Neo ir tikai viens no daudziem datorspeciālistiem visā pasaulē, kas piekļūst informācijai, kurai nav paredzēts kļūt publiskai.
Par nesankcionētu iekļūšanu datorsistēmās rietumvalstīs nereti tiek piespriesti bargi cietumsodi, tomēr tas neattur cilvēkus pārbaudīt savas zināšanas un arī izveicību, izvairoties no vajātājiem.
Dažādie hakeri
Vārdam "hakeris" ir dažādas, pat pretējas, nozīmes. Masu saziņas līdzekļos šis vārds parasti tiek lietots datornoziedznieka nozīmē, proti, tas ir cilvēks, kurš uzlauž datorsistēmas, piekļūst datiem, pārņem kontroli pār tīkliem vai dara citas kaitnieciskas darbības.
Otrā nozīmē, kuru vairāk atbalsta datorspeciālistu kopiena, vārds "hakeris" ir pagodinājums, un ar to novērtē cilvēka tehniskās zināšanas un programmēšanas talantus. Labais hakeris savas zināšanas var izmantot arī legālā veidā, piemēram, norādot uz datorsistēmu nepilnībām un drošības problēmām.
Vārda divējādo nozīmi veicina tas, ka ar vieniem un tiem pašiem līdzekļiem var darīt gan labus, gan sliktus darbus un uz vienu un to pašu darbību var skatīties dažādi. To labi parāda arī Neo jeb Ilmāra Poikāna lieta – kamēr viņa atbalstītāji Neo uzteic par darbu, publiskojot algu sarakstus, un nesaskata viņa darbībās neko sliktu, tikmēr policija pastāv uz to, ka viņš ir pastrādājis noziegumu.
Ziņās par hakeriem biežāk gan dzirdami gadījumi, kuros datorspeciālisti savas prasmes ir izmantojuši, vai nu kaitējuma nodarīšanai, vai vienkārši apmierinājuši ziņkārību. Pat, ja nekas slikts no hakeru ložņāšanas sistēmās nav nodarīts, tāpat likumdošana pret šiem cilvēkiem vēršas bargi. Šos gadījumus gan nevajag aplūkot tiešā saistībā ar Neo darbu, jo ir būtiska atšķirība, vai hakeris sistēmas aizsarszību "uzlauž" vai arī izmanto jau pastāvošus vienkāršus trūkumus sistēmas darbā. Jebkurā gadījumā varasiestādēm šādi aktīvisti nepatīk, un tie viņus cenšas dabūt rokā.
20 gadu par piekļuvi e–pastam
Viens no pēdējiem skaļi izskanējušajiem hakeru tiesāšanas gadījumiem ir saistībā ar bijušo studentu Deividu Kernelu, kurš bija iekļuvis ASV politiķes Sāras Peilinas e–pasta kontā. Tas noticis 2008. gadā, kad viņa kandidēja uz viceprezidenta amatu.
Pagājušajā mēnesī S. Peilina Noksvilas tiesā Tenesī štatā liecināja, ka viņai tanī laikā e–pasts ir bijis viens no galvenajiem saziņas kanāliem, lai sazinātos ar saviem ģimenes locekļiem, tamdēļ šis nodarījums ir īpaši kaitniecisks. Turpretim apsūdzētā advokāts sacīja, ka ielaušanās e–pastā ir bijis tikai "joks", puisim nav bijis padomā izdarīt noziegumu. Internetā noplūdinātajos S. Peilinas e–pasta ekrānuzņēmumos bija redzams arī viņas meitas Bristolas tālruņa numurs, un Bristola iepriekš tiesā liecināja, pēc tam viņa saņēmusi nepatīkamus tālruņa zvanus un īsziņas. Tiesa D. Kernelu pagājušajā mēnesī atzina par vainīgu, tomēr sods viņam vēl nav piespriests: viņam draud līdz 20 gadiem cietumā.
Vēl grūtāk pierādīt, ka iebrucēja nodomi nav bijuši ļaunprātīgi, ir tiem, kuri uzlauztajās datorsistēmās nozagtos datus pēcāk mēģina pārdot vai kā citādi iegūt sev labumu.
Martā ASV Vērtspapīru un biržas komisija apsūdzēja ukraiņu datorspeciālistu Oleksandru Dorožko par piekļuvi farmācijas datu un konsultācijas uzņēmuma IMS Health nepubliskai informācijai par ieņēmumiem 2007. gada trešajā ceturksnī, lai varētu izdevīgāk spekulēt ar IMS Health akcijām. ASV tiesnesis O. Dorožko lika samaksāt 580 000 dolāru – nelikumīgo rīcību nopelnīto, soda naudu un procentu maksājumus.
