Veselība

Satraukumu radījusi ziņa, ka Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā vairāk nekā divdesmit pacientiem, kā arī centrā strādājošajiem mediķiem un atbalsta personālam atklāts Covid-19.

Valsts kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā pusgada laikā papildinājuši trīs jaunākās paaudzes medikamenti vēža ārstēšanai, tomēr joprojām valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaits onkoloģijā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Trešā daļa cilvēku ar invaliditāti uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā viņu dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies, turklāt 15 procenti aptaujāto norādījuši, ka situācija pasliktinājusies būtiski. Lai arī daļa personu ar invaliditāti ir atzinušas, ka veselības aprūpe un tās pieejamība ir uzlabojusies, tomēr ievērojams skaits cilvēku norāda arī uz situācijas pasliktināšanos, kā arī vēl vairāk – 25 procenti aptaujāto uzskata, ka būtiski pasliktinājusies medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība.

Covid-19 vakcīnas izmaksas Latvijai varētu sasniegt 27 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas aplēses. Šī summa ietver ne tikai zāļu cenu, bet arī vakcīnu piegādi, loģistiku un vakcinēšanas procesa izmaksas.

Pēc epidemiologu prognozēm, slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt, jo aptuveni desmit līdz piecpadsmit procentiem Covid-19 pacientu ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi izskatīt Veselības ministrijas sagatavotos un valdības apstiprinātos Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus. To mērķis vēl par gadu attālināt valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumīgo stāšanos spēkā. Turklāt sliktas ziņas saņems cilvēki ar otrās grupas invaliditāti, jo ar šo likumprojektu plānots arī attālināt šiem pacientiem dotās cerības uz atvieglojumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.

Līdz šim mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu piemaksas valdība piešķīra, gluži kā skopojoties – divdesmit līdz piecdesmit procentu apmērā. Turklāt dažos gadījumos tās izmaksāja ar kavēšanos un tikai tad, kad bija skrupulozi pārbaudītas visas slimnīcu sniegtās atskaites.

Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits strauji aug un jau ir sasniedzis sākotnēji noteikto kritisko robežo – 500 pacienti stacionārā, kā arī arvien vairāk slimnīcu ziņo, ka nevar uzņemt akūtos pacientus, jo saslimuši arī mediķi un nav, kas sniedz medicīnisko palīdzību. Tomēr pagaidām Veselības ministrija neplāno noteikt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā valstī un paļaujas uz pašu slimnīcu rīcības plāniem – kā organizēt slimnīcas darbu, ja Covid-19 pacientu skaits pārsniedz tieši šiem slimniekiem atvēlēto gultu skaitu.

Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.

Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Kad Elēna Rituma pirms trim gadiem uzzināja diagnozi – trīskārši negatīvs krūts vēzis, viņa domāja, ka dzīvot atlikuši vien daži mēneši. Elēna, kas pēc izglītības ir profesionāla mūziķe ‒ alta vijolniece, vēl nekad savā mūžā nebija lūgusi slimības lapu. Slimības dēļ sirdsdarbs – muzicēšana – bija jāpārtrauc, un vijole nepacietīgi gaida, līdz Elēna varēs to paņemt rokās un atskaņot.

Koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmē arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākie “Kantar” veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati. Vasarā Covid-19 ietekmi izjuta trešdaļa iedzīvotāju, bet pašlaik tā uzskata jau puse Latvijas iedzīvotāju

Latvijas ekspertu vidū ir vienots uzstādījums, ka ir ļoti svarīgi turpināt gan valsts imunizācijas kalendārā paredzēto, gan citu rekomendēto vakcināciju bērniem un pieaugušajiem un nekādā gadījumā neatlikt to Covid-19 situācijas dēļ, uzsver Bērnu slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. Lai uzlabotu sabiedrības izpratni un veicinātu vakcinācijas pakalpojumu pieejamību visai ģimenei, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāks Ģimenes vakcinācijas centrs.

Brīdī, kad būs pieejamas Covid-19 vakcīnas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski, vispirms vakcinējot medicīnas darbiniekus. Kopumā valsts apmaksātu vakcīnu Veselības ministrija plāno nodrošināt 800 000 cilvēku.

