Ar nelielu farsu un atzinumu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savu darbu veicis nekvalitatīvi, pēc sešus mēnešus ilgušās izmeklēšanas noslēdzies tā dēvētās oligarhu lietas vētīšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs.
Vēl pirms komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba kāpa Saeimas tribīnē, lai nolasītu komisijas gala ziņojumu, deputāti Nacionālās apvienības vadībā centās panākt, lai I. Sudraba tiktu atsaukta no priekšsēdētājas amata. Šādu iniciatīvu deputāti skaidroja ar to, ka I. Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai frakcija ir izjukusi, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijā var darboties tikai frakcijās strādājoši deputāti.
Pirmais balsojums par priekšlikuma iekļaušanu Saeimas darba kārtībā radīja priekšstatu, ka I. Sudraba patiešām tiks atsaukta. Par to nobalsoja 45 deputāti, bet pret - 39 un atturējās četri. Tātad balsojuma rezultātu izšķīra vien trīs balsis. Nonākot līdz balsojumam par pašu atsaukšanu, svaru kausi nosliecās I. Sudrabas labā. Par to nobalsoja 43 deputāti, bet pret - 42 un atturējās četri. Izšķirošās balsis bija Igoram Zujevam (Saskaņa), Artim Rasmanim (ZZS) un Valdim Kalnozolam (ZZS), kuri balsojumā par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā nepiedalījās, bet vēlāk I. Sudrabas atsaukšanu neatbalstīja.
Tiekot līdz tribīnei, I. Sudraba emocionālā runā atzina, ka komisija secinājusi - dažādu neformālu grupējumu ietekme Latvijā patiešām ir vērojama, taču tas neesot nekas jauns. Tāda notikusi pat vairākkārt - sākot no tiem senajiem laikiem, kad Latviju evaņģelizēt ieradās krustneši, un beidzot ar pēdējiem trīsdesmit gadiem, kad to paveikuši pašu cilvēki.
Viņa arī paskaidroja, kāpēc komisijas gala slēdzienā nav minēti konkrētu personu vārdi. Proti, kaut arī ir pamats domāt, ka «valsts ir sagrābta», nosaukt sagrābējus vārdā nav iespējams, jo viņi nav notiesāti, un I. Sudraba negrib pieļaut, lai vārdos nosauktas šīs personas pret parlamentu vērstos tiesā. Šajā situācijā atbildība esot jāuzņemas KNAB, kura darbinieki savu darbu veikuši pavirši, izvirzītajām apsūdzībām nemeklējot nopietnākus pierādījumus par slepeni ierakstītām sarunām. Vienlaikus I. Sudraba uzsvēra, ka Ģenerālprokuratūra nav vainojama, ka tā dēvētā oligarhu lieta tika izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas laikā - visa atbildība gulstoties uz KNAB.
Uzrunā Saeimai I. Sudraba, kaut arī nesaucot vārdā, nežēloja savu bijušo frakcijas kolēģi Ringoldu Balodi, kura dēļ izjuka No sirds Latvijai Saeimas frakcija. I. Sudraba esot jutusies nodota. Savukārt aktīvākajam komisijas deputātam, Vienotību pārstāvošajam Andrejam Judinam viņa pārmeta, ka tas epopeju ar publicētajām Rīdzenes sarunām izmanto savas politiskās karjeras veidošanai jaunajā partijā Kustība PAR.
Savukārt A. Judins un komisijā Nacionālo apvienību pārstāvošais Ritvars Jansons uzskata, ka I. Sudrabas vadītā komisija savu darbu nav veikusi godam un gala ziņojums ir «bezzobains», jo «valsts sagrābēji» nav nosaukti vārdos.