Ukrainas kara 968. diena. Jaunākā informācija [papildināts 18:41]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 18. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

18:41. Krievija ir iztērējusi savus nebalto dienu iekrājumus 650 miljardu ASV dolāru apmērā, tādas aplēses drošības un ārpolitiskas foruma "Rīgas konference" diskusijā pauda ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss O'Braiens.

O'Braiens pieļāva, ka no šīs summas pāri palikuši aptuveni 100 miljardi ASV dolāru, jo 300 miljardi ir iesaldēti, savukārt režīma līderis Vladimirs Putins tērē aptuveni 50 līdz 100 miljardus, lai nostiprinātu aizsardzības bāzi, kuru neveido nekas jauns. Tie ir 30 līdz 40 gadus veci ieroči un aprīkojums, tāpēc Krievijai varētu būt grūti karu turpināt, jo īpaši tad, ja tai pasaka, ka iesaldētie līdzekļi Krievijā neatgriezīsies.

17:47. Krievijas pret Ukrainu sāktajam karam nepieciešams taisnīgs un ilgstošs risinājums, taču tas būs atkarīgs no Rietumu demokrātiskās pasaules atbalsta Ukrainai, piedaloties drošības un ārpolitiskas forumā "Rīgas konference", uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Politiķis norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir lielākais Ukrainas finanšu atbalstītājs. Līdz šim Ukrainai ir sniegts atbalsts 120 miljardu ASV dolāru apmērā. Tāpat tiek sniegts arī ekonomiskais atbalsts, ļaujot izmantot īpašus tirdzniecības nosacījumus, dodot piekļuvi ES tirgum. Turklāt G7 valstis ir vienojušās par aizdevumu Ukrainai 50 miljardu ASV dolāru apmērā.

16:01. Tiekoties ar ASV valsts sekretāra palīgu Džeimsu O’Braienu, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) aicināja ASV paplašināt militāro un ekonomisko klātbūtni Latvijā.

Tāpat Braže un O’Braiens bijuši vienisprātis, ka jāturpina iegrožot Krievijas agresijas karu Ukrainā, efektīvi ieviešot un pastiprinot sankcijas pret Krieviju un tās līdzagresoriem, jo sankcijas esot viens no rīkiem Krievijas ekonomikas un kara mašinērijas mazināšanai.

Ministrijā norāda, ka gan Braže, gan O’Braiens pauda apņēmību turpināt militāro, finanšu un humāno atbalstu Ukrainai. Ministre aicināja ASV atcelt jebkādus militārā atbalsta ierobežojumus Ukrainai.

14:35. Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra paziņojusi, ka Ziemeļkoreja ir nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru, lai Krievijas pusē cīnītos Ukrainā, vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūru "Yonhap".

Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk.

Kā norādīja aģentūra, tā ir konstatējusi, ka no 8. līdz 13.oktobrim Ziemeļkoreja ar Krievijas karaflotes transporta kuģa palīdzību ir nogādājusi savus speciālos spēkus uz Krieviju, kas tādējādi apstiprina Ziemeļkorejas militārās līdzdalības sākumu.

Aģentūra pavēstīja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc apmācības tiks izvietoti frontes līnijā.

13:03. Krievijas apšaudēm kļūstot intensīvākām, Harkivas apgabala varasiestādes veic Kupjanskas civiliedzīvotāju evakuāciju, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

Vēl otrdien apgabala vadītājs brīdināja, ka varasiestādes "pastāvīgo apšaužu" dēļ vairs nespēj garantēt iedzīvotājiem elektrību un ūdeni, un deva rīkojumu visiem Kupjanskas un trīs tuvumā esošo apdzīvoto vietu civiliedzīvotājiem pamest pilsētu.

"Kopumā ir jāevakuē aptuveni 10 000 cilvēku. Evakuācijas temps ar katru dienu pieaug," platformā "Telegram" piektdien paziņoja Siņehubovs.

11:44. Vācijai ir pienākums nodrošināt, lai karš starp Krieviju un Ukrainu nekļūtu par karu starp Krieviju un NATO, ceturtdien paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, atkārtojot savu "nē" tāla darbības rādiusa ieroču piegādēm Kijivai.

"Es neuzskatu to par piemērotu piegādi - un tas tā paliks," Šolcs sacīja pēc Eiropas Savienības (ES) samita Briselē. Viņš noraidīja galvenos punktus Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska "uzvaras plānā", bažījoties par eskalāciju nākotnē.

10:15. Krievija naktī uz piektdienu uzbruka Ukrainai ar vismaz 135 "Shahed" tipa droniem, kā arī nenoteikta tipa droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

09:15. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 675 800 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1530 iebrucēji.

08:15. Krievijai naktī uz piektdienu veicot uzbrukumu Ukrainai, Baltkrievijas gaisa telpā ielidojuši vairāki krievu trieciendroni, pavēstīja baltkrievu aktīvistu organizācija "Belaruski hajun", kas veic militāro aktivitāšu monitoringu. Divi "Shahed" tipa droni Gomeļas apgabalā pārlidojuši pār Kamarinas ciemu un pār Čornobiļas zonu atgriezušies Ukrainā. Vēl viens bezpilota lidaparāts ielidojis Ļubečas rajonā. No Brestas apgabala Baranaviču lidlauka gaisā pacelts iznīcinātājs, kas aizlidojis uz dienvidaustrumiem

07:21. Ukraina negrasās iegūt kodolieročus, preses konferencē Briselē ceturtdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šādi reaģējot uz preses interpretācijām par viņa agrākajiem vārdiem par Ukrainas izvēli starp dalību NATO un kodolieroču iegūšanu. Ceturtdienas vakarā Briselē notikušajā preses konferencē kāds žurnālists, atceroties Zelenska vārdus, kas izskanēja kādā no iepriekšējiem brīfingiem, prezidentam jautāja, cik ilgā laikā Ukraina varētu izstrādāt savus kodolieročus. "Dažreiz mēs paši sev radām problēmas, un jūs tagad esat sākuši to darīt. Mēs nekad neesam teikuši, ka gatavojamies radīt kodolieročus vai ko tamlīdzīgu," ziņu aģentūra "Ukrinform" citē Zelenska atbildes vārdus.

Ukrainas prezidents atgādināja - viņš ir teicis, ka 1994.gada Budapeštas memorands, saskaņā ar kuru Ukraina atteicās no savā teritorijā atlikušā padomju kodolarsenāla apmaiņā pret ASV, Krievijas un Apvienotās Karalistes drošības garantijām, neaizsargā valsti no Krievijas uzbrukuma.

00:10. Krievijas armija kaujas laukā Ukrainā septembrī katru dienu zaudējusi vidēji 1270 nogalinātos un ievainotos, ceturtdien preses konferencē NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes kuluāros pavēstīja alianses augsta ranga amatpersona.

Tie ir lielākie zaudējumi ko Krievija cietusi kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā. Vēl maijā saskaņā ar NATO aplēsēm krievi dienā zaudēja 1000 nogalināto un ievainoto.

Amatpersona norādīja, ka saskaņā ar alianses prognozēm šādus zaudējumus Krievija turpinās ciest līdz gada beigām.