“Die Zeit”: Ukraina un Krievija risina slepenas sarunas par kara izbeigšanu

© Pixabay.com

Pēc izdevuma “Die Zeit” redaktora domām, svarīgākais jautājums nav par to, vai sarunas notiks, bet gan par to, kad un kā tieši tās notiks.

Ukraina un Krievija jau ir iesaistītas slēgtās sarunās, apspriežot iespējamos kompromisus kara izbeigšanai, vēsta vācu izdevums “Die Zeit”, atsaucoties uz saviem avotiem.

Galvenās diskusiju tēmas ir savstarpēja uzbrukumu pārtraukšana enerģētikas infrastruktūrai, ieslodzīto apmaiņa, nelikumīgi aizvesto ukraiņu bērnu atgriešana un graudu darījuma atjaunošana.

Rakstā teikts, ka sarunas notikušas dažādās vietās visā pasaulē, tostarp Kopenhāgenā, Kijivā, Maltā, Davosā, Šveicē un Saūda Arābijā. Dažās sanāksmēs piedalījušies arī pārstāvji no Ķīnas, tomēr ne visas diskusijas noveda pie konkrētiem rezultātiem, piemēram, Melnās jūras graudu iniciatīva pēc gada beidza darboties, bet Kataras uzsāktās sarunas par infrastruktūras aizsardzību tika apturētas pēc Ukrainas bruņoto spēku operācijas uzsākšanas Kurskas apgabalā.

Tomēr sarunas nav palikušas pavisam bez rezultāta - slēptā diplomātija jeb tā dēvētais "otrais ceļš" ļauj apspriest iespējamās kompromisa robežas, piemēram, Krimas statusu un pagaidu pamiera nosacījumus, aiz slēgtām durvīm un mazāk oficiālā līmenī.

Pēc “Die Zeit” redaktora domām, jautājums nav par to, vai sarunas notiks, bet gan par to, tieši kad un kā tās notiks, tiek arī uzsvērts, ka Krievijas puses gatavība panākt kompromisu ir ļoti svarīga.

Tajā pašā laikā Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Ermaks sacīja, ka Kijiva turpina uzstāt uz pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu. Starp galvenajām Ukrainas prasībām ir arī Krievijas karaspēka pilnīga izvešana no Ukrainas teritorijas, aneksiju atcelšana, Zaporožjes atomelektrostacijas demilitarizācija un deokupācija, kā arī pārvietošanās brīvības atjaunošana.

Ermaks uzsvēra, ka Ukraina ir gatava ņemt vērā citu pušu intereses, taču jebkādām izmaiņām ir jābalstās uz starptautisko tiesību principiem un Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes ievērošanu - viņš norādīja, ka Kijiva nepieņems priekšlikumus, kas apdraud Ukrainas kā valsts neatkarību.

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.