautājumu risināšana nevedas pietiekami labi. Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis stāsta, ka šī vēstule rakstīta saistībā ar patlaban topošo Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā laika posmam no 2022. līdz 2024. gadam. Šajā vēstulē nozares eksperti kārtējo reizi aicina politiķus un ierēdņus pievērst uzmanību situācijai vēža ārstēšanā, bet ne tikai pievērst uzmanību. Jābūt stratēģiskam, finansiāli pamatotam onkoloģijas plānam, un tā īstenošanai ir nepieciešams finansējums, lai nodrošinātu onkoloģijas pacientu diagnostiku un ārstēšanu.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu vēža ārstēšanu, trūkst desmitiem miljonu eiro, kas aprēķināti un apspriesti jau agrāk.

“Lūdzam tūlītēju iesaisti finansējuma nodrošināšanai medikamentiem onkoloģijas pacientu ārstēšanai - 2022. gadā ir nepieciešami 28 miljoni eiro, 2023. gadā - 44 miljoni eiro un 2024. gadā - 55 miljoni eiro. Papildu finansējums ir nepieciešams arī vēža diagnostikai, vēža reģistra izveidei, pacienta ceļa definēšanai un sakārtošanai, skrīningam un profilaksei, papildu medicīnas personāla ieviešanai un atalgojumam,” norāda J. Eglītis. Vēstules autori lūdz augstākās amatpersonas un tiesībsargu iestāties par 160 000 Latvijas onkoloģisko pacientu un viņu līdzcilvēku vajadzībām un tiesībām, lai onkoloģijas pacienti varētu saņemt atbilstošu terapiju.

Unikālā Latvija - diemžēl bēdīga ziņa

Viena no lielākajām problēmām onkoloģijas jomā ir nepietiekams finansējums kompensējamām zālēm onkoloģijā, kas neļauj apmaksāt un piešķirt pacientiem arī Eiropā atzītas modernas zāles. Onkologi un pacienti šo situāciju sauc par unikālu, un šim raksturojumam nav pozitīva skanējuma.

“Diemžēl fakti liecina, ka Latvijā ir garākais laiks līdz onkoloģijas zāļu pieejamībai - 981 diena kopš reģistrācijas Eiropas Zāļu aģentūrā,

piemēram, Dānijā tās ir 86 dienas. Tas nostāda Latvijas pacientus nevienlīdzīgā situācijā ar pacientiem citās Eiropas valstīs,” uzsvērts vēstulē.

Veselības ministrijā secināts un atzīts, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie inovatīvie medikamenti uzrāda ļoti labus ārstēšanas rezultātus un pacientiem ir jāturpina terapija, bet tam ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. To apliecina statistikas dati par vēzi, kur redzams, ka ir būtiski samazinājusies pirmā gada letalitāte dažādās stadijās un palielinājusies piecu gadu dzīvildze. Līdz 2021. gada 1. martam iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā attiecībā uz audzējiem jau ir pieteikti 26 medikamenti dažādās terapijas līnijās. Uz iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā gaida medikamenti plaušu vēža, krūts vēža, prostatas vēža, dzemdes kakla vēža, kolorektālā vēža, olnīcu un citu vēžu ārstēšanai. Hematoloģijā uz iekļaušanu sarakstā gaida astoņi medikamenti, un Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka ir nepieciešami 28 miljoni eiro šo medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Vai var likt pacientiem gaidīt?

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa norāda: “Pēc analoģijas ar Covid-19 vīrusu - mēs taču pašlaik nevaram iedomāties situāciju, ka visi pirmreizējo vakcināciju saņemtu 10 gadu laikā un līdz tam visi sēdētu dīkstāvē?! Nē, mēs darām visu reizē! Onkoloģijā tieši tāpat - mēs nevaram likt pacientiem iet uz skrīningu un pēc tam teikt, tagad pagaidiet pāris gadus, kamēr mums būs zāles.” Tomēr tieši tā lielai daļai vēža pacientu ir realitāte.

“Lai jaunais plāns atbilstu pacientu un mediķu vajadzībām, realitātei un lai tas būtu nevis ideju vīzija, bet gan funkcionējošs un saistošs plāns, kas rada drošību un pārliecību par sekmīgu iznākumu pacientam, ir jāatrod mehānismi, kā jauno tehnoloģiju ieviešanai un medikamentu kompensācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiktu iezīmēti savlaicīgi, lai mēs to varētu redzēt jau kādu laiku uz priekšu,” papildina Jānis Eglītis.

Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam projektā, ko izstrādā Veselības ministrija, teorētiski onkoloģija ir noteikta kā prioritāte. Tāpat šajā dokumentā ir iezīmēta problēma, ka atbilstošas ārstēšanas un inovatīvo medikamentu pieejamība pacientiem ar onkoloģiskām slimībām ir ļoti ierobežota. Latvijā vīriešiem izplatītākās diagnozes ir plaušu, prostatas (priekšdziedzera) un kolorektālais (zarnu) ļaundabīgais audzējs; sievietēm biežākie ir krūts, ādas, resnās zarnas un dzemdes kakla ļaundabīgie audzēji.

Jaunu plānu gatavo, vecais vēl nav izvērtēts

Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka informēja, ka, visticamāk, iepriekšējā plāna rezultātu izvērtējums būs publiski pieejams jūnijā (te jāatgādina, ka šis plāns bija spēkā līdz 2020. gadam), bet jaunajam plānam jābūt gatavam jau maijā. Izvērtējot situāciju, kā pašlaik notiek šis darbs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti izvaicāja Veselības ministriju un bija visai neapmierināti, ka nav iespējams noskaidrot konkrētu atbildi, kad būs iepriekšējā darba izvērtējums un kad būs jaunais plāns. Kāpēc tas ir tik būtiski? Jo, lai plānotu un īstenotu visus pasākumus 2022. gadā, kad varētu sākt darboties jaunais plāns, tomēr ir jāzina, kas ir īstenots un kas nav izdevies iepriekšējos gados, turklāt tas arī vēlreiz parādītu, kāds finansējums ir nepieciešams.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, atbildot sacīja, ka “mēs esam izkustējušies tiktāl, cik ir bijis finansējums”. “Varam rakstīt desmit onkoloģijas plānus, ja nebūs naudas, nebūs rezultāta,” teica politiķis. Viņš atsaucās uz problēmām ar e-veselību, kas nestrādā kā nākas, lūk, tāpēc nestrādā arī Vēža reģistrs.... Diemžēl nepārtraukta atsaukšanās uz e-veselību nenoved pie rezultāta, jo tad jau visu problēmu nerisināšanu var attaisnot ar problemātisko e-veselību.

Melanomas pacientu biedrības dibinātāja Olga Valciņa uzsvēra, ka obligāti ir nepieciešams izvērtēt to, kas padarīts iepriekšējā plānā, jo “mēs kā pacienti neesam gatavi gadu no gada klausīties vienas un tās pašas runas, kas nav izdarīts”. Pacientiem ir nepieciešama skaidra atbilde.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.