Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns ir atvainojies par slikto izturēšanos, kas seksuālās orientācijas dēļ bija jāpārdzīvo Alenam Tēringam, cilvēkam, kurš Otrajā pasaules kara laikā uzlauza Vācijas izmantotās šifrēšanas iekārtas Enigma kodu.
A. Tērings 1952. gadā tika tiesāts par piedauzīgu uzvedību un bija atzinis, ka viņam ir bijušas seksuālas attiecības ar kādu vīrieti. Divus gadus vēlāk A. Tērings izdarīja pašnāvību.
Kampaņu, kuras laikā britu valdība tika aicināta atvainoties par notikušo, vadīja datorzinātnieks Džons Greiems Kamings, kurš uzskata, ka Lielbritānija pret A. Tēringu pēc viņa notiesāšanas slikti izturējusies. "Es vēlējos, lai Alens Tērings nonāk lielo britu panteonā, bet šķita, ka bez atzinuma, ka Lielbritānija pret viņu izturējusies slikti, tas būtu liekulīgi," aģentūrai Reuters sacīja Dž. Greiems Kamings. Viņš arī bija aizrakstījis vēstuli Lielbritānijas karalienei, kurā aicināja A. Tēringam piešķirt bruņinieka titulu. Kampaņu atbalstīja arī zinātnieks Ričards Dokinss un homoseksuālistu tiesību cīnītājs Pīters Tečels. Apmēram 30 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju A. Tēringa atbalstam pēc tam, kad tā tika publicēta Lielbritānijas valdības tīmekļa vietnē.
Vakar laikrakstā The Telegraph publicētā materiālā Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns raksta: "Lai gan Tēringa kungs tika tiesāts pēc to dienu likumiem un mēs nevaram pagriezt laiku atpakaļ, veids, kādā pret viņu izturējās, bija netaisns. Man ir prieks par izdevību pateikt, cik ļoti man ir žēl par to, kas ar viņu notika." G. Brauns piebilda, ka A. Tērings par savu devumu ir pelnījis plašu atzīšanu. "Līdz ar to Lielbritānijas valdības un visu to vārdā, kas, pateicoties Alena darbam, dzīvo brīvi, ar lepnumu saku: piedodiet, jums pienācās labāks liktenis."
P. Tečels, apsveicot G. Brauna paziņojumu, norāda, ka līdzīgu atvainošanos gaida apmēram 100 tūkstoši citu britu vīriešu, pret ko valsts izturējās līdzīgi. "Ir nepareizi izcelt Tēringu tikai tāpēc, ka viņš ir slavens," intervijā BBC sacīja O. Tečels. A. Tēringam pēc notiesāšanas tika veikta eksperimentāla ķīmiska kastrācija, kuras laikā viņam tika injicēti sievišķie hormoni. Matemātiķim arī tika atņemta piekļuve valsts noslēpumam, līdz ar to viņš vairs nevarēja turpināt darbu Lielbritānijas valdības saziņas departamentā. Likumdošana, kas tika izmantota A. Tēringa notiesāšanai, bija tā pati, uz kuras pamata valsts vērsās pret Oskaru Vaildu 1895. gadā, kad Viktorijas laikmetā notika homoseksuālisma ierobežošana, vēsta Reuters. Šie likumi tika atcelti 2003. gadā.
A. Tēringa slavenākais veikums ir darbs pie Vācijas izmantotās šifrēšanas sistēmas Enigma koda uzlaušanas Otrajā pasaules kara laikā. Viņš vadīja zinātnieku komandu, kas izstrādāja sistēmu Vācijas sūtīto vēstījumu atšifrēšanai, būtiski pietuvinot kara noslēgumu un glābjot daudzu cilvēku dzīvību. Vācija Enigmu uzskatīja par neatšifrējamu.
Zinātniekam ir arī liels ieguldījums mākslīgā intelekta un datorzinātnes nozarē. 1936. gadā viņš darbā Skaitļojamie skaitļi izstrādāja konceptuālo un filozofisko pamatu datoru attīstībai, savukārt 1950. gadā izstrādāja testu, ar ko pārbaudīt mehānisma intelektu. Tas vēl šodien ir pazīstams ar nosaukumu Tēringa tests.
Pēc kara A. Tērings strādāja vairākās iestādēs, to skaitā Mančestras universitātē, kur piedalījās Manchester Mark 1 izstrādē – tas bija viens no pirmajiem ievērojamajiem mūsdienu datoriem.