Sāls patēriņš ikdienas uzturā Latvijas iedzīvotājiem arvien bijis sāpīgs jautājums, teju kā mēģinājums apšaubīt nacionālo identitāti, norādot, ka Latvijā cilvēki pārāk daudz uzturā lieto sāli. Un tas, savukārt, ir saistīts ar visā valstī paaugstinātiem asinsspiediena un aptaukošanās rādītājiem.
Strauji palielinoties Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, medicīnas iestādes jau sākušas un turpinās ierobežot gan ambulatoro, gan plānveida stacionāru darbu. Neierobežojot veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri var mediķu palīdzību var gaidīt, slimnīcas nespētu vairs sniegt neatliekamo palīdzību Covid-19 un citiem pacientiem akūtā situācijā.
Veselības nozarē Covid-19 izgaismojis vienu no būtiskajām problēmām – un tas ir nevis tehnoloģiju, bet mediķu roku trūkums, lai palīdzētu visiem sasirgušajiem. Tas nozīmē, ka mediķi jākoncentrē pirmajās rindās cīņā pret Covid-19.
Eiropas Zāļu aģentūras prognozes liecina, ka ātrākais laiks, kad tā saņems klīnisko pētījumu datus pirmajām vakcīnām pret Covid-19, varētu būt 2020. gada beigas. Imunizācijas valsts padome un Zāļu valsts aģentūra, pieaugot sabiedrības un profesionāļu diskusijām publiskā telpā, sniedz aktuālu un pierādījumos balstītu informāciju par vakcīnu pret koronavīrusa SARS CoV-2 izraisītu infekcijas slimību Covid-19 izstrādi.
Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores Lienes Cipules atklātā vēstījuma par Latvijas slimnīcu spēju uzņemt visus pacientus akūtā situācijā, ieskaitot pacientus ar Covid-19, Veselības ministrijas paspārnē esošā Valsts operatīvā medicīniskā komisija uzdevusi visām slimnīcām būt gatavām nodrošināt pacientu uzņemšanu.
Ārkārtas situāciju ieviest atturoties, valdība lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem publiskiem un privātiem pasākumiem, mācībām skolās un augstskolās. Valdība izskatījusi arī turpmāko attīstības scenāriju, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugtu, un noteikusi četrus Covid-19 riska līmeņus.
Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
Tuberkulozes kontrole Covid-19 pandēmijas dēļ ir apdraudēta, tāpēc var sagaidīt, ka šī un nākamā gada laikā par 25 līdz 30 procentiem samazināsies jaunatklāto tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits un par 13 procentiem pieaugs mirstība ar tuberkulozi, uzsver Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs Rišards Zaļeskis, pamatojoties uz Pasaules veselības organizācijas datiem.
Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.
Valdība slēgtajā daļā izskatījusi visu Latvijas sabiedrību interesējošu jautājumu – Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Ņemot vērā nepietiekamos gripas vakcīnas krājumus pašlaik Latvijā, pieaug bažas, vai gadījumā, ja Eiropā kāda vai vairākas Covid-19 kandidātvakcīnas izturēs visas pārbaudes un tiks reģistrētas, Latvijas iedzīvotāji to varēs saņemt pietiekamā daudzumā vai vispār saņemt.
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – pulkstenis tiek grozīts divas reizes gadā. Latvijā pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku notiks šonakt plkst. 4.00, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, bet pāreja uz vasaras laiku ‒ 2021. gada 28. martā
Veselības aprūpes risinājumu kompāniju „Roche” Latvijā vairāk pazīst kā inovatīvo zāļu ražotāju un piegādātāju onkoloģisko slimību ārstēšanā, taču kompānijas darbības spektrs ir daudz plašāks – sākot no laboratoriju iekārtu un reaģentu izstrādāšanas, piegādāšanas un uzturēšanas, līdz sadarbībai ar zinātniekiem jaunu zāļu un diagnostikas veidu izstrādei ne tikai onkoloģijas jomā, bet daudz plašāk. Liela uzmanība ir pievērsta digitālo iespēju izmantošanai kompānijā un citu valstu pieredzes nodošanai Latvijas speciālistiem.
Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un valsts apmaksātus izmeklējumus pēdējos gados veicis vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi, tostarp nopauzētā uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana Latvijas sievietēm uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu.
Valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikušas vien 27,8 procenti uzaicināto sieviešu, dzemdes kakla pārbaudi – 33 procenti sieviešu, savukārt profilaktisko zarnu vēža pārbaudi – 7,1 procents iedzīvotāju.
Arvien vairāk pusaudžu ar atkarības risku paši vēršas pēc palīdzības Pusaudžu resursu centrā, īpaši to varēja novērot pēc Covid-19 pandēmijas atceltajiem ierobežojumiem, kad centrs saņēma vislielāko palīdzības lūgumu skaitu.
Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā, kas saistītas ar vielmaiņu, vīriešu auglību, matu un nagu veselību un skaistumu un, kas pašlaik ir īpaši būtiski – ar organisma imunitātes nodrošināšanu.
Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet puse aptaujāto atzina, ka to nav darījuši. Analīzes pilnas asins ainas noteikšanai savukārt veikuši 67 procenti iedzīvotāju, liecina veselības monitorings, ko veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Veselības nozares budžets nākamgad būs par 171 miljonu eiro lielāks, tomēr papildu finansējumu valdība ir piešķīrusi tikai mediķu algu palielinājumam. Ne kompensējamo medikamentu plašākai pieejamībai un jaunu zāļu iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, ne pakalpojumu tarifu palielināšanai slimnīcās, par ko tās cīnās jau vairākus gadus, finansējums nav atrasts.
Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.
Koronavīruss ietekmē ne tikai cilvēka fizisko veselību un sociālās attiecības, bet arī garīgo veselību. To apliecina gan pasaulē veiktie pētījumi, gan aptaujas un izpēte Latvijā. Covid-19 epidēmijas laikā veiktā Veselības indeksa aptauja rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bieži jūtas satraukti, nomākti un aizkaitināti.
Aicināt visus vakcinēties pret gripu, lai samazinātu šīs vīrusa infekcijas slimības izplatību Covid-19 epidēmijas apstākļos, un tad atskārst, ka gripas vakcīnu visiem nepietiks. Saprotams, ka gripas vakcīnas kļūst par deficīta preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tomēr – vai ir izdarīts viss, lai mazinātu ažiotāžu ne tikai pēc maskām, bet nu jau arī pēc vakcīnu pieejamības.
Uz Baltā spieķa dienu briļļainajiem, vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem valdība sarūpējusi nelāgu dāvanu. Var jau teikt, ka masku valkāšana visiem ir neērta. Taču briļļainiem cilvēkiem brilles svīst ciet – jo tuvāk ziema, jo vairāk. Savukārt redzes invalīdiem maskas ir sarežģīts papildu šķērslis, orientējoties vidē, jo traucē lietot alternatīvās maņas ‒ ožu un dzirdi.
Latvijas medicīnas iestādēm nav jāuztraucas par sejas aizsargmasku krājumiem, jo to krājumi ir “apmierinoši”, šādu īsu atbildi Neatkarīgā saņēma veselības iestādē. Slimnīcām pašām jāturpina iepirkt medicīniskās maskas un citus aizsardzības līdzekļus un pašām jāseko, vai respiratoru, cimdu un masku krājums jau nav sasniedzis kritisku brīdi.
Saeimas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) nosūtījis vēstuli veselības ministrei Ilzei Viņķelei ar lūgumu oficiāli apliecināt Kuldīgas un Dobeles iedzīvotājiem, ka šo pilsētu slimnīcās netiks slēgtas dzemdību nodaļas. Lai gan veselības ministre publiski norādījusi, ka Kuldīgas slimnīcā nemaz nav plānots slēgt šo nodaļu, deputāts uzstāj, ka tas ministrei jāpasaka oficiāli un rakstiskā formā.
Sarunā ar Neatkarīgo kuldīdznieks un deputāts Ēriks Pucens atbild uz jautājumiem, kāpēc iesaistījies Kuldīgas slimnīcas aizstāvībā un ko vēlas panākt.