Kāds hakeris, kas izvēlējies segvārdu Kirllos, no sociālo tīklu portāla Facebook bija nozadzis 1,5 miljonus paroļu un piedāvāja tos interesentiem hakeru forumos. Facebook pēcāk paziņoja, ka iebrucēju esot izskaitļojuši. Facebook atzina, ka, izmantojot kaitnieciskas un māņu programmas, viņš nudien ir ieguvis lietotāju datus, tomēr runa esot vien par dažiem tūkstošiem cilvēku. Hakeris mītot Krievijā, un, lai gan Facebook pārstāvji informējuši Krievijas likumsargus, tie nelolo cerības, ka šis cilvēks tiks tiesāts vai ka būs iespējams uzzināt, cik kontu patiesībā ir apdraudēti.
Uzlauž ziņkārības un atkarības dēļ
Martā uz 20 gadiem cietumā tika notiesāts Alberts Gonzaless, kurš bija ieguvis datus par 130 miljoniem kredītkaršu un debetkaršu. Viens no tiesnešiem šo nodēvēja par lielāko un visdārgāk izmaksājušo datoriebrukuma gadījumu ASV vēsturē. Zīmīgi, ka noziegumu viņš izdarīja laikā, kad strādāja par ASV Slepenā dienesta aģentu un par to gadā saņēma 75 000 dolāru.
A. Gonzaless tika arestēts pagājušā gada augustā kopā ar diviem krievu līdzzinātājiem. Viņi bija uzbrukuši vairāk nekā 250 amerikāņu mazumtirdzniecības kompānijām un izmantojuši to finanšu uzskaites sistēmu ievainojamības. Par savas rīcības iemesliem A. Gonzaless minēja "ziņkārību un atkarību".
Par neizdošanu ASV pašlaik cīnās britu hakeris Gerijs Makinnons, kurš 2001. un 2002. gadā bija nelegāli piekļuvis dažādām ASV valdības datorsistēmām, tajā skaitā Aizsardzības ministrijas jeb Pentagona un Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) datoriem. Viņa nodarītos zaudējumus ASV lēš 700 000 dolāru apmērā, un notiesāšanas gadījumā hakerim draud līdz 70 gadiem ilgs cietumsods.
ASV armijas datortīklā ir vairāk nekā divi tūkstoši datoru, un tie hakera rīcības dēļ tika izslēgti uz 24 stundām. Ar autisma paveidu Aspergera sindromu sirgstošais hakeris noliedz, ka būtu nodarījis kādu postu, dzēsis failus vai kā citādi traucējis militārā datortīkla darbību.
Varasiestādes šo uzskata par visu laiku lielāko ielaušanos militārajās sistēmās, savukārt viņš pats stāstīja, ka viss, ko vēlējies – iegūt pierādījumus, ka ASV slēpj ziņas par citplanētiešu eksistenci un to, ka cilvēcei ir pieejama bezmaksas enerģija un citas vērtīgas tehnoloģijas, bet šis fakts tiek slēpts, jo nav izdevīgs lielajām kompānijām.
G. Makinnons pastāv uz to, ka ir piekļuvis informācijai, kas nav bijusi aizslepenota ar parolēm, datori, kam viņš piekļuvis, nav aizsargāti ar ugunsmūriem, turklāt viņš esot atstājis neskaitāmu daudzumu norāžu par drošības caurumiem.
Hakerus izmanto arī valdības
Atšķirīgs hakeru darbības veids ir starptautiskie kiberuzbrukumi. 2007. gadā ko tādu piedzīvoja Igaunija, kas bija pārvietojusi Bronzas karavīra statuju, izraisot krievvalodīgo un arī Krievijas sašutumu. Igaunijas organizācijas, parlaments, bankas, ministrijas un masu saziņas līdzekļi kļuva par uzbrukumu mērķi, kuru uzdevums bija bloķēt to tīmekļa lapu darbību. The Economist rakstīja, ka sarežģītības ziņā šie uzbrukumi pārspēj visus, kādi redzēti iepriekš un, lai ko tādu sarīkotu, nepietiek tikai ar vienu speciālistu vai pat organizētu grupu. Viens no Igaunijas vadošajiem datorspeciālistiem Linars Vīks sacīja, ka šāda līmeņa uzbrukumus nesarīkot bez valsts un lielo telekomunikāciju uzņēmumu atbalsta.
Vienu no pēdējiem liela mēroga uzbrukumiem piedzīvojis ASV interneta pakalpojumu uzņēmums Google, kas šogad paziņoja, ka Ķīnas hakeri traucē tā darbu un ir ieguvuši arī kontroli pār dažu Google lietotāju kontiem – tos bija lietojuši cilvēktiesību aktīvisti. Kopumā par Ķīnas datoruzbrukumu upuriem kļuva vairāk nekā 30 uzņēmumu. Ķīnas hakeri bija izmantojuši ievainojamības interneta pārlūkā Internet Explorer. Pēcāk Financial Times ziņoja, ka amerikāņu izmeklētājiem ir izdevies sazīmēt uzbrukumos izmantotās kaitnieciskās programmatūras autoru, kurš koda fragmentus bija publicējis internetā, bet valdības pārstāvjiem esot bijusi īpaša piekļuve šim kodam.
Gan Igaunijas, gan ASV gadījumā runa ir par valsts atbalstītiem uzbrukumiem, un šādā gadījumā vainīgos noķert ir krietni grūtāk.