Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 5. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:50. Aizvadītās nedēļas laikā sauszemes kaujas Ukrainā joprojām raksturojamas vai nu ar statisku frontes līniju, vai ļoti pakāpenisku, lokālu Krievijas karaspēka pavirzīšanos svarīgajos sektoros, teikts britu militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā. Pie Harkivas apgabala Kupjanskas Krievijas karaspēka rietumu grupa turpina plaša vēriena uzbrukuma operāciju, bet bez izšķirošiem panākumiem. Doneckas apgabala ziemeļos Ukraina notur stabilu frontes līniju, neraugoties maza vēriena krievu uzbrukumiem ap Bahmutu. Doneckas apgabala centrālajā daļā joprojām noris sīvas kaujas par Avdijivku, savukārt Marjinkas rajonā decembra beigās Krievijas karaspēks nostiprinājis pozīcijas, kas tam beidzot ļāvis pievirzīties pie pilsētas rietumu nomales pēc deviņu gadu kaujām šajā apvidū. Ukrainas dienvidos Krievijas gaisa desanta spēki, visticamāk, guvuši minimālus panākumus centienos izspiest ukraiņu placdarmu Dņepras austrumu krastā Krinku ciema rajonā, teikts ziņojumā.
20:20. Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs piedāvājis atbrīvot ukraiņu karagūstekņus apmaiņā pret sankciju atcelšanu viņa ģimenes locekļiem. "Mums ir gūstekņi, kurus mēs sagrābām Doneckas, Luhanskas [apgabalos]. Nododu mūsu viesim [karagūstekņu sarakstu]. Ja viņi atcels sankcijas manai mammai, manām meitām un cilvēkiem, kas ne pie kā nav vainīgi, zirgiem, izņemot mani, (..) tad mēs šos cilvēkus atdosim," Kadirova teikto citē Krievijas mediji. Kadirovs parādījis sagūstīto ukraiņu karavīru sarakstu un video, kurā redzami gūstekņi. Viens no karavīriem video saka - gadījumā, ja tiks atceltas sankcijas, kas noteiktas Kadirova tuviniekiem, lidmašīnām un zirgiem, dzimtenē varēs atgriezties 20 ukraiņu karavīri.
19:10. Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs (RKIK) valsts bruņotajiem spēkiem nodevis Polijā ražotās pārnēsajamās tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas "Piorun". To iegāde Igaunijai izmaksājusi 103 miljonus eiro, norāda RKIK. "Piorun" darbības rādiuss ir astoņi kilometri. Šīs sistēmas ir arī Ukrainas bruņojumā un tiek izmantotas karā ar Krieviju.
18:10. Ukrainas Gaisa spēku oficiālais pārstāvis Jurijs Ihnats nav apstiprinājis ASV vadības versiju, ka Krievija triecienos Ukrainai jau izmantojusi Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes, tomēr divas Ukrainas amatpersonas dienas gaitā nāca klajā ar paziņojumiem, kas runā par labu Vašingtonas versijai.
16:52. Sociālajos tīklos izplatās informācijas par Krievijas ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova bojāeju Ukrainas ceturtdien veiktajā uzbrukumā Krievijas militārajiem objektiem okupētajā Krimā, taču informācija diezin vai atbilst patiesībai, paziņoja Ukrainas Dienvidu brīvprātīgas armijas preses pārstāvis Serhijs Bratčuks.
"Ir daudz versiju par to, kam tur varētu būt trāpīts, pat dzirdēju slaveno uzvārdu Gerasimovs. Tā būtu laba ziņa, bet, manuprāt, tas diezin vai atbilst patiesībai. Bet tas, ka šajā komandcentrā tika trāpīts vairākiem augstiem Krievijas okupācijas armijas virsniekiem vai ģenerāļiem, tad tā ir patiesība," viņš teica telekanālam "Espresso".
16:05. Nepālas valdība saviem pilsoņiem aizliegusi doties strādāt Krievijā vai Ukrainā, lēmumu pamatojot ar to, ka daudzus nepāliešus Krievijas armija ir savervējusi karam Ukrainā.
Nepālas Nodarbinātības departaments izplatīja paziņojumu, paskaidrojot, ka ir saņemta informācija par nogalinātiem Nepālas pilsoņiem, kuri bija savervēti Krievijas armijā. Departaments informēja, ka turpinās izmeklēšana.
Tiek uzskatīts, ka vismaz desmit Nepālas pilsoņi ir krituši kaujās Ukrainā, karojot Krievijas pusē, bet vēl četri atrodas Ukrainas gūstā.
15:10. Vācija nodevusi Ukrainai jaunāko bruņojuma partiju, kurā ir arī pretgaisa aizsardzības sistēmas "Skynex".
