Amatā stāsies pirmā Igaunijas prezidente
46 gadus vecā Kersti Kaljulaida šodien kļūs par pirmo prezidenti – sievieti Igaunijas vēsturē.
Amatā stāšanās un zvēresta došanas ceremonija notiks parlamenta ēkā Tompea pilī, bet pēcpusdienā prezidenta rezidencē Kadriorgas pilī paredzēta svinīga pieņemšana. K. Kaljulaidu, kura beidzamos 12 gadus strādājusi Eiropas Revīzijas palātā un lielākoties uzturējusies Luksemburgā, igauņu politiķi un politologi slavējuši kā labu speciālisti ar lieliskām zināšanām ekonomikā, taču sabiedrības lielākajai daļai iepazīšanās ar viņu vēl ir priekšā.
Beidzamās nedēļas laikā Igaunijas laikraksti publicējuši virkni interesantu faktu par jaunievēlēto prezidenti un viņas karjeru, taču zīmīgi, ka tajos netiek likts uzsvars uz viņas politiskajām simpātijām, lai gan savulaik K. Kaljulaida bijusi Tēvzemes savienības biedre un pat pretendente uz partijas līdera amatu. Tas arī saprotams, jo prezidentes amatā viņa nokļuvusi kā gandrīz visu parlamentā pārstāvēto partiju kompromisa kandidāte, turklāt arī likums prasa Igaunijas prezidentam, pildot šo lielākoties ceremoniālo amatu, stāvēt augstāk par partiju interesēm.
Nekāps Ilvesa kurpēs
Jaunievēlētajai prezidentei, protams, nāksies rēķināties ar to, ka viņu salīdzinās ar Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš Kadriorgas pili pamet pēc diviem secīgi nostrādātiem piecu gadu termiņiem. Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka lielā daļā Igaunijas sabiedrības T. H. Ilvess ir ļoti populārs, un šie ļaudis lepojas ar savu līdzšinējo prezidentu - it sevišķi to, kā viņam izdevies pārstāvēt valsti starptautiskajā arēnā. Pateicoties T. H. Ilvesam, rietumvalstis ar nelielo Igauniju, iespējams, rēķinās krietni vairāk, nekā tas būtu bijis, ja prezidenta amatā būtu atradusies kāda cita persona. Zināmu lomu tajā, protams, spēlējis tas, ka T. H. Ilvess uzaudzis Rietumos un šo valstu līderu vidū jūtas kā līdzīgs starp līdzīgiem.
K. Kaljulaidas biogrāfija ir krietni atšķirīga, un viņa to labi apzinās. Vienā no radio intervijām jaunievēlētā prezidente, izmantojot populāro angļu izteicienu, atklāti atzinusi: «Kurpes, kas atstātas Kadriorgas pilī, acīm redzami ir par lielām, lai es tajās spētu iekāpt. Man nāksies atrast citas, un to stils būs mazliet atšķirīgs.» Pašlaik vēl nav zināms, vai jaunā prezidente vispār dzīvos pilī, jo viņa ne reizi vien izteikusies, ka labprātāk uzturētos ģimenes mājā, kas atrodas Nimmas mikrorajonā. Igaunijas policijas un robežsardzes personīgās apsardzes biroja vadītājs Andris Viltsins intervijā Delfi.ee skaidrojis, ka likums neuzliek par pienākumu prezidentam dzīvot tieši pilī, taču tur atšķirībā no K. Kaljulaidas mājas jau ir uzstādītas visas nepieciešamās drošības sistēmas. «Taču, ja prezidentes ģimene nolems palikt savā privātmājā, mēs darīsim visu iespējamo, lai arī tur viņi justos droši,» sacījis A. Viltsins.
Bet, atgriežoties pie salīdzinājumiem ar T. H. Ilvesu, kādu interesantu faktu atgādina Eesti Ekspress. 2003. gadā, īsi pirms Igaunijas iestāšanās ES, šī avīze vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem lūdza uzrakstīt futūristisku eseju par dzīvi Igaunijā 2020. gadā. Pirmā tika publicēta T. H. Ilvesa eseja, bet otrās autore bija tieši K. Kaljulaida, kura tolaik pildīja Iru elektrostacijas direktores pienākumus. Savā esejā K. Kaljulaida prognozēja Igaunijas panākumus IT tehnoloģiju nozarē, aizvien pieaugošo atjaunojamās enerģijas nozīmi, Igaunijas kā tranzītvalsts lomas mazināšanos, ciešāku Igaunijas sadarbību ar NATO un Ziemeļatlanijas alianses nostiprināšanos. Visas šīs prognozes jau faktiski ir piepildījušās, taču līdz 2020. gadam K. Kaljulaidai vēl ir laiks, lai arī citi viņas paredzējumi kļūtu par realitāti - skolotāji Igaunijā saņemtu tikpat lielu atalgojumu kā viņu kolēģi Rietumos, dzimstības līmenis pieaugtu līdz 2,2 bērniem uz sievieti, bet Igaunijas iedzīvotāju skaits pārsniegtu divus miljonus cilvēku (pēc oficiālās statistikas datiem, pašlaik - 1 315 000 cilvēku).
