"The Wall Street Journal”: Trešais pasaules karš ir jau pie apvāršņa, bet Rietumi nav tam gatavi

Trešais pasaules karš jau ir pie sliekšņa vai varbūt pat jau ir sācies, vienkārši cilvēce to vēl nav sapratusi - pilna mēroga karš Ukrainā, vairākas frontes Tuvajos Austrumos un pieaugošā spriedze Austrumāzijā ir globāla konflikta prologs jeb tā pirmais posms, raksta “The Wall Street Journal”.

"Šis ir globālas konfrontācijas laikmets. Vardarbība, kas šobrīd notiek pasaulē, pierāda vienu - mums vairs nav konfliktu, kas ir atsevišķi viens no otra un kurus var atrisināt atsevišķi. Ir viens kopīgs mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, un mums ir jādara viss, lai to varētu novērst,” nesen sacīja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, komentējot Ziemeļkorejas karaspēka ierašanos Krievijas un Ukrainas frontē.

Kā atzīmē “WSJ”, pirms desmit gadiem Krievija un Ķīna kopā ar ASV un ES noteica jaunas sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju, tomēr šodien Krievijas Federācija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja ir izveidojušas autokrātisku asi, kas kopīgi darbojas pret Rietumu pasauli.

Publikācijas autori par pagrieziena punktu uzskata 2014. gadu, kad visi četri autokrātiskie režīmi negaidīti piedzīvoja minimālu Rietumu reakciju uz Krievijas veikto Krimas aneksiju un daļas Donbasa okupāciju. Jau 2015. gadā Irāna un Krievija sāka kopīgi glābt Bašara al Asada režīmu Sīrijā.

Pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā beidzot izveidoja Maskavas, Teherānas, Pekinas un Phenjanas četrstūrveida aliansi, kurā Krievija saņēma ekonomisku vai militāru palīdzību no pārējām trim, lai turpinātu centienus iznīcināt Ukrainu. Rietumu nespēja vai nevēlēšanās novērst šo sadarbību to tikai vēl vairāk stimulēja.

"Lielā varas sāncensība paātrina un sadala pasauli. Mēs, iespējams, esam uz trešā pasaules kara sliekšņa. Jums ir Krievijas un Ukrainas kara sekas, karš Gazā, un Sīrija ir tikai kārtējais domino. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nebūtu lielāks domino efekts," sacīja Van Huijao, Pekinas domnīcas prezidents un bijušais Ķīnas valdības padomnieks.

“Zīmīgi, ka pēdējā laikā ir lauzti vairāki tabu, kas pastāvēja aukstā kara laikā un pēc tam. Piemēram, vienas “globālās lielvaras” teritorijai šodien uzbrūk citas “globālās lielvaras” nodrošinātās raķetes,” raksta “WSJ”, atsaucoties uz amerikāņu ATACMS raķetēm, ko Ukrainas bruņotie spēki izmanto, lai sasniegtu Krievijas teritoriju.

Bet kopš 2022. gada Krievija aktīvi un ļoti veiksmīgi ķeras pie kodolšantāžas, mēģinot iebiedēt ASV un to sabiedrotos, lai tie atsakās atbalstīt Ukrainu, Krievijas aģenti ir sākuši vardarbības kampaņu visā Eiropā, vēršoties pret militāro rūpniecību un komunikāciju infrastruktūru tādā mērogā, ko Rietumu valdības raksturo kā nebijušu.

ASV republikāņu senators Džeimss Rišs atzīmē, ka pašreizējo situāciju pasaulē vēl nevar saukt par pasaules karu, taču viņš atzīst, ka jau ir sācies “pārstāvju karš”, tas ir, karš caur “starpniekiem”.

Par jaunās globālās konfrontācijas iemesliem “WSJ” sauc Maskavas un Pekinas revizionismu. Mūsdienās Krievija un Ķīna sapņo atjaunot savu agrāko impērisko slavu ar ietekmes sfērām, kas sniedzas tālu aiz to faktiskajām robežām, un šajā ceļā viņu pirmais mērķis ir atjaunot kontroli pār Ukrainu un Taivānu.

Ķīna un Krievija uzskata, ka mūsdienu "uz noteikumiem balstītā starptautiskā kārtība" ir tikai instruments amerikāņu dominēšanai pasaulē, tāpēc viņi vēlas iznīcināt šo kārtību, lai izveidotu savu dominējošo stāvokli. Tajā pašā laikā gan Maskava, gan Pekina ir pārliecinātas, ka Rietumu politiskā un ekonomiskā ietekme ar liberālo demokrātiju dabiski samazināsies, samazinoties Rietumu demokrātiju īpatsvaram pasaules ekonomikā un iedzīvotāju skaitam.

Kamēr autokrātijas saskaņo pasaules kārtības gāšanas plānus, Rietumi atrodas uz šķelšanās robežas, jo Amerikas vēlēšanu uzvarētājs Donalds Tramps jau ir paziņojis par kursu Amerikas ekonomiskajai un politiskajai pašizolācijai.

"Pašlaik autokrātiju vienotība, iespējams, ir spēcīgāka par demokrātiju vienotību. Notiek cīņa starp autokrātijām un demokrātijām, un autokrātijām ir uzvaras roka," sacīja Nīderlandes aizsardzības vadītājs ģenerālis Onno Eihelsheims.

Fakts, ka Krievijai, Ķīnai, Irānai un Ziemeļkorejai ir atšķirīgas politiskās sistēmas un ideoloģijas un tās nav izveidojušas tādu formālu aliansi kā NATO, visticamāk, ir izraisījis Rietumu valstu nepietiekamu novērtējumu.

"Šķiet, ka mēs kopā esam nepietiekami novērtējuši šīs jaunās ass mērogu un stratēģisko ietekmi, ko tā atstāj uz mums visiem. Mēs esam iekrituši slazdā, skatoties uz katru komponentu atsevišķi un neredzot saikni starp tām. Mēs neesam pielāgojuši viņu domāšanu un ņēmuši vērā viņu stratēģisko ambīciju mērogu," nesen sacīja Austrālijas nacionālās izlūkošanas vadītājs Endrū Šīrers.

Šīrers atzīmēja, ka Otrā pasaules kara ass lielvaras - Vācija, Itālija un Japāna - arī nepiekrita galvenajos jautājumos. Piemēram, Japāna nepiekrita Hitlera vēlmei iznīcināt ebrejus un nepievienojās viņa uzbrukumam Padomju Savienībai.

Tomēr šodien Amerikas Savienotās Valstis vairs nav tādas, kādas tās bija agrāk - Amerika jau tagad nespēj pilnībā nodrošināt Ukrainai un Izraēlai ieročus, lai gan šo konfliktu mērogs globālajā dimensijā ir ierobežots.

Jūlijā publiskotajā ziņojumā Kongresa pilnvarotā Nacionālās aizsardzības stratēģijas komisija atklāja, ka Ķīna ir priekšā ASV, ja runa ir par militāro ražošanu, un ka Amerikas aizsardzības industriālā bāze nespēj apmierināt ASV un sabiedroto vajadzības.