Pērn pasaulē nogrimuši 26 lieli kuģi

© Depositphotos

Pasaules jūru un okeānu ūdeņos nogrimušo kuģu skaits pērn sasniedzis rekordzemu atzīmi, tomēr pirātisma draudi palielinājušies, teikts Vācijas apdrošināšanas uzņēmuma "Allianz Commercial" ziņojumā.

Pērn visā pasaulē nogrimuši tikai 26 lieli kuģi, teikts gada ziņojumā par kuģošanas riskiem.

Salīdzinot ar datiem aizpērn, šīs skaits sarucis par trešdaļu, bet desmit gadu salīdzinājumā samazinājums ir 70%.

Kuģošana jūrās kļuvusi drošāka, tiesa, pirātisma draudi ir palielinājušies.

Pērn notikuši 120 pirātu uzbrukumi, un tas ir par pieciem vairāk nekā 2022.gadā.

Pirātu uzbrukumu ziņā visbīstamākais ir Gvinejas līcis Āfrikas rietumos, tam seko Singapūras šaurums Dienvidaustrumāzijā.

Nopietnas bažas raisa pirātu uzbrukumu atsākšanās Somālijas pussalas piekrastē, kur pirāti 2023.gada decembrī atkal nolaupīja kuģi - pirmo reizi pēc sešu gadu pārtraukuma. Pēc tam reģionā notikuši citi uzbrukumi.

Somālijas pirātus iedrošinājuši Jemenas hutiešu nemiernieku daudzie uzbrukumi tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā kopš kara sākuma oktobrī Gazas joslā, teikts ziņojumā.

Kariem Gazā un Ukrainā ir netieša ietekme uz kuģošanas drošību

Kā vienu piemēru ziņojuma autori min starptautisko "ēnu floti" - 600 līdz 1400 naftas tankkuģu, kas eksportē Krievijas naftu. Līdz šim tie bijuši iesaistīti vismaz 50 incidentos - notikuši ugunsgrēki, sadursmes un naftas noplūdes.

"Tie pamatā ir veci, slikti uzturēti kuģi, kas darbojas ārpus starptautiskajiem regulējumiem un bieži vien bez atbilstošas apdrošināšanas," skaidroja "Allianz Commercial" Vācijas un Šveices jūras apdrošināšanas nodaļas vadītājs Justuss Heinrihs.

Pasaulē

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais