Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir vīlies partijā Saskaņa, kas viņam deva iespēju nokļūt Briselē, un cīņā par krievvalodīgo interesēm ir gatavs pat nolikt eiroparlamentārieša mandātu, lai startētu Saeimas vēlēšanās nākamā gada oktobrī.
Mamikins, kurš tā arī nav kļuvis par pilntiesīgu Saskaņas biedru, uzskata, ka partija ir novērsusies no sava patiesā - krievvalodīgā - elektorāta. Viņš norāda, ka 90% Saskaņas atbalstītāju ir krievvalodīgie, kas partijā nemeklē programmatiskus priekšlikumus valsts attīstībai, bet saskata tajā nacionālo minoritāšu aizstāvi un cīnītāju par tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā. «Cilvēki balso par Saskaņu ne programmas dēļ [..] Partija bija garants viņu interesēm,» teica A. Mamikins.
Saskaņas cīņa pret izglītības ministra Kārļa Šadurska ieceri samazināt krievu valodas īpatsvaru mācību programmās skolās bijusi pārāk kusla, lai to varētu uzskatīt par vēlētāju interešu aizstāvību, bet Rīgas mēra Nila Ušakova piedāvātie pašvaldības apmaksātie papildkursi neesot uzskatāmi kā vienotas politikas elements.
Laika gaitā A. Mamikins vīlies Saskaņā, bet punktu pielikusi valodas reforma skolās. «Garants netiek galā cīņā par savu vēlētāju interesēm. Ir sajūta, ka Saskaņa kaunas no savu vēlētāju interesēm,» nežēlīgs kritikā bija eiroparlamentārietis.
Tāpēc viņš jau nākamā gada sākumā dibināšot sabiedrisko organizāciju, kurā pulcēs domubiedrus, un, iespējams, šī organizācija būs platforma viņa dalībai nākamajās Saeimas vēlēšanās. Ņemot vērā, ka šajās vēlēšanās pirmo reizi uz kandidējošajām partijām būs attiecināma likuma norma, kas nosaka, ka partijai jābūt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām, A. Mamikinam ar savu sarakstu piedalīties tajās nebūs iespējams. Taču viņš neizslēdz iespēju pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam ar līdzīgu nostāju viņam svarīgos jautājumos. Tas, vai viņš patiešām pametīs Eiropas Parlamentu, esot atkarīgs no tā, cik lielu atbalstu līdz sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā viņš būs saņēmis no sabiedrības.
Jautāts, ar kuru no esošajām partijām viņš būtu ar mieru sadarboties, A. Mamikins bija izvairīgs. Viņš norādīja, ka atbalsta jaundibinātās partijas Kustība PAR ieceri visiem nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem automātiski piešķirt pilsonību. Simpātiska A. Mamikinam ir arī Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības nostāja nepilsoņu un skolu reformas jautājumos. Tomēr nepārprotamu favorītu viņš atteicās atklāt. «Nekad nesaki nekad, politika ir kompromisu māksla,» saka A. Mamikins.
Tiesa, kaut arī viņam ar T. Ždanoku ir vairāki ideoloģiskie saskares punkti, esot arī tādi jautājumi, kuros abu politiķu viedokļi diametrāli atšķiras. Piemēram, T. Ždanoka atbalsta Katalonijas neatkarības ideju un asi iestājas pret kodolenerģiju Eiropā. A. Mamikinam šajos jautājumos ir pretējs viedoklis.
Tikmēr Saskaņa, kuras līderi A. Mamikina virzīšanu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām publiski nosaukuši par kļūdu, pēc bijušā žurnālista demarša negrasās kā īpaši distancēties no viņa. «Tā ir mūsu kļūda, un mums ar to ir jāsadzīvo,» saka Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs.
Viņš nevēlas analizēt A. Mamikina pārmetumus, jo uzskata, ka to varētu uztvert gan kā politiķa nonicināšanu, gan kā Saskaņas zemošanos nepamatotu pārmetumu priekšā. Tā vietā J. Urbanovičs mudina A. Mamikinu sameklēt domubiedrus un patiešām startēt 13. Saeimas vēlēšanās. «Ar nopietnu darbu viņiem patiešām ir iespēja iekļūt Saeimā,» saka J. Urbanovičs.