Veselība

Slimību profilakses un kontroles centrs ir konstatējis Covid-19 saslimšanu 12 sociālās aprūpes centros Latvijā – kopumā saslimuši 76 šo centru iemītnieki un darbinieki. Dati rāda, ka atsevišķos pansionātos vīruss izraisījis masveida saslimšanu, bet dažos – saslimuši tikai viens divi cilvēki.

Latvija ir viena no ērču encefalīta endēmiskākajām valstīm Eiropā, tādēļ paaugstināta ērču sastopamība rada palielinātu risku saslimt, “Neatkarīgajai” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Reģionālās slimnīcas pilda visu, ko pašlaik nosaka Veselības ministrijas hospitalizācijas plāns Covid-19 pandēmijas laikā, un nav pamata bažām, ka tās nebūtu gatavas uzņemt koronavīrusa pacientus, norāda Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.

Pašlaik nav nevienu zāļu, kas būtu reģistrētas tieši Covid-19 ārstēšanai, tomēr šīs pandēmijas ietvaros vairākas zāles, kas reģistrētas citu slimību ārstēšanai, tiek izmantotas pacientiem ar Covid-19 infekciju.

Jaunā koronavīrusa epidēmija nav vienīgais, kas pašlaik uztrauc slimnīcas. Nelaimīgā kārtā Covid-19 krīzes karstumā vienam no lielākajiem P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas korpusiem spēcīgs vējš daļēji norāva jumtu.

Pacientus visvairāk satrauc atceltie izmeklējumi un konsultācijas, bailes saslimt ar Covid-19, kā arī izolācija un vientulība, kas veicinājusi trauksmi. Pacienti bailēs no vīrusa nereti novēloti vēršas arī pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcā nokļūst jau kritiskā stāvoklī, “Neatkarīgajai” saka biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Neizbrīna, ka tieši šā gada februārī Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pieņēma lēmumu atstāt darbu dienestā un valsts pārvaldē vispār. Februārī vēl pirms Covid-19 pandēmijas galvenā aktualitāte Nacionālā veselības dienesta darba kārtībā un, visticamāk, arī E. Labsvīra dienasgrāmatā bija e-veselība.

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un budžeta apropriācijas pārdales piešķīrusi 14 miljonus eiro trim lielākajām Latvijas slimnīcām iekārtu un aprīkojuma iegādei. Covid-19 krīzes laiks ļauj slimnīcām ātrāk un ar salīdzinoši mazākiem birokrātijas šķēršļiem iepirkt iecerēto. Tomēr plānotie iepirkumi pievērsuši “korupcijas sargu” un iekšlietu ministra uzmanību.

Latvijā joprojām nav kvalitatīva vēža reģistra, un tas ir viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik Latvijā. Reģistram ne tikai jāuzskaita, cik mūsu valstī ir onkoloģijas pacientu, bet jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot ne tikai ārstēšanās rezultātiem, bet arī naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Šādu viedokli pauž Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs onkoķirurgs Jānis Eglītis.

Kad jāatsakās no iecerētajiem ceļojumu plāniem un pat pie radiem tepat Latvijā liegts ciemoties, viena no nedaudzajām iespējām izvēdināt galvu ir doties pastaigā.

Sociālā distancēšanās un pašizolācija ne vienam vien cilvēkam likusi saprast, cik liela nozīme viņa dzīvē patiesībā ir pieskārieniem, secina Time.

Labs mediķis palīdz pacientam ne tikai ar tiešiem ārstniecības pasākumiem, bet arī ar nomierinošu, līdzjūtīgu, laipnu attieksmi, ko pauž smaids.

Vai zinājāt, ka saules ultravioletais A starojums (UVA) tiek cauri arī stiklam? Ja, strādājot attālināti, cilvēks mēdz sēdēt saulainā vietā pie loga, tad viņš nav pasargāts no šo staru iedarbības, kas veicina ādas novecošanos, grumbiņu un pigmentu plankumu veidošanos, brīdina Shape. Savukārt ultravioletie B stari (UVB), kas izraisa ādas apdegumu un var veicināt ādas vēža attīstību, caur stiklu mūs neapdraud, tomēr neesam no tiem pasargāti, ja ejam ārā sportot, pastaigāties u.c.

Lai gan pandēmijas apstākļos par citām veselības problēmām domājam mazāk, tās nekur nav palikušas. Pašlaik pilnā sparā zied bērzi un vējš nes pa gaisu īstus ziedputekšņu mākoņus. Mūsu klimata joslai raksturīgi trīs ziedputekšņu alerģijas periodi: aprīlis un maijs saistīts ar alkšņu, bērzu, lazdu, papeļu, gobu, ošu, skābaržu, egļu, kastaņu, ozolu un pieneņu ziedēšanu, jūnijā zied priedes un sākas pļavu zāļu ziedēšanas sezona. Augustā un septembrī zied ceļtekas, nātres, balandas, skābenes, vībotnes un vērmeles.

Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par solītā finansējuma piešķiršanu mediķu un pedagogu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.

Latvijas cīņa ar Covid-19 tiek pasniegta kā veiksmes stāsts, jo mēs laikus esot sagatavojušies, mācoties no citu kļūdām. Divdesmitgadīgā Kristapa Silionova piedzīvotais liek šaubīties gan par savlaicīgo reakciju, gan ārstniecības pieejamību un sistēmas sakārtotību.

Pandēmijas laiks ir pārbaudījums visiem, kas spiesti dienas lielāko daļu pavadīt mājās. Domstarpības un savstarpēji asumi pieder pie lietas, jo diez vai kāds spēj visu laiku būt saulains, smaidošs, visiem piekrītošs un ar visu apmierināts. Taču labāk, lai no sīkas ķildas neizveidojas liels konflikts.

Stingrāks masku lietošanas ieteikums iedzīvotājiem no atbildīgajām iestādēm varētu nākt brīdī, kad valdība lems par ierobežojumu samazināšanu, kā rezultātā varētu palielināties cilvēku aktivitāte veikalos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Kompensējamo zāļu izsniegšanas jaunās kārtības pirmajā darbības mēnesī 88 procentos recepšu bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Recepšu skaits, kur ierakstīta zāļu aktīvā viela un līdz ar to aptiekā pacientam izsniegts lētākais medikaments, pieaudzis vairākkārt, jo martā šādu recepšu īpatsvars nepārsniedza 15 procentu.

Iziet laukā, saulītē – tas ir viens no nedaudzajiem priekiem, ko šajos apstākļos var atļauties, ja vien neesi nonācis karantīnā un ja spēj atrasties vismaz divu metru attālumā no citiem.

Kāpēc pamazām kļūstam tuklāki? Ja tam pamatā ir klajas dzīvesveida nepareizības, uztura pārmērības vai kāda slimība, tad atbilde ir acīmredzama. Sarežģītāk ir tad, ja vainojams vesels faktoru kopums, bet lielas lietas – gan labās, gan sliktās – jau bieži vien sastāv no sīkumiem. Katrs fakts pats par sevi šķiet maznozīmīgs, tomēr, mijiedarbojoties ar citiem, dod savu nevēlamo pienesumu, un, skat, atkal kāds kilograms klāt.

Ārkārtas situācija mainījusi ierasto dzīves ritmu gandrīz visiem. Problēmas daudziem ir līdzīgas, bet pārdzīvojumi un izjūtas, ko tās rada, mēdz būt visai atšķirīgi, reizēm pašam īsti nesaprotami, pārsteidzoši, pat biedējoši. Psihologi saka: tas ir normāli.