Saskaņā ar jaunu pētījumu, ogleklis uz Zemes un līdz ar to arī mūsu ķermeņos, visticamāk, kādu laiku pavadīja ārpus Piena Ceļa galaktikas, pirms veidojās mūsu planēta, raksta cosmosmagazine.com.
Pētījumā atklāts, ka oglekļa atomi pēc tam, kad tie izveidojas zvaigznēs, kādu laiku pavada riņķojot ap galaktiku milzu straumēs.
Tas pats ogleklis mūsu ķermeņos, visticamāk, pavadīja ievērojamu laiku ārpus galaktikas!" apgalvo pētījuma līdzautore Džesika Verka, Vašingtonas universitātes astronome, ASV.
Pētnieki izmantoja Habla kosmisko teleskopu, lai pētītu kosmiska izmēra gāzes straumes, kas aptver apkārtējās galaktikas.
"Padomājiet par starpgalaktisko vidi kā milzīgu dzelzceļa līniju: tā nepārtraukti izstumj materiālu un ievelk to atpakaļ," stāsta Vašingtonas universitātes doktorantūras studente Samanta Garza.
"Smagie elementi, ko rada zvaigznes, tiek izstumti no savas galaktikas un nonāk starpgalaktiskajā vidē, mirstot sprādzienbīstamām supernovām, tomēr elementi var tikt ievilkti atpakaļ un turpināt zvaigžņu un planētu veidošanās ciklu."
Pētnieki jau zināja, ka starpgalaktiskā vidē var būt skābekļa atomi. Šajā pētījumā, kurā tika pārbaudīta matērija ap 11 zvaigžņu veidojošām galaktikām, tika atrasti pierādījumi arī par oglekli.
"Tagad mēs varam apstiprināt, ka starpgalaktiskā vide darbojas kā milzīgs oglekļa un skābekļa rezervuārs," saka Garza.
"Un vismaz zvaigžņu veidojošās galaktikās mēs redzam, ka šim materiālam ir tendence nokrist atpakaļ galaktikā, lai turpinātu procesu."
Komanda apgalvo, ka viņu atklājumi varētu palīdzēt izprast vairāk, kā galaktikas veido un pārtrauc veidot zvaigznes.
"Ietekme uz galaktiku evolūciju un oglekļa rezervuāra raksturu, kas galaktikām ir pieejams jaunu zvaigžņu veidošanai, ir aizraujoša," stāsta Verka.