Kirgizstāna taisa Latvijai uz galvas. Rinkēvičs noskatās...

Maijā no Kirgizstānas atnāca ziņa, ka četriem Latvijas pilsoņiem piespriests 20 gadu cietumsods katram. Tostarp šāds skarbs sods arī uzņēmējam Valērijam Belokoņam. Uzreiz gan jāteic, ka Latvijas pilsoņi cietumā nesēž – sods ir piespriests aizmuguriski, apsūdzētajiem klāt neesot. Par ko ir stāsts, un kā tas radies?

Belokoņs savulaik bija atradis biznesa nišu Kirgizstānā un nodibinājis «Manas bank», kas sekmīgi strādāja kredītiestāžu tirgū. Taču 2010. gada aprīlī Kirgizstānā notika vardarbīgs valsts apvērsums, kura laikā gāja bojā gandrīz 200 iedzīvotāju, demisionēja premjers, parlaments tika atlaists, bet prezidents Kurmanbeks Bakijevs devās trimdā.

Jaunā vara Belokoņa «Manas bank» ekspropriēja, pievācot visu tās mantu un naudu. Un nav atdevusi atpakaļ vēl šobaltdien, izdomājot visādus absurdus ieganstus.

Bet starptautiskā arbitrāža Parīzē ir pieņēmusi nepārsūdzamu spriedumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai Latvijas pilsonim Belokoņam jāmaksā 16,5 miljoni ASV dolāru kompensācija. Taču Kirgizstāna nemaksā. Pat vēl sliktāk. Šā gada maijā Kirgizstānā, nebrīdinot advokātus, steigā tika slepeni sasaukta tiesas sēde, kurā dažu stundu laikā aizmuguriski pieņemts notiesājošs spriedums pret Latvijas pilsoņiem - bijušajām «Manas bank» amatpersonām un akcionāru Belokoņu, piespriežot katram 20 gadu cietumsodu. Nojaušams, ka šis spriedums ir atriebība par spriedumu Parīzē. Redzams, ka Kirgizstāna pieļāvusi būtiskus krimināltiesību pamatprincipu, starptautisko normu un līgumu pārkāpumus, tāpēc šis tiesas spriedums netiks atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs.

Kirgizstānas valdība turpina pārkāpt Latvijas - Kirgizstānas divpusējo līgumu par investīciju aizsardzību, kas nosaka, ka visi investīciju strīdi jārisina draudzīgi un maksimāli īsā laikā, ka pusēm ir saistoši un obligāti izpildāmi tiesu lēmumi investīciju strīdos.

Starptautiski atzītas nevalstiskās organizācijas un valstu valdības Kirgizstānai devušas kritisku novērtējumu. ASV Valsts departamenta ziņojumā par investīciju klimatu Kirgizstānā konstatēts, ka jautājumos, kas saistīti ar investīciju strīdiem, vietējās tiesas darbojas kā valdības politisko uzstādījumu izpildītājas.

2011. gadā pašas Kirgizstānas Finanšu izmeklēšanas dienests bija oficiāli atzinis, ka «Manas bank» nav konstatēti pārkāpumi un nav pamata soda sankcijām pret banku. Taču šis atzinums vēlāk kaut kā netika ņemts vērā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne notikušo raksturojusi kā «klaju cilvēktiesību pārkāpumu, kā klaju ANO Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu, kas izskatās pēc ļaunākajiem totalitārajiem Staļina laikiem».

Nevis Belokoņs piedalījies kādā laupīšanā, bet aplaupīts ir viņš un pret viņu ir vērsta prettiesiska kriminālvajāšana. Parīzes procesa laikā Kirgizstānas argumenti pat tika nodēvēti par anekdotiskiem. Šajā sakarā Latvijas valsts varai klātos attiecīgi reaģēt un prasīt no Kirgizstānas starptautisku likumpaklausību.

Kirgizstānai patīk koķetēt ar ES, iztēlot sevi par progresīvu, uz demokrātiju ejošu zemi, kas ciena Rietumu vērtības - sevišķi, ja tās ir kādi no Rietumiem nākošas palīdzības labumi. Te Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu likt lietā diplomātiju, rakstot notas, kauninot Kirgizstānu starptautiskos forumos, vai arī vēl cietāk parādīt, ka tik skaisti nebūs, un panākt, lai kāds no saldajiem labumiem Kirgizstānai aiziet gar degunu. Varētu iekļaut kādos «melnajos sarakstos» amatpersonas, kas piedalījušās patvaļā pret «Manas bank», panākt kādu Kirgizstānas īpašumu arestu Eiropā vai vēl kādiem nebūt līdzekļiem piedzīt parādu un prasīt neadekvātā sprieduma atcelšanu.

Valsts pienākums ir aizstāvēt savus pilsoņus, kad tiem rodas kādas ķibeles ārzemēs. Latvija dažkārt uz savas ādas izjūt, kā ārvalstis lobē savus uzņēmējus - Norvēģija ir arestējusi latviešu krabju zvejas kuģi, Ārvalstu investoru padome un ASV vēstniecība bez kautrēšanās spiež uz Latvijas institūcijām, kad kaut kas ir lobējams ASV uzņēmēju labā.

Latvijas ārlietu ministra rīcībā ir gana plašs instrumentu arsenāls, un viņam būtu jāiestājas par saviem pilsoņiem, taču Rinkēviča attieksme drīzāk saucama par vienaldzīgu - viņam allaž ir bijuši citi darbi darāmi, bet pret Kirgizstānu nav bijis pat ne tik, cik oda kodiena. Nupat Kirgizstāna ir aizgājusi tik tālu, ka ir jau pēdējais laiks parādīt, vai viņš ir ārlietu ministrs Latvijas valstij vai kam. Bieži redzams, ka viņš cītīgi pārstāv ASV. Piemēram, domstarpībās ar Vāciju un Austriju par «Nord Stream II» projektu Rinkēvičs ir pārcentīgi ASV pozīcijās. Taču Latviju arī tā kā derētu šad tad pārstāvēt.

Tā ir naudas lieta arī valstij, jo, kad Belokoņs saņems 16,5 miljonus dolāru, vienu miljonu kā nodokli saņems Latvijas valsts. Bet visvairāk tas tomēr ir valstiskas pašcieņas jautājums, jo nedrīkst pieļaut, ka Latvijai taisa uz galvas.