Šodien Saeima balsos par prezidenta Saeimai atgriezto likumu, kas regulēs lauksaimniecības zemes iegādi. 2014. gadā pieņemtais likums bija jālabo, jo Eiropas Komisijai (EK) nepatika likumā noteiktās lauksaimnieciskās izglītības prasības zemes pircējiem, ko nu iecerēts aizstāt ar latviešu valodas prasībām, kā arī ieviest citus instrumentus ar mērķi panākt, lai šī zeme tiek izmantota ražošanai, nevis spekulācijām. Vai veiktie labojumi to nodrošinās, Neatkarīgā diskutēja ar Tautsaimniecības komisijas deputātu Anriju Matīsu (Vienotība), Zemnieku saeimas (ZS) priekšsēdētāju un vienu no lielzemniekiem Juri Lazdiņu un Zemnieku saeimas projektu vadītāju Mārtiņu Tronu, kas ilgstoši strādājis ar šo likumu.
- Kā zemes tirgu Latvijā, lauksaimniecisko ražošanu ietekmējuši 2014. gadā veiktie grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidū, kur tika noteiktas izglītības prasības zemes pircējiem, nomas termiņi, zemes fonda izveide? Vai vairums zemes bija izpirktas jau līdz tam un nemaz nebija vairs daudz ko tirgot, izņemot aizaugušās platības?
Juris Lazdiņš: - Konceptuāli 2014. gada likums tapis stipri par vēlu, bet priecājamies, ka bija cilvēki, kas bija gatavi šo likumu radīt no nulles, kas bija ļoti sarežģīti. Tagad, pilnveidojot šo likumu, izņemtas ārā attiecīgas izglītības prasības, kas, mūsuprāt, bija pareizas - netrūkst gadījumu, kur lauksaimnieciskā zeme netiek izmantota jēdzīgi. Kaut vai piemērs ar Zviedrijas pilsoņa saimniekošanu Liepājas pusē, kur nācās atņemt 50 dzīvniekus. Problēmas radīja gan valodas, gan zināšanu trūkums.
- Likums mazināja zemes izpārdošanu ārzemniekiem?
J.L.: - Daļēji, bet ne pilnībā, jo tajā bija liels caurums - ja zemes pirkšanas līgums noslēgts pirms 2014. gada oktobra, uz viņu netika attiecināti jaunie ierobežojumi.
- Varēja noslēgt līgumus ar atpakaļejošu datumu, jo tie nekur netika reģistrēti.
J.L.: - Tieši tā! Tagad šo caurumu lāpām ciet, nosakot, ka visi līgumi jāreģistrē līdz 2017. gada 31. decembrim un uz nereģistrētajiem līgumiem attieksies jaunā kārtība.
Mārtiņš Trons: - Ir gan iespēja lūgt Ģenerālprokuratūrai izmeklēt gadījumus, kad ir aizdomas par fiktīviem līgumiem.
Anrijs Matīss: - Nedomāju, ka valodas barjera bija galvenais iemesls, kādēļ zviedram bija problēmas ar lopiem. Izglītības prasības palīdzēja tikai esošajiem vai lielajiem zemniekiem, bet neierobežoja zemi iegādāties ārzemniekiem, jo īpaši pieminētā cauruma dēļ. Otrs caurums ir iespēja nopirkt zemi juridiskai personai un pēc tam pārdot tās kapitāldaļas. Labā lieta, kas vēl jāattīsta, ir izveidotais zemes fonds, ar kura palīdzību nodrošināt Latvijas zemes nenonākšanu ārvalstu fondu īpašumā. Proti, ja tiek slēgti darījumi ar lauksaimniecības zemi, tad pirmpirkuma tiesības ir fondam, kurš šādi jau ir iegādājies nedaudz vairāk kā divus ha zemes, kas iznomāta lauksaimniekiem. Diemžēl šīs fonda pirmpirkuma tiesības tiek apietas, pircējam norādot augstāku cenu, fonds no pirkšanas atsakās, un reāli darījums pēc tam notiek par zemāku cenu. Tas vēl ir jāatrisina, jāfiksē cena, un, ja to vēlāk pazemina, vismaz darījuma nodoklis jāiekasē no sākotnēji uzrādītās cenas. Ja tas tiktu atrisināts jau 2014. gadā, pieļauju, ka neviens ārzemju investīciju fonds Latvijas zemi neiegādātos, fonds tiktu pie zemes, ko iznomātu vietējiem zemniekiem, tostarp tiem, kuriem nav lielu resursu zemes pirkšanai, jo to var arī nomāt. Tas ir reālākais instruments zemes atstāšanai Latvijas cilvēkiem, bet nav atbalstāma tādu prasību uzstādīšana, par kurām skaidri zinām, ka būs EK iebildes.
- EK bija iebildes pret izglītības prasību, kuru iecerēts aizstāt ar valodas prasībām. Tās, jūsuprāt, arī apstrīdēs?
A.M.: - Jā! Īpašuma tiesības nevar saistīt ar valodas zināšanām! Esmu pārliecināts, ka mums par to būs kārtējie pārmetumi no EK.
- Pagaidām EK vien lūgusi paskaidrot ierobežojumu mērķi. To nevar argumentēt ar ārvalstnieku jau reāli izpirkto zemi un riskiem šā resursa vēl lielākai zaudēšanai?
A.M.: - Ja esam iestājušies ES, saņemam no tās platību un citus maksājumus, ir jāspēlē pēc vienotiem nosacījumiem. Nevaram pateikt: «No jums naudu gribam, bet jūs šeit redzēt ne!» Ja uzbūvējam mūri, var rasties riski, ka Eiropa mums nesniedz kādu atbalstu. Turklāt Zemkopības ministrija (ZM) komisijas sēde pauda, ka EK valodas prasības varētu apstrīdēt.
M.T.: - Mums brīžiem bail no pašu ēnas, arī ZM un deputātiem. Ja būs aizrādījums no EK, izlabosim kā tagad par izglītību un platībmaksājumiem. Izlabojām, viss kārtībā, sankciju nav! Tas ir normāls sarunu process. Bet nevar uzreiz visus sākt biedēt, ka EK liks maksāt sodus, atņems platībmaksājumus!
- Nav tādu indikāciju?
M.T.: - Pašlaik nav oficiālu apstiprinājumu, neko nevar mums norādīt, jo likums vēl nav pieņemts, vienlaikus ir skaidri argumenti, kāpēc valoda tiek prasīta. Cilvēkam, kurš Latvijā iegādājies resursu, jāspēj saprast, kā uz tā strādāt, jāsaprot nacionālā likumdošana, jāspēj komunicēt ar pašvaldībām, valsts iestādēm, kaimiņiem, jāspēj izlasīt, kas rakstīts uz augu aizsardzības līdzekļu etiķetes. Ir pietiekami daudz gadījumu, tostarp ar šo zviedru pilsoni, kurš nav spējis komunicēt ar Pārtikas veterināro dienestu, kurš vairākkārt viņu aicināja nodrošināt dzīvnieku labturību. Rezultātā konstatēti 20 beigti dzīvnieki, 50 atņemti, 70 vēl palikuši. Pirms dažiem gadiem bija arī skandalozs gadījums Vidzemē, kur atsevišķi dāņu lauksaimnieki nomigloja bites, kas gāja bojā - bija lietots līdzeklis, kuru Latvijā nedrīkstēja lietot, bet Dānijā tas bija reģistrēts. Nav normāli, ka dažādi vācieši nāk uz pašvaldību, sper ar kāju durvis vaļā un saka: «Ja jūs ar mani kā zemes īpašnieku gribat komunicēt, nodrošiniet tulku!» Jā, varbūt saimniecībai būs vadītājs, pilnvarotā persona, bet tas ir tikai darbinieks, un darbinieki mainās.
J.L.: - Likumprojekta mērķis nav ierobežot tirgu vai kādam pasliktināt nosacījumus. Mērķis ir, lai šis nacionālais resurss pildītu savu funkciju un dotu pienesumu valstij. Ja iegādājas lauksaimniecības zemi, uz tās jāražo - būs produkcija, nodarbinātība, nodokļi - tas ir pienesums tautsaimniecībā. Mēs vēlamies izslēgt investīcijas spekulatīvos nolūkos. Ir investīciju fondi, kas ir nopirkuši zemes, kas tagad parādās tirdzniecībā, turklāt 500, 1000, 2000 ha apjomā, ko Latvijas lauksaimniekam iegādāties ir sarežģīti. Jāpieslēdzas zemes fondam, kurš pēc tam var iegādāto zemi sadalīt un pārdot vai iznomāt lauksaimniekiem.
