"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs", Merkele pauž viedokli par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai

© Scanpicx

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Merkele arī noraidīja pieņēmumus, ka viņas vēlēšanās veikt darījumus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu bija mēģinājums mainīt Krieviju ar tirdzniecības palīdzību.

"Es nekad neesmu ticējusi tādai lietai kā pārmaiņas ar tirdzniecības palīdzību, bet pavisam notikti bija sakari ar tirdzniecības palīdzību."

Krievijas "brutālais uzbrukums" Ukrainai radīja nepieciešamību mainīt to, kā Vācija izturas pret Maskavu, un "jaunā valdība to dara", skaidroja Merkele.

Kopš aiziešanas no politikas skatuves Merkele sabiedrībā parādījusies reti, tomēr viņa asi nosodījusi Putina karu.

Bijusī kanclere arī atzinusi, ka "augsti ciena" Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais