Etiopijas valdība ir lūgusi ārvalstīm palīdzību, lai varētu paēdināt 6,2 cilvēkus. Badu Etiopijā un arī citās valstīs ir izraisījis ieilgušais sausums, kas skāris daļu no Austrumāfrikas.
Pēc ANO Pārtikas programmas datiem, etiopiešu pārtikai turpmāko sešu mēnešu laikā būs nepieciešami 285 miljoni dolāru. Iespējams, ka bada skarto cilvēku skaits vēl palielināsies. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka viņu pārtikas krājumi ir beigušies, jaunā raža izžuvusi, un daži no viņiem plāno pārdot lopus, tādējādi vēl vairāk mazinot savas iespējas izdzīvot nākotnē.
Palīdzības organizācija Oxfam ir aicinājusi izstrādāt jaunu pieeju cīņai pret badu. Ziņojumā, kas sastādīts, pieminot 25. gadadienu, kopš pārtikas trūkuma dēļ Etiopijā bojā gāja apmēram miljons cilvēku, teikts, ka importēta pārtika dzīvības glābj tikai īstermiņā un ar to nepietiek, lai vietējiem iedzīvotājiem palīdzētu izvairīties no nākamās katastrofas. Ziņojuma autori aicina starptautiskos donorus sagatavot vietējās kopienas iespējamām nedienām un iemācīt cilvēkiem tās novērst, pirms problēmas ir kļuvušas katastrofālas. „Sausumam nav jānozīmē bads un nanadzība,” saka Oxfam starptautisko jautājumu direktore Penija Lorensa. „Ja kopienām ir apūdeņošanas sistēmas labībai, graudu klētis un akas, kur uzkrāt lietus ūdeni, cilvēki var izdzīvot, neskatoties uz to, kas nāk pār viņu galvām.”
Pagājušajā mēnesī Oxfam sāka 15 miljonu dolāru palīdzības vākšanas kampaņu, lai palīdzētu visam Austrumāfrikas reģionam, kur piecus galdus ilgušais sausums septiņās valstīs draudus rada 23 miljoniem cilvēku. Savukārt ANO Pārtikas programma, kas arī ir aicinājusi palīdzēt reģionam, paziņojusi, ka finansējuma samazinājums cilvēku pabarošanu dara vēl grūtāku. Īpaši daudz bažu ir par Eritreju, kur nav iespējams gūt datus par situāciju, jo valdība ir ierobežojusi Pārtikas programmas darbību.
Daļēji par postu atbildība ir jāuzņemas Etiopijas valdībai, kas ir mēģinājusi panākt, ka cilvēki paliek dzīvot laukos, vēsta BBC. Zeme pieder valstij, un tās apsaimniekotāji to nevar pārdot, un līdz ar to paaudzēm ilgi saimniecības tiek sadalītas mantinieku starpā, un tās paliek aizvien mazākas un mazākas. Dažas ir tik sīkas, ka nespēj dot gana daudz iztikas pat tādā gadījumā, ja lieti lītu tik, cik nepieciešams.
Pašlaik tikai apmēram 17 procenti no Etiopijas 83 miljoniem iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Sarežģījot cilvēkiem iespējas atstāt laukus un doties uz pilsētām, valdība novērš plašu bezdarbu un arī nemierus, ko tas un citas sociālās problēmas varētu radīt.