NRA ANALIZĒ prezidentu ievēlēšanu no Gunta Ulmaņa līdz...
Pārsteigumi un koalīcijas slepenas vai atklātas vienošanās ir pavadījušas mūsu valsts prezidentu vēlēšanas. Kurš no šiem elementiem gūs virsroku šodien, kad parlamentāriešiem būs jāizdara izvēle starp koalīcijas kandidātu, pieredzējušo juristu Egilu Levitu, opozīcijas – ZZS virzīto, sabiedrībā augstu vērtēto tiesībsargu Juri Jansonu un KPV LV iekšējo opozicionāru virzīto uzņēmēju Didzi Šmitu?
Intrigu saglabā koalīcijas amorfā partnera KPV LV neprognozējamība. Par to, ka viss varētu neiet tik gludi, liek domāt agrāka prezidenta vēlēšanu datuma noteikšana un koalīcijas politiķu dažādie izteikumi. No vienas puses, tiek pausta pārliecība par Levita ievēlēšanu, vienlaikus Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) izteikusies, ka esot skaidrs, ka būs vairākas vēlēšanu kārtas. Bet tas jau nozīmē, ka atbalsts Levitam nav tik stabils, lai viņu ievēlētu jau pirmajā kārtā. Tādā gadījumā, kā rāda prezidentu vēlēšanu vēsture, turpinājums var nest arī pārsteigumus. Vai jaunais atklātās balsošanas elements tos aiztaupīs? Cik spēcīga būs frakciju disciplīnas, cik sirdsapziņas un pārliecības loma šajā izvēlē?
Prezidentu vēlēšanu vēsture, jo īpaši, kad runa ir par jauna prezidenta ievēlēšanu, nevis esošā pārvēlēšanu, iezīmē dažas tendences: vairākas balsošanas kārtas, pārsteiguma elements ar kādam atstātu rūgtuma sajūtu, iepriekš politikā, partijās nebijušu kandidātu dalība, arī aktīva reemigrējušo latviešu virzīšana augstajam amatam - Aivars Jerumanis, Gunārs Meierovics, Vaira Paegle, Jānis Priedkalns, Vaira Vīķe-Freiberga, E. Levits. Un jāteic, ka biežāk tomēr prezidenta vēlēšanu iznākuma iemesls meklējams nevis slēgtajā balsošanas mehānismā, bet partiju, tostarp koalīcijas partiju, konkurējošajās attiecībās, politisko amatu plašākā sadalījumā, kā arī mazākā ļaunuma izvēlē.
VVF fēniksa izcelšanās
Par visu laiku intriģējošākajām var uzskatīt 1999. gada prezidenta vēlēšanas, kurās pēc sešām balsošanas kārtām un vēl vienas pārbalsošanas amatā ievēlēja iepriekš daudziem nezināmo Latvijas Institūta vadītāju V. Vīķi-Freibergu, kuras vārds tautā iegājies ar apzīmējumu VVF. Kā lai zinātu - tikai gadu pirms ievēlēšanas viņa bija atgriezusies Latvijā no Kanādas un publiski nezīmējās. Šīs vēlēšanas bija unikālas ar rekordlielu kandidātu skaitu - balsošanas pirmajā kārtā piedalījās pieci, sestajā - vēl trīs citi kandidāti. Savdabīgi, ka visas četras koalīcijas partijas bija pieteikušas savu kandidātu: valdības vadītāji - Latvijas ceļš - Anatoliju Gorbunovu, Jaunā partija - Raimondu Paulu, sociāldemokrāti - Arni Kalniņu, tēvzemieši - J. Priedkalnu. Papildus vēl opozīcijā esošās, vēlēšanās uzvarējušās Tautas partijas kandidāte V. Paegle. Savu kandidātu nebija izvirzījusi vienīgi Tautas saskaņas partija. Skaidrs, ka šādā konkurencē, kur neviens nav gatavs piekāpties citam, turklāt nestabilā valdībā, kura arī pēc mēneša krita, bija jāmeklē alternatīvas. Šo politisko drēbi un spēli saprata sociķis Juris Bojārs, kurš jau iepriekš bija frakciju līderiem, tostarp TP vadonim Andrim Šķēlem, piedāvājis neitrālo kandidāti VVF. Klīda gan baumas par deputātu uzpirkšanu un citām neleģitīmām metodēm, bet pierādījumu tam nav.