Bijusī tēvzemiete
Lai gan Igaunijas prezidenta amats ir lielākoties ceremoniāls, sabiedrību ļoti interesē K. Kaljulaidas politiskie uzskati un saistība ar partijām. Ir zināms, ka no 2001. līdz 2004. gadam viņa bija Tēvzemes savienības biedre, tomēr tā arī nekad nekandidēja vēlēšanās, lai gan bija toreizējā premjera Marta Lāra padomniece ekonomikas jautājumos, kuras viedoklī valdības vadītājs esot ieklausījies. Eesti Ekspress noskaidrojis, ka 2011. gadā, kad notika Tēvzemes savienības un Res Publica saplūšana, M. Lārs plānojis pierunāt K. Kaljulaidu atgriezties dzimtenē un uzņemties apvienotās partijas vadīšanu, taču M. Lāra piedzīvotais insults un citi apstākļi lieguši šo nodomu realizēt. Pagājušajā gadā, kad beigām tuvojās K. Kaljulaidas otrais termiņš Eiropas Revīzijas palātā, viņu esot uzrunājuši vairāku Igaunijas partiju pārstāvji, kuri vēlējušies viņu redzēt savās rindās. Tas, ka lielai daļai sabiedrības K. Kaljulaidas vārds ir svešs, tikai apliecina to, cik ļoti cilvēki mūsdienās paļaujas uz virspusēju informāciju - strādājot Luksemburgā, jaunā prezidente regulāri rakstīja publikācijas vadošajiem Igaunijas laikrakstiem, piedalījās Radio Kuku analītiskajās programmās, bet 2009. gadā tika atzīta par Eiropas gada cilvēku Igaunijā.
Vairākās intervijās K. Kaljulaida sevi raksturojusi kā liberāli sociālajos jautājumos un konservatori ekonomiskās politikas jomā. Vienīgā frakcija, kas pilnā sastāvā nobalsoja pret viņas kandidatūru, bija Konservatīvo partijas (EKRE) deputāti, kuri nemaz neslēpa, ka viņiem nav pieņemama K. Kaljulaidas liberālā nostāja attiecībā uz seksuālajām minoritātēm un imigrantiem, bet vēl nepieņemamāk ir tas, ka viņa atklāti atbalsta globalizācijas procesus. Jaunās Igaunijas prezidentes pozīcija attiecībā pret Krieviju ir stingra, taču ne histēriska - pagaidām viņa uzsvērusi vien to, ka ekonomiskās sankcijas pret lielo kaimiņvalsti ir jāturpina, kamēr Maskava neizpildīs visus Minskas vienošanās punktus, kas attiecas uz Austrumukrainas konflikta noregulēšanu. Tomēr žurnālistiem pagaidām nav izdevies izprovocēt K. Kaljulaidu uz garām runām par Krievijas radītajiem draudiem. Savās pirmajās ārzemju vizītēs jaunā prezidente solījusi doties uz Somiju un Latviju, taču uzsvērusi, ka viņai būs ļoti svarīgi apmeklēt «ikvienu Igaunijas nostūri», lai uzzinātu, kā cilvēki tur dzīvo, kādas ir viņu vajadzības. Īpašu uzmanību viņa solījusi pievērst IdaVirumā apriņķim, kur dzīvo Igaunijā lielākā krievvalodīgo iedzīvotāju kopiena, turklāt daudzi no viņiem joprojām ir nepilsoņi. «Manā uztverē Igaunijas krievi nav kaimiņi, bet gan mūsu valsts iedzīvotāji. Es ar viņiem esmu gatava runāt krieviski - bijušie kolēģi Iru elektrostacijā apstiprinās, ka šaurā lokā es spēju runāt krievu valodā, tiesa, ne īpaši labi. Iespējams, mans akcents liks viņiem drošāk runāt igauniski,» neilgi pēc ievēlēšanas sacījusi K. Kaljulaida.
Igaunijas sabiedriskā medija (ERR) interneta mājaslapa vēsta, ka jaunā prezidente jau sākusi veidot savu komandu. «Vēl pirms vēlēšanām es sacīju, ka man būs neatkarīga komanda ar plašu redzesloku. Tajā būs dažādu profesiju pārstāvji, cilvēki ar atšķirīgu pagātni, pieredzi un iemaņām. Pasaules uzskats nebūs noteicošais faktors, lai kādu pieņemtu vai nepieņemtu darbā, manā kabinetā valdīs uzskatu plurālisms,» viņa sacījusi. Jau zināms, ka par prezidenta kancelejas direktoru kļūs bijušais Tēvzemes savienības un Res Publica apvienības (IRL) ģenerālsekretārs Tīts Rijsalo, kurš jau paziņojis, ka izstāsies no partijas. Prezidentes ekonomikas padomnieka lomu pildīs vēl viens bijušais IRL biedrs Heido Vidsuru, padomnieks pilsoniskās sabiedrības jautājumos Urmo Kibaru līdz šim bijis Centra partijas biedrs, bet padomniece ārlietu jautājumos Killike SillasteEllinga ir bezpartijiska un pieredzējusi Ārlietu ministrijas darbiniece.
Ornitoloģe, bioloģe, ekonomiste
1969. gada 30. decembrī dzimusī K. Kaljulaida kopā ar ģimeni bērnībā pārcēlās no Tartu uz galvaspilsētu, kur mācījās Tallinas 44. vidusskolā. Skolas gados par viņas hobiju, turklāt ļoti nopietnu, kļuva ornitoloģija, un 1987. gada aprīlī žurnālā Eesti Loodus tika publicēts viņas un vēl vienas jaunās ornitoloģes izsmeļošs raksts par dziedātājstrazdu un plušķu ligzdošanas paradumiem Igaunijā. Sekoja nākamais loģiskais solis - iestāšanās dzimtās Tartu universitātē un Bioloģijas fakultātes absolvēšana ar izcilību 1992. gadā.
Pārmaiņu laikos K. Kaljulaidai savas augstskolā iegūtās zināšanas gan tā arī neizdevās īsti likt lietā - deviņdesmito gadu sākumā, īsi pēc neatkarības atgūšanas un ieiešanas kapitālisma pasaulē, zinātne, tajā skaitā bioloģija, ne tuvu nebija prioritāte. Eesti Ekspress raksta, ka deviņdesmitajos gados K. Kaljulaida strādājusi virknē komercuzņēmumu - automašīnu importa kompānijā, firmā, kas importēja sakaru iekārtas, telekomunikāciju uzņēmumā Uninet, Eesti Telefon, bet vēlāk arī vairākās bankās. 1995. gada 1. aprīlī viņu aizturēja par automašīnas Volga vadīšanu bez tiesībām, turklāt kārtīgi neizgulētu paģiru stāvoklī, taču tolaik likumi nebija īpaši bargi, un Kersti Talvika (tāds bija viņas pirmā vīra uzvārds) tika cauri ar vieglu izbīli.
1999. gadā viņa vēlreiz iestājās Tartu universitātē - šoreiz, lai studētu uzņēmējdarbību, un pēc grāda iegūšanas K. Kaljulaidas karjera gājusi tikai uz augšu. Saikni ar savu alma mater viņa nav zaudējusi - kopš 2011. gada vada universitātes valdi un aktīvi līdzdarbojas studenšu korporācijā Filiae Patriae (Tēvzemes meitas), kur K. Kaljulaidas biedrene, starp citu, ir T. H. Ilvesa pirmā sieva Evelīna.
Spiegu sieva?
Igaunijas mediji, turklāt ne tikai dzeltenā prese, atzīst, ka viena no galvenajām intrigām pirms inaugurācijas attiecas uz jaunās prezidentes privāto dzīvi - proti, vai plašākai publikai tiks atrādīts K. Kaljulaides noslēpumainais vīrs Georgs Renē Maksimovskis. Vairāki Igaunijas mediji vēstījuši, ka viņš strādājot vai strādājis Igaunijas Informācijas departamentā jeb izlūkdienestā, tomēr šīs struktūras vadītājs Miks Marrans šādas ziņas noliedzis. Īsi pirms prezidenta vēlēšanām K. Kaljulaida burtiski apstulbināja vairāku frakciju deputātus, paziņojot, ka viņai neesot ne jausmas, kur strādā vīrs, jo viņa darbs esot saistīts ar valsts noslēpumiem. Vēlāk jaunievēlētās prezidentes komanda precizējusi, ka G. R. Maksimovskis, ar kuru K. Kaljulaida salaulājās 2011. gadā, strādājis valsts informatīvo komunikāciju uzņēmumā, taču jau labu laiku oficiāli atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tomēr līdz pat pagājušās nedēļas nogalei Igaunijas laikrakstiem nebija izdevies iegūt nevienu G. R. Maksimovska fotogrāfiju, un baumas par viņa slepeno darbību joprojām turpina cirkulēt.
Eesti Ekspress atgādina, ka arī jaunievēlētās prezidentes pirmais vīrs Tāvi Talviks bija saistīts ar drošības dienestiem - viņš strādāja uzņēmumā Valitsusside, kas savulaik nodrošināja ne tikai valdības sakaru drošību, bet arī rūpējās par radioelektronisko izlūkošanu. 2001. gadā šis uzņēmums tika iekļauts Informācijas departamentā. K. Kaljulaidas un T. Talvika laulība tika šķirta 2002. gadā. Laikraksts Õhtuleht vēstījis, ka abu bērni jau uzsākuši veiksmīgu karjeru. 27 gadus vecā meita Silja Mērdla pašlaik ir ģeodēzijas pasniedzēja Tallinas Tehnoloģiskajā universitātē, bet 23 gadus vecais dēls Sīms Talviks kļuvis par IT speciālistu un vada startapu Sorry As A Service. Par abiem jaunākajiem dēliem, kuri dzimuši otrajā laulībā un pašlaik, kā noprotams, ir tēva aprūpē, K. Kaljulaida īpaši nevēlas runāt, uzskatot to par privātu lietu.