Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā nav ziņu, ka Londonas un tās piepilsētu ielās notiekošajos grautiņos būtu cietis vai piedalītos kāds Latvijas iedzīvotājs.
Maza ir arī iespēja, ka londoniešu iespaidā kāds censtos atkārtot 2009. gada janvāra grautiņus Vecrīgā, norāda eksperti. Eiropā sociālā neapmierinātība kļūst arvien lielāka, tāpēc Londonas nemieri var pielaist uguni arī citur Itālijā, Spānijā, Ukrainā, Baltkrievijā un citur.
«Vēstniecības rīcībā nav informācijas par Londonas nemieros cietušiem vai aizturētiem Latvijas valsts piederīgajiem. Tāpat Londonā dzīvojošie nav vērsušies vēstniecībā, lūdzot kaut kāda veida nepieciešamo atbalstu,» latviešu stāvokli Londonā Neatkarīgajai raksturo ĀM preses pārstāve Diāna Eglīte. Nekārtību turpināšanās nav izslēgta, tāpēc vēstniecība Latvijas valstspiederīgajiem iesaka atturēties no atrašanās masu pulcēšanās vietās, izvairīties no nemieru skarto rajonu apmeklēšanas vakaros un naktīs. ĀM stingri iesaka personām, kas dodas uz minēto valsti, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties konsulārajā reģistrā.
Pagaidām reģistrējušies vien 16 cilvēku. Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete atceras, ka līdzīgus nemierus piedzīvojusi arī, strādājot Parīzē, kur, līdzīgi kā Londonā, grautiņu dalībnieki savu agresiju skaidrojuši ar policijas patvaļu. «Patiesībā iemesls ir dziļi sociālas problēmas, ko veicinājusi imigrācija. Lielbritānijas impērijas bijušo koloniju iedzīvotāji varēja brīvi saņemt tās pilsonību, taču Lielbritānija nespēj viņus nodrošināt ar sociālajām garantijām un iespēju nopelnīt iztiku – jo īpaši jauno paaudzi,» saka S. Kalniete. Līdzīgās domās ir arī politikas eksperts Andris Sprūds, precizējot, ka 16 līdz 25 gadus vecu Anglijas iedzīvotāju vidū bezdarba līmenis ir 20%. «Mēs dzīvojam aizvien globalizētākā vidē, kur informācija tiek nodota ļoti ātri un mobilizē cilvēkus, kas visu padara nekontrolējamāku. No otras puses, nestabilitāte ir visā pasaulē, un te ir jāraugās ASV virzienā. Visi šie apstākļi veido to Molotova kokteili,» saka A. Sprūds.
Londona nav vienīgais Eiropas karstais punkts, kas varētu pēkšņi sākt uguņošanu. Uz Latviju gan šāds scenārijs, pēc ekspertu domām, visticamāk, neattiecas. «Nemieri katrā valstī var sākties, taču tas notiks individuāli. Viss atkarīgs no tā, cik lielā labklājībā cilvēki konkrētajā valstī ir dzīvojuši. Piemēram, Latvijā ir stoiciski cilvēki, tāpēc arī šeit nenotiek tādi protesti kā Grieķijā,» saka S. Kalniete.
Sekas tiešā veidā, izņemot iespējamību, ka uzbrukumos bojā iet kāds Latvijas valstspiederīgais, Londonas grautiņiem, visticamāk, nebūs. Tomēr, ja Eiropā ekonomika turpinās recesiju, to izjutīsim arī mēs. «Bīstama ir Itālija, kur ir ļoti pretrunīgs valsts vadītājs Berluskoni un arī ekonomikā ir problēmas. Līdzīga situācija ir arī Ukrainā, Baltkrievijā un Spānijā. Ceru, ka uguns tur netiks pielaista, bet šīs vietas ir ļoti sprādzienbīstamas,» saka A. Sprūds.
S. Kalniete uzsver, ka sociālās politikas jautājumi ir nacionālajā kompetencē, tāpēc kopēja Eiropas Savienības programma nemieru apspiešanā, visticamāk, netiks izstrādāta. «Kad tika veidota Eiropas Savienības konstitūcija un Lisabonas līgums, Lielbritānija uzstāja, ka sociālie jautājumi jārisina nacionālā līmenī, jo tobrīd viņiem situācija bija labāka. Veidot jaunu politiku būtu pārāk dārgi,» saka S. Kalniete.