Baltijas jūrā būvēs mākslīgo salu
Eiropa sper soli nākotnē un mēģinās izveidot divas mākslīgas "enerģijas salas" Ziemeļu un Baltijas jūrā, kuras izmantos jūras vēja enerģijas ražošanas iekārtām, lai ievadītu to vairāku valstu elektrotīklos, ziņo “Eco News”.
Mākslīgās salas darbosies kā savienotāji, caur kuriem jūras vēja parki tiks savienoti ar sauszemes elektroenerģijas tirgiem. Šajās vietās paredzēts savākt milzīgo vēja enerģijas jaudu un to izplatīt. Bornholmas Enerģētikas sala un Princeses Elizabetes sala ir skaidri piemēri jaunajai pieejai atjaunojamo energoresursu sistēmu ieviešanā.
Paredzēts, ka Bornholmas enerģētiskā sala pie Dānijas krastiem piegādās līdz 3 GW elektroenerģijas Vācijai un Dānijai, taču ir plānots to piegādāt arī citām valstīm.
Princeses Elizabetes sala, kas atrodas 45 km attālumā no Beļģijas krastiem, turpmāko jūras vēja parku enerģijas uzkrāšanas principu paredzējusi kā beznosacījumu centru enerģijas sadalei starp valstīm.
“Energinet” un “50Hertz” uzņēmumu projektam "Bornholmas enerģijas sala" jākļūst par vērtīgu un, iespējams, ārkārtīgi svarīgu Eiropas kontinenta enerģētisko vērtību. Šī sala varēs ražot elektroenerģiju Dānijai un Vācijai. Lai mērītu projekta ietekmi, uzņēmumi uzsākuši arī nozīmīgus darbus, piemēram, HVDC kabeļu iegādi un sauszemes infrastruktūras sagatavošanu.
Dzelzceļa būvniecību paredzēts sākt 2025. gadā, ja laikus tiks veikta vides attīrīšana un arheoloģiskie izrakumi. Kad Bornholmas enerģētikas sala sāks darboties, tā palīdzēs samazināt uzņēmumu atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem un turpināt attīstīt sadarbību starp valstīm enerģētikas jomā, tādējādi veidojot efektīvu un videi draudzīgu energosistēmu.
Savukārt Princeses Elizabetes sala ir viens no godalgotajiem projektiem, kas ir pasaulē pirmā cilvēka veidotā enerģijas sala. Tā ir daudzfunkcionāla jūras apakšstacija pie Beļģijas krastiem, kas savienota ar augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) un augstsprieguma maiņstrāvas (HVAC) tīkliem, lai gan uztvertu, gan pārveidotu atjaunojamo enerģiju. Tas noderēs arī jūras vēja parku integrēšanai Beļģijas sauszemes tīklā. Šīs salas būvniecība jau ir uzsākta, un sagatavošanās darbi, lai ieliktu stingru pamatu, varētu ilgt aptuveni 2,5 gadus. Sala tiks aprīkota ar mainīga dziļuma hibrīdlīnijām, piemēram, "Nautilus", kas savienos Lielbritāniju un Dāniju.
Lai gan enerģētikas salas ir saistītas tikai ar Eiropu, tās ir globālas pārmaiņas ilgtspējīgas enerģijas prioritātes jomā. “Copenhagen Infrastructure Partners” mērķis ir attīstīt aptuveni 10 enerģijas salu projektus Ziemeļu un Baltijas jūrā, kā arī, iespējams, Dienvidaustrumāzijā. Šo salu atšķirīgā iezīme ir pieredzējušu tehnoloģisko risinājumu un jauna mēroga jūras vēja enerģijas izmantošana, padarot jūras vēja enerģiju pieejamāku.