Komandieris: Neviena atsevišķa valsts nespēj militāri pārspēt NATO
Krievijai var būt militārs pārākums pār individuālām NATO dalībvalstīm, bet neviena valsts nespēj mest militāru izaicinājumu visai NATO aliansei, intervijā aģentūrai LETA pauda Rīgas ostā piestājušās Spānijas fregates "Almirante Juan de Borbón" admirālis un NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG-1) komandieris Hoakins Ruiss.
Pēc viņa paustā, galvenais SNMG-1 misijas uzdevums Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā ir uzraudzīt Krievijas aktivitātes reģionā un garantēt Baltijas jūras reģiona valstu drošību.
Ruiss norādīja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos "mums jābūt gataviem reaģēt, ja kādai NATO valstij rodas apdraudējums". Admirāļa ieskatā, Baltijas jūras reģiona drošību visefektīvāk nodrošina tieši alianses spēja būt gataviem tūlītēji reaģēt uz visnegaidītākajiem izaicinājumiem, tostarp tehnoloģiskajiem.
"Krievijai var būt militārs pārākums pār individuālām dalībvalstīm, bet nevis visu aliansi, kas ir 32 valstu formāts. Es neredzu nevienu valsti, kura spētu mest militāru izaicinājumu NATO," aģentūrai LETA uzsvēra Ruiss, komentējot atsevišķu Rietumvalstu ekspertu izteikumus, ka Krievijai Baltijas jūrā ir militārs pārākums.
Admirālis arī uzsvēra, ka Baltijas jūra ir ļoti svarīga NATO, un militārā alianse ir gatava aizstāvēt visu dalībvalstu teritorijas. Vienlaikus Ruiss uzsvēra, ka NATO jūras spēku apjoms Baltijas jūras reģionā savu uzdevumu veikšanai ir pietiekams.
Attiecībā uz bažām, ka NATO nav iespēju Krievijai liegt pieeju Baltijas jūrai, Ruiss izteicās, ka NATO stingri darbojas likuma ietvaros. Un juridiski visām jūras valstīm ir jābūt pieejai saviem ūdeņiem. Cita lieta, ka NATO stingri uzrauga, lai neviena valsts neveiktu nelikumīgas darbības citu valstu ūdeņos.
Ruiss arī atzina, ka pašlaik Krievijai veikt kādas provokācijas NATO valstu teritoriālajos ūdeņos ir daudz sarežģītāk nekā pirms kara, jo alianse ir būtiski pastiprinājusi savu monitoringu.