Tas bija sagaidāms, ka asajās diskusijās par nodokļu reformu pazudīs jautājums par valsts veselības apdrošināšanu. Lai arī Veselības ministrija jau pērn izstrādāja vairāku likumu grozījumus, mēģinot sakārtot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tikai tagad valdība ir pieņēmusi lēmumu visu atstāt pa vecam. Veselības ministrijā šo pieeju sauc par solidāru attiecībā pret visiem iedzīvotājiem, kā arī par “Latvijas nodokļu maksātāju diskriminācijas novēršanu”, jāprecizē, ka tieši nodokļu maksātāji jau vairākus gadus ar sociālo iemaksu starpniecību maksā arī par veselības apdrošināšanu un turpinās to darīt. Savukārt tie, kuri līdz šim to nedarīja, varēs nedarīt arī turpmāk.

Puse vīriešu Latvijā nekad nav apmeklējuši urologu, secināts jaunākajā Veselības indeksa aptaujā. Pie ārsta diemžēl laikus nevēršas arī liels īpatsvars sieviešu, īpaši tas redzams datos par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām. Jautājums – kāpēc cilvēki neapmeklē ārstu vai apmeklē to ļoti reti un tikai tad, ja ir parādījušās kādas sūdzības par veselību – daudziem Covid-19 epidēmijas laikā šķitīs nepiemērots un zināmā mērā arī neaktuāls. Ārsti, māsas, visa veselības aprūpes sistēma ir pārslogota.

Mediķu atlīdzības nosacījumi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nav taisnīgi, nav saprotami un nav arī izsekojami, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Atalgojums vienas nodaļas vienas specializācijas ārstiem ar vienādu darba noslodzi var atšķirties pat uz pusi.

Veselības ministrija nākamā gada budžetā C hepatīta pacientu ārstēšanai plānojusi atvēlēt vismaz tikpat daudz finansējuma, cik pagājušajā un šajā gadā. Pērn ārstēšanai tika atvēlēti 9,2 miljoni eiro, šogad piešķirts līdzīgs finansējums, bet pašlaik izlietoti 6,6 miljoni eiro. Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane Neatkarīgajai uzsvēra, ka, samazinoties zāļu cenai, ārstēšanas pieejamība varētu vēl vairāk uzlaboties.

Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt valsts, ņemot vērā, ka pacienti saņem vai iegādājas lētākas zāles, ik mēnesi ietaupa 120 000 eiro.

Saeimas dienas kārtībā ir iespējamie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kurai oktobra beigās bija par to jālemj pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimas sēdi, lemšanu atlika līdz papildu informācijas saņemšanai. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks visas ačgārnības izlabot. Un tādas diemžēl šajā likumprojektā ir. Piemēram, nikotīna beztabakas spilventiņiem noteikt 4 reizes zemāku pieļaujamo nikotīna daudzumu, nekā tas ir nikotīna atkarību ārstējošos līdzekļos.

Valdība nolēmusi piešķirt piemaksas mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu oktobrī. Piemaksas līdzīgi kā pavasarī paredzētas 20 līdz 50 procentu apmērā.

Saruna ar pazīstamo ekonomistu, uzņēmuma “Primekss” īpašnieku un vadītāju Jāni Ošleju. Sākoties Covid-19 pandēmijai viņš bija viens no tiem, kurš aizstāvēja ļoti stingru ierobežojumu ieviešanu un aicināja valdību daudz neskaitīt naudu aizsarglīdzekļu (masku, respiratoru, dezinfekcijas šķīdumu) iegādei. Toreiz daudzi viņu kritizēja par “panikas” celšanu. Tagad Ošlejs situāciju vērtē krietni mierīgāk. “Toreiz informācijas bija maz. Galvenais uzdevums bija glābt cilvēku dzīvības un nepieļaut infekcijas izplatību. Tādā situācijā nauda atvirzās otrajā plānā un jārīkojas ātri, nedomājot, cik tas maksās. Tagad situācija ir būtiski cita. Ir milzīgs pieejamo datu apjoms, un lēmumus var pieņemt mierīgi, balstoties uz racionāliem apsvērumiem.