Pagājušajā nedēļā daudzviet Eiropā sals pieņēmies spēkā, un sala dēļ bojā gājuši vairāk nekā 200 cilvēku. Gaidāms, ka arī šonedēļ aukstuma vilnis vēl neatkāpsies.
Gaisa temperatūra Eiropā pagājušajā nedēļā dažviet nokritās līdz mīnus 38 grādiem pēc Celsija. Sniega dēļ daudzviet uz ceļiem traucēta satiksme, sarauti elektrolīniju vadi un kalnu kūrortos iesprostoti cilvēki. Ņemot vērā aukstuma radītos riskus, dažviet slēgtas skolas un lidostas.
Ukrainā šoziem nosaluši vismaz 122 cilvēki – lielākā daļa sala upuru ir bezpajumtnieki. Pagājušās nedēļas laikā medicīnisko palīdzību lūguši vairāk nekā 1600 cilvēku, kas guvuši apsaldējumus vai kuriem konstatēta ķermeņa atdzišana. Šī ir pēdējo sešu gadu aukstākā ziema Ukrainā. Bezpajumtnieku vajadzībām ir uzsliets aptuveni trīstūkstoš apsildāmu telšu, kurās viņi no sala paglābjas pa dienu, kad patversmju durvis ir slēgtas.
Serbijā savas mājas pamest nav iespējams aptuveni 11 tūkstošiem cilvēku, kuru nami ir ieputināti, un sniega sanesumu dziļums dažviet sasniedz pat piecus metrus. Bosnijas dienvidrietumu daļā snidzis ir 26 dienas pēc kārtas, un šā reģiona iedzīvotājiem pārtiku varas iestādes nogādā ar helikopteriem. Sarajevā sniega segas biezums sasniedzis metru, un tur izsludināts ārkārtas stāvoklis. Sals upurus prasījis arī Rumānijā, Čehijā un citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Polijā, saindējoties ar tvana gāzi, bojā gājuši 11 cilvēku, kas bija sildījušies, izmantojot malkas apkuri.
Bargi laikapstākļi ir arī Eiropas dienvidu un rietumu daļā. Piemēram, Itālijas galvaspilsētā Romā šoziem nosaluši septiņi cilvēki, vēsta Reuters. Gaisa temperatūra ir viszemākā pēdējo 27 gadu laikā, un pa ilgiem laikiem pirmo reizi ir apsnidzis arī Kolizejs. Nedēļas nogalē sniega dēļ bija traucēta autosatiksme. Valsts centrālajā daļā bez elektrības palikuši aptuveni 160 tūkstoši cilvēku. Lielbritānijā uz valsts autoceļiem nedēļas nogalē ieputināti vairāki simti transporta līdzekļu, un, gaidot palīdzību, cilvēkiem tajos vajadzēja pavadīt nakti, ziņo BBC. Sinoptiķi prognozē, ka Rietumeiropā šonedēļ sals saglabāsies, savukārt Austrumeiropā kļūs mazliet siltāks.
Dažviet ir apstājusies arī ūdenssatiksme. Piemēram, Elbā Vācijas ziemeļu daļā atcelti prāmju braucieni, Donavā ir iesaluši vismaz trīs kuģi. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Nīderlande salu ir uztvērusi ar lielāku entuziasmu. Amsterdamas varas iestādes ir aizliegušas pa kanāliem pārvietoties kuģiem un cer, ka ledus kļūs tik biezs, lai kanālos varētu ierīkot slidotavas. Ja tā notiks, pirmo reizi kopš 1997. gada būs iespējams rīkot slidošanas maratonu Elfstedentocht, kura maršrutā ir iekļautas 11 Nīderlandes ziemeļu daļas pilsētas. Kopš 1909. gada, kad šīs sacensības tika rīkotas pirmo reizi, tās ir bijis iespējams rīkot tikai 15 reižu.
Daudzas Eiropas valstis ir atkarīgas no Krievijas dabasgāzes, un, iestājoties aukstajam laikam, vairākkārt ir izskanējuši paziņojumi, ka gāzes piegādes no Krievijas ir sarukušas. Ukraina ir noliegusi Krievijas pārmetumus, ka tā, būdama gāzes tranzītvalsts, paņem vairāk šā resursa, nekā tai paredzēts. Tanī pašā laikā Krievijas dabasgāzes uzņēmums Gazprom paziņojis, ka pašreizējā situācijā, kad pieprasījums pēc gāzes ir liels gan Eiropā, gan arī Krievijā, vairāk kāpināt eksportu nav iespējams. Līdz šim Eiropas valstis gāzes iztrūkumu gan ir spējušas kompensēt, izmantojot citus avotus, un nav runas par ārkārtas situācijas rašanos. Eiropas Savienības enerģētikas komisāra Gintera Otingera izplatītajā paziņojumā norādīts, ka līgums ar Krieviju paredz zināmas manevra iespējas gāzes piegāžu apjomā un pašreizējā situācijā Krievijas rīcība ir saprotama.