Bez Vācijas bruņojuma kompānijas "Rheinmetall" ražotajām "Skynex" palīdzības piegādē ir arī munīcija un raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām.
"Skynex" ir tuva darbības rādiusa sistēma, kas paredzēta bezpilota lidaparātu un spārnoto raķešu notriekšanai. Viena no tās priekšrocībām ir salīdzinoši lētā munīcija.
Sistēmas nepilnu 200 miljonu eiro vērtībā izgatavotas speciāli Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām.
14:10. Ukrainas uzbrukumā Krievijas militārajiem objektiem okupētajā Krimā ceturtdien trāpīts ne tikai vienam Krievijas komandpunktam, bet arī nopietni bojāta okupantu aizsardzības sistēma pussalā, paziņoja Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
"Tika trāpīts ne tikai vienam komandpunktam, aizvadītajā diennaktī notika patiešām spēcīgs kaujas darbs, tostarp nopietni bojāta aizsardzības sistēma Krimas pussalā," viņa uzsvēra.
Humeņuka teica, ka šis nav pirmais šāds bojājums, kas liek pretiniekam nopietni pārformēt savu aizsardzības sistēmu.
"Tagad viņiem atkal ir tāda pati histērija ar pārvietošanu, cenšoties manevrēt un izvietot gan pašas aizsardzības sistēmas, gan objektus, kurus tās aizsargā, citās vietās," viņa precizēja.
13:00. ASV Valsts departaments: Ukraina izkļūs no kara kā neatkarīga un spēcīga valsts, vēsta pravda.com.ua.
11:52. Sevastopoles pilsētā, okupētajā Krimas pussalā, izsludināts brīdinājums par gaisa uzlidojumiem. Okupanti slēguši satiksmei Krimas (Kerčas) tiltu. Kustību pārtraucis arī jūras un sauszemes sabiedriskais transports, ziņo pravda.com.ua.
10:36. Ukrainas vēstniecība Itālijā ir aicinājusi Modenu atsaukt atļauju izmantot publisku zāli pasākumam par Krievijas uzsākto jaunuzbūvi okupētajā Mariupolē, kuru krievu iebrucēji nopostīja 2022.gada pavasarī. Azovas jūras ostas pilsētā Ukrainas dienvidos 2022.gadā Krievijas atkārtotā iebrukuma sākumā notika smagākās kaujas un zvērīgākie uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Kad pēc ilgstoša aplenkuma 2022.gada maijā Krievija sagrāba un okupēja Mariupoli, pirms tam plaukstošā pilsēta bija gandrīz nolīdzināta ar zemi.
20.janvārī Modenā paredzēta konference un izstāde par Mariupoles "atdzimšanu pēc kara", kurā uzstāties aicināts arī Krievijas ģenerālkonsuls Milānā Dmitrijs Štodins, liecina Krievijas kultūras savienības Emīlijā-Romanjā mājaslapā publicētā informācija. "Uzskatām, ka pasākums ir ļoti ciniska, klaja nogalināto tūkstošu civiliedzīvotāju piemiņas zaimošana. Pasākumā ir koncentrēta Krievijas propaganda un ar to tiek pārkāpti visi morāles pamatprincipi," vēstulē Modenas mēram Džankarlo Mucarelli norādījis Ukrainas vēstnieks Itālijā Haroslavs Melniks.
09:12. Krievija pret Ukrainu izmantojusi Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes un šobrīd cenšas iegādāties arī Irānas raķetes, ceturtdien pavēstīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs. Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai ballistisko raķešu palaišanas iekārtas un vairākas ballistiskās raķetes, liecina izlūkinformācija, kas tagad atslepenota, sacīja Kērbijs.
08:30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 363 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 6011 tankus, 11 142 bruņutransportierus, 8604 lielgabalus, 949 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 631 zenītartilērijas iekārtu, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6771 bezpilota lidaparātu, 1786 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 463 automobiļus un autocisternas, kā arī 1313 specializētās tehnikas vienības.
08:09. Itālijas premjerministre Džordža Meloni apliecinājusi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim industriāli attīstītāko valstu grupas (G7) pastāvīgu atbalstu.
Telefonsarunā ar Zelenski ceturtdien Meloni paziņoja, ka Itālijas G7 prezidentūras laikā Krievijas agresija pret kaimiņvalsti būs uzmanības centrā.
07:12. Saki kūrortpilsētā Krimas pussalas rietumos 4. janvāri atskanējuši sprādzieni. Krievi ziņoja par uzbrukumu, vēstīts pravda.com.ua.
00:10. Krievijas Pirmajā TV kanālā militārais eksperts Aleksandrs Artamonovs paziņoja, ka Krievijas armija Doņeckā slēpjas aiz civiliedzīvotājiem un uzstāda artilēriju dzīvojamos rajonos, vēsta UNIAN.