- Zviedrijas vēstnieks Latvijā citastarp viesojies Vienotības frakcijā, cenšoties pierunāt nepieņemt valodas prasības. Sanāk, ka lobējat ārvalstu investoru intereses?
A.M.: - Neesmu ticies ar Zviedrijas vēstnieku.
- Viņš esot ticies ar frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu.
A.M.: - Neesmu arī ar viņu runājis par to, varat nepārmest man lobēšanu!
Piekrītu, ka lauksaimniecības zemei ir jābūt nevis investīciju objektam, bet ražojošam resursam, bet stipri šaubos, vai ar šiem grozījumiem tas tiek sasniegts. Zemes fonda attīstība ir galvenais dzinējspēks, lai šo resursu varētu izmantot ikviens zemnieks. Latvijā jebkurā jomā ir viena valsts valoda, un neviens vācietis nevar pašvaldībai prasīt runāt vācu valodā. Tas ir atrunāts Valodas likumā, bet valodas prasības nevajadzētu saistīt ar zemes iegādi!
- Ja zemi iegādājas ar mērķi to apstrādāt, būs jākomunicē ar dienestiem.
M.T.: - Valoda ir viens no elementiem. Likumā būtu jāatrunā tas, ka uz šīs zemes ir jāražo!
J.L.: - To piedāvājām, bet tas tika noraidīts. Piedāvājām, ka zemes pircējs rakstiski apliecina, ka gada laikā pēc zemes iegādes uz tās tiks uzsākta lauksaimnieciskā ražošana. Bet likumdošana to neatbalsta.
M.T.: - Pašlaik likums pasaka, ka var zemi nopirkt un vienkārši uzturēt labā stāvoklī - noganīt, apart, pļaut. Diemžēl ZM un arī Saeima uzskata, ka pietiek ar nopļaušanu. Tajā pašā laikā jūs veikalā prasāt - kur ir Latvijas produkts, kāpēc lauksaimnieki nemaksā tik daudz nodokļus, kā mēs gribētu, kāpēc nenodrošina pietiekami daudz darba vietas laukos? Ja likumdevējs vai izpildvara pasaka, ka uz zemes nevajag ražot, rodas spekulanti, dažādu subsīdiju saņēmēji, kas zemi pērk un pārdod, saņem subsīdijas, bet ražošana nenotiek. Un tad mēs, zemnieku organizācijas, sakām: ja valsts 20 neatkarības gados šo nav spējusi sakārtot, tad to darīsim caur lauksaimnieku organizācijām! Kādam var nepatikt, ka mēs apejam ZM vai lobējam savas intereses, bet gaidīts jau pietiekami ilgi.
A.M.: - Bet ko darīt tiem, kuri zemi ir mantojuši un kuriem nav iespējas, resursu nodrošināt ražošanu? Nacionalizēt to zemi, ņemt nost?
A.M.: - Zemes uzturēšana labā kārtībā jāstimulē ar nodokļu politiku.
J.L.: - Bija periods, kad šī uzturēšanas norma bija ļoti adekvāta, jo nepasliktināja zemes stāvokli, neizauga apaugums. Lauksaimniecības sektors ir gana veiksmīgi attīstījis ražošanas jaudu, piena, lopkopības un graudkopības sektors ir eksportējošas nozares. Tagad ir iestājies cikls, kad uzturēšanas prasībai ir jāpāraug par ražošanu, jāpalielina ražošanas apjomi. Bet tas netiek atbalstīts!
A.M.: - Bet kur ir problēma paplašināt lauksaimniecisko ražošanu, izmantojot zemes fondu?
J.L.: - Likumdošanā nosaka, ka jaunie zemes pircēji no likuma spēkā stāšanās brīža skaidri apzinās, ka būs jāveic ražošana. Likums to neprasa! Dubultā nodokļa ieviešana neapstrādātai zemei mums savulaik sagādāja ļoti lielas grūtības, arī Finanšu ministrija norādīja, ka nodoklis nedrīkst kalpot kā sods. Mēs piedāvājām nevis dubultot, bet pat trīskāršot, pieckāršot šo nodokli!
A.M.: - Bet, ja 80 gadus vecs pensionārs nav spējīgs zemi apstrādāt, viņš nevarēs zemi arī pārdot, jo nebūs neviena, kas būs gatavs gada laikā zemi apstrādāt - tad ko viņiem darīt, ja nav par ko dzīvot?
M.T.:- Ja tas pensionārs iznomās savus 10 ha, gadā viņš nopelnīs 13. un 14. pensiju.
J.L.: - Ir atsevišķi reģioni, kur šāda problēma varētu pastāvēt, ka nav kam zemi iznomāt vai pārdot, bet ar zemes fondu šī problēma ir atrisināta.
A.M.: - Bet ko tad, ja zemes fonds nevar nopirkt šo zemi?
- Ko tad jūs, Matīsa kungs, aizstāvat, ja ne ārvalstu investorus? Esat izteicies, ka likumi tiek pielāgoti lielajiem zemniekiem - domājat, valodas un zemes apstrādāšanas prasības traucēs mazajiem zemniekiem?
A.M.: - Jauns zemnieks uzreiz nevar uzsākt ražošanu, viņam vispirms jāiegādājas traktors, sēklas un citas lietas. Ja viņš nesāk gada laikā ražot, viņam atņemt šo zemi? Šīs prasības viennozīmīgi ir izdevīgākas lielajiem zemniekiem, kam ir resursi, apgrozāmie līdzekļi. Tad pasakām, ka mazie zemnieki Latvijā nav vajadzīgi! Tā jūs gribat?
J.L.: - Jā, mums trūkst instrumentu, lai ļautu viņiem veiksmīgi, ātri uzsākt lauksaimniecisko darbību. Bet zeme nav pirmais, kas viņam jāiegādājas - tad viņš vairs neko citu nevarēs nopirkt! Primārais ir apgrozāmie līdzekļi, lai iegādātos sēklu, augu aizsardzības līdzekļus, minerālmēslus.
- No otras puses, ja mums ES pastāvīgi pārmet ražošanas zemo produktivitāti, vai lielākas iespējas to celt nav tiem, kas jau pietiekami ir investējuši, attīstījušies?
M.T.: - Vienlaikus ZS ir atbalstījusi finansējumu jaunajiem lauksaimniekiem no lauku attīstības programmas, ap 14 miljoniem eiro, ko saņēmušas ap 300 saimniecības dzīvnieku iegādei, stādījumiem, tehnikai, degvielai utt. ZS atbalstīja, ka jaunajiem lauksaimniekiem pirmos piecus gadus par pirmajiem 90 ha maksā lielākus platībmaksājumus, jādod papildu atbalsta intensitāte jaunajiem lauksaimniekiem modernizācijai, īpaši domājot par jaunajiem, ZS panāca, ka ALTUM zemes kreditēšanas programma tika pagarināta uz 30 gadiem un samazināta procentu likme no 4 uz 2,3%. Nebūtu korekti pārmest lauksaimnieku organizācijai, kur vidējās biedru saimniecības lielums ir atbilstošs ģimenes saimniecībai, lielo lobēšanu!
- Rezumējot, cik no jauna likumā iestrādātie mehānismi reāli aizsargās Latviju no izpārdošanas ārzemniekiem un ļaus saimniecībām strādāt, attīstīties?
J.L.: - Tuvināmies mērķim, lai šis resurss netiek izmantots spekulācijām, bet ideāli nav, un tūlīt pēc likuma pieņemšanas jau sāksim to pilnveidot gan attiecībā uz komisijām, gan fonda pilnvarām un pienākumiem. Ja būtu valodas un atstāta arī izglītības prasība, būtu labāk, katrā ziņā jaunās prasības netraucē iegādāties zemi lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.
M.T.: - Ir signāli, ka Latviju ir atstājuši atsevišķi fondi, īpaši nepaplašinoties, satraucoties par šiem kritērijiem, bet atsevišķi fondi nav ienākuši.
J.L.: - Vēstnieka gadījums pierāda, ka esošā redakcija tomēr trāpa pa to kategoriju, kas varbūt mums nebija tik vajadzīga.
M.T.: - Mums nav pieņemami, ka valstu vēstnieki iejaucas iekšpolitiskajos jautājumos. Saņēmām daudz niknu zvanu no lauksaimniekiem, kuri aicināja izvērst akcijas pie Zviedrijas vēstniecības, boikotēt Ikea būvniecību vai publiski atteikties no Zviedrijā ražotajām precēm, ja vēstnieks vēl šādi rīkosies.
A.M.: - Beidzot esam aizlāpījuši lielu caurumu - atpakaļejoša datuma līgumus. Vēl jāpilnveido zemes fonda tiesības un pilnvaras, lai neļautu uzrādīt fiktīvas līguma summas un apiet fondu. Latvijas zemei ir jābūt apstrādātai, te jāsaimnieko Latvijas cilvēkiem, ne tikai lielām, bet arī mazām saimniecībām. Šis būs likuma pirmais solis, skatīsimies, kā tas strādās, domāju, ar EK norādēm vai bez, tas vēl būs jāpilnveido.
- Lazdiņa kungs izteicies, ka apmēram 15% pieder ārzemniekiem, ko gan grūti identificēt. Savukārt De facto pētījums rādīja, ka atsevišķos novados jau gandrīz puse lauksaimniecības un meža zemes pieder ārvalstu firmām. Kāda, jūsuprāt, būtu tā valsts suverenitāti un tautsaimniecību neapdraudošā robeža, cik daudz zemes drīkstētu piederēt Latvijas nerezidentiem?
J.L.: - Šie skaitļi ir no 2014. gada, tie ir provizoriski, jo nerezidentiem var piederēt kapitālsabiedrības, kur ne visos gadījumos var identificēt patieso labuma guvēju. Ir atsevišķi novadi, kur jau vairāk nekā puse lauksaimniecības zemes pieder investoriem. Protams, ka iespējas mūsu tautiešiem atgriezties šajās zemēs būs ļoti apgrūtinātas. Tas ir ļoti labs jautājums, cik zemes var piederēt nerezidentiem, varbūt to var skatīt lēmējvara. Ņemot vērā vēl mūsu austrumu kaimiņus, lielu platību piederēšana nerezidentiem ir potenciāls drauds.
A.M.: - Šobrīd runājam tikai par ES rezidentiem, te nav runa par pierobežu.
- Ir arī Krievijas pilsoņi, kam pieder lauksaimniecības zeme.
A.M.: - Caur juridiskām personām, bet principā šīs prasības attiecas uz ES valstu pilsoņiem.
Nevaru pateikt - 10, 20 vai 50%, katrā ziņā jādara tā, lai, zemei nonākot pārdošanā, būtu kas nopērk. Ja 500-1000 ha neviens cits nevar atļauties nopirkt, tad to var izdarīt zemes fonds un atgriezt apritē Latvijas zemniekiem.
M.T.: - Ceram, ka balsojumā 18. maijā Vienotība tomēr atbalstīs Latvijas lauksaimniekus un iedzīvotājus un nepiepulcēsies Saskaņai, atturoties vai balsojot pret valodas prasībām.
A.M.: - Būtu arī labi, ja ZZS un tās ministrs Jānis Dūklavs to atbalstītu, diemžēl viņš to neatbalsta.
J.L.: - Dīvaini, ka par šādām loģiskām lietām tiek izvērstas politiskās peripetijas. Skumji, ka lēmējvara ir tik bezspēcīga un bailīga, ka nevar pārstāvēt mūsu intereses. Zemes iegādes nosacījumu jautājums nav aktuāls tikai Latvijā, bet arī citās dalībvalstīs - Polijā, Ungārijā, Rumānijā, un šobrīd notiek diskusijas par to, lai attiecībā uz šo resursu nacionālajās likumdošanās varētu būt izņēmumi.
A.M.: - Jāsaprot tomēr, ka esam ES bruto saņēmēji!
- Vai tāpēc jāizpārdod zeme?
J.L.: - Tad tas nozīmē, ka esam nopirkti par šiem maksājumiem?
A.M.: - Tad pasakām, ka mums nevajag tos maksājumus!
J.L.: - Nesaku, ka nevajag, bet nevajag mūs arī to dēļ tik ļoti pakļaut!