Pēc tam, kad parlamentārieši bija izmocījušies piecos nesekmīgos balsojumos, piecus līdzšinējos kandidātus nomainīja trīs jauni: Ingrīda Ūdre, Valdis Birkavs un VVF. Šo kandidātu pirmajā, bet kopumā sestajā balsojuma kārtā viena, tieši trūkstošā 51. mandāta pieskaitāmība svītrojumu dēļ tika apšaubīta, tādēļ balsojumu atkārtoja. Ne bez deputātu kontroles ar krāsainām pildspalvām, izspiesta uzvara ar 53 balsīm, uzmetot koalīcijas vadītājus - Latvijas ceļu. Un - pirmā sieviete prezidente, pirmā nepolitiķe.
Vienotības dubultais zaudējums
Valdības un koalīcijas līderu apspēlēšana notika arī prezidenta vēlēšanās 2011. gadā. Koalīciju pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidoja tikai divas partijas - vēlēšanās triumfējusī Vienotība ar tās premjeru Valdi Dombrovski priekšgalā un ZZS. Ne bez pārdomām Vienotība atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja toreizējo prezidentu Valdi Zatleru, kura prezidentūra tika vērtēta pretrunīgi, līdzīgi kā viņa pārcentība atbalsta meklēšanā pārvēlēšanai Saeimas gaiteņos. Taču pēc tam, kad daudziem negaidīti, daļai - gaidīti, savu kandidatūru pieteica ar pašapziņas trūkumu nesirgstošais zaļzemnieks Andris Bērziņš, Zatlera izredzes sabruka kā kāršu namiņš. Ne tādēļ, ka Bērziņš būtu superkandidāts, bet tādēļ, ka bija alternatīva, vismaz daudzmaz zināms cilvēks, un lielā mērā tādēļ, ka, izmantojot vēl pēdējās savu pilnvaru nedēļas, Zatlers pamanījās izdot rīkojumu par Saeimas atlaišanu, zaudējot Par labu Latviju balsis un vēl vienu otru. Rezultātā jau otrajā balsošanas kārtā ar 53 balsīm prezidenta amatā nokļuva A. Bērziņš. Un Vienotība, kura atbalstīja Zatleru, zaudēja vēlreiz - šoreiz jau Zatlera rosinātajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās.
Jāsadarbojas arī ar Saskaņu
Nākamajās prezidenta vēlēšanās valdību vadošā Vienotība nemaz nevirzīja savu prezidenta kandidātu, kas ticamākas padara runas par koalīcijas vienošanos par augsto politisko un šķietami nepolitisko amatu sadali valstī. Tomēr koalīcijai ir divi kandidāti - ZZS virzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un nacionāļu izvēle - E. Levits. Uz opozīcijas balsīm sākotnēji nav ko cerēt, jo arī tai ir divi kandidāti - Saskaņai Sergejs Dolgopolovs, reģionāļiem - Mārtiņš Bondars. Vienotība dalās Vējoņa un Levita atbalstītājos. Levits četros balsojumos sasniedz rezultātu 25-26 balsis, līderos visos balsojumos ir Vējonis, par kuru piektajā kārtā, kurā jau palicis viņš viens - 55 balsis, un - «jāierauj»! Savu lomu esot nospēlējušas arī bailes no kādas rudas dāmas parādīšanās nākamajā balsošanas piegājienā, ja netiktu ievēlēts neviens no šiem kandidātiem. Tāpat minēts, ka Vējoņa ievēlēšanā neiztika bez Saskaņas deputātu balsīm.
Nosacīti kreiso un labējo kopēja pozīcija prezidenta vēlēšanās ir bijusi arī iepriekš. Kad 2007. gadā par prezidentu ievēlēja Tautas partijas zoodārzā izraudzīto ķirurgu Valdi Zatleru, par kuru sabiedrība uzzināja tikai deviņas dienas pirms balsojuma Saeimā, pret viņu kopā ar Saskaņu un PCTVL balsoja Vienotības priekštecis Jaunais laiks. JL deputāte Sandra Kalniete pat noņēma savu kandidatūru par labu Saskaņas virzītajam juristam, bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam. Šis bija nebijis gadījums, kad Saskaņas kandidātu pārējie parlamentārieši automātiski nenorakstīja tikai tāpēc, ka viņu izvirzīja Saskaņa, kā tas notika ar pērn Saskaņas nosaukto kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi.
Interesanti, ka, līdzīgi kā šogad, arī šajās vēlēšanās koalīcija pasteidzināja prezidenta ievēlēšanu, to pārceļot no jūnija sākuma uz maija beigām, neļaujot izvērsties kritikas vilnim, kura atblāzmas gan bija manāmas piketā pie Saeimas Zatlera ievēlēšanas dienā.
Nominācija - smalkākais uzmetiens
Iepriekšēja koalīcijas vienošanās bija arī, vēlot pirmo atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu, lai gan pēc pirmās kārtas balsojuma, kurā Guntis Ulmanis dabūja tikai 12 balsis, to būtu grūti apgalvot. Līderis bija Latvijas ceļa kandidāts Gunārs Meierovics ar 35 balsīm, 14 deputāti atbalstīja Kristīgo demokrātu savienības kandidātu Aivaru Jerumani. Ar dīvainu argumentāciju Meierovics atsauca savu kandidatūru - vēlāk atklājās, ka viņu apgaismoja par koalīcijas vienošanos par Ulmani. Savukārt Jerumaņa aizvainojums bija tik liels, tajā skaitā par vēlāk nepiešķirto vēstnieka amatu Vatikānā apmaiņā pret KDS atbalstu Ulmanim, ka viņš neilgi pēc tam nolika arī Saeimas deputāta mandātu un devās atpakaļ uz ASV. Latvijas Zemnieku savienība sakasa 53 balsis, un Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēlam amats rokās! Tieši ar tikpat nelielu atbalstu viņš kā koalīcijas un premjera favorīts tiek pārvēlēts amatā 1996. gadā. Salīdzinoši VVF prezidentūras augstais novērtējums izslēdza jebkādu intrigu balsojumā par viņas prezidentūras otro termiņu, kuru atbalstīja 88 deputāti. Ar lielāku atbalstu un vienprātību - 92 balsīm par un 6 atturoties - tika ievēlēts tikai pirmais brīvvalsts prezidents Jānis Čakste.
Uz vienu vai diviem termiņiem?
Ulmanis un VVF tika pārvēlēti uz otro termiņu, bet trīs pēdējie prezidenti - Zatlers, Bērziņš un Vējonis - bija spiesti samierināties ar vienu kadenci. Zatlers par vairākuma atbalsta trūkumu saprata tikai pēc viņam neveiksmīgajām prezidenta vēlēšanām, Bērziņš un Vējonis - jau pirms tām, nemēģinot atkārtoti kandidēt.
Vai šajās vēlēšanās tiks izraudzīts prezidents, kurš varēs un gribēs augsto amatu ieņemt divus termiņus, tas būs atkarīgs gan no viņa paša, gan no partiju konjunktūras, vienošanās vai tās trūkuma turpmākajos gados. Pašlaik konjunktūra ir tāda, ka balsojums par Levitu zināmā mērā tiek saistīts ar valdības stabilitāti un KPV LV vietu valdībā. Tas izlobāms no KPV LV frakcijas vadītāