Zālītes legalizēšanas idejai neesot ne mazāko izredžu

© Publicitātes foto

Savācot vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, iniciatīvas grupa, visticamāk, iesniegs Saeimai ieceri par marihuānas dekriminalizāciju.

Lai gan likumdošana neļauj politiķiem izvairīties no šīs diskusijas, tomēr aptaujātie parlamentārieši neslēpj – aiz šķietami liberālās idejas stāvot nopietnas biznesa vēlmes un nepieļaujama sociālās vides degradācija. Tieši tādēļ šī daudziem deputātiem būšot principiāla cīņa, nepieļaujot narkotiku legalizēšanu.

Portālā manabalss.lv par marihuānas dekriminalizāciju ir parakstījušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, un tas nozīmē, ka šo iniciatīvu var iesniegt parlamentam. Idejas autors Āris Ābele ir aicinājis atcelt sodu par neliela daudzuma marihuānas audzēšanu, glabāšanu, nēsāšanu un smēķēšanu, kas paredzēta paša vajadzībām, jo, pēc aktīvista domām, tas tiesu sistēmai ļautu nodarboties ar tiešām smagiem nodarījumiem.

Tikmēr Saeimas politiķi, kuriem stāv priekšā smagā diskusija, ir diametrāli pretējās domās.

Jāraugās plašāk

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte, ilggadējā sociālo lietu kuratore Aija Barča (ZZS) uzskata – uz marihuānas legalizācijas ieceri ir jāraugās daudz plašāk nekā tikai «vai uzpīpēt zālīti tiešām ir tik šausmīgs noziegums?». «Zinu, ka par šo jautājumu gribēs diskutēt gan demogrāfijas apakškomisijas locekļi, gan valstiskās audzināšanas apakškomisija un Sociālo lietu komisija. Te ir jārunā gan par sociālās vides degradāciju Latvijā, gan par jauniešu audzināšanas principiem. Tikko esam kaut nedaudz samazinājuši šausminošo spaisa statistiku, tik tikko Saeima ir izcīnījusies ar nāvīgo maisījumu tirgoņiem, kas bija spiesti noiet pagrīdē, zaudējot daļu rūpala. Un jau atkal dienas kārtībā tiek bīdīti ar narkotiku legalizēšanu saistīti jautājumi. Esmu pārliecināta, ka tā nav nejaušība, jo bizness meklē jaunus veidus, kā pelnīt. Varu apsolīt, ka mēs izvērtēsim, kas un kādēļ virza šo ieceri, aicināsim uz sarunu arī tos sabiedrībā zināmos cilvēkus, kuri nez kādēļ apšaubāmo ieceri dedzīgi aizstāv. Taču es personīgi esmu pilnīgi pret. Nekādā gadījumā! Vai tiešām sāksim savos dārzos un siltumnīcās audzēt marihuānu!» ir sašutusi politiķe.

Līdzīgus uzskatus pauž arī Inguna Sudraba, kuras subjektīvais viedoklis ir kategorisks – nē. «Diskusija par šķietami nevainīgo zālītes pīpēšanu ir plānota, vadīta un nav nejauša. Tas ir bizness. Tieši tāpēc Saeimai uz šīm lietām jāraugās caur valstiskās audzināšanas prizmu, caur jautājumiem par mūsu izglītības sistēmu, bērnu tiesībām, nabadzības apkarošanu un daudzām citām saistītām jomām,» stāsta politiķe.

Aicina ieklausīties tikai ekspertos

Tikmēr radikāli pretējās domās ir partijas Vienotība pārstāve Ilze Viņķele, kura ir zināma kā liberālu un mūsdienīgu ideju atbalstītāja. I. Viņķele norāda, ka uz marihuānas dekriminalizāciju ir jāraugās šauri un šo tēmu nedrīkstot vispārināt. Politiķe ir pārliecināta, ka Saeimas deputātiem nāktos atturēties no saviem subjektīvajiem spriedumiem vai emocijām, bezkaislīgi uzklausot vienīgi ekspertus – narkologus, psihologus un mediķus. «Pirms dažiem gadiem arī man pašai šķita nepieņemami diskutēt par narkotiku dekriminalizāciju. Taču, ja reiz daudzviet Eiropā šāds lēmums ir pieņemts, tad acīmredzot ir virkne argumentu par šo ideju,» norāda I. Viņķele.

Ideja netikšot cauri Saeimas gaiteņiem

Tiesa, neraugoties uz dažādajiem subjektīvajiem vērtējumiem, tomēr visi aptaujātie politiķi ir vienisprātis – nav praktiski nekādas iespējamības, ka radikālā ideja gūtu Saeimas atbalstu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī daudzi mediķi ir pret šo ideju.

Marihuānas dekriminalizācija no valsts, medicīnas un labklājības viedokļa ir murgaina ideja, un tai nebūs nekādu plusu, šādu viedokli pauž Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājs Pēteris Apinis. Viņš uzskata, ka, atļaujot lietot marihuānu, «mēs palielinātu atkarību skaitu un nekādā veidā nesamazinātu cita veida atkarības». Apinis uzskata, ka idejas autoriem aizmugurē stāv «milzīgs bizness un intereses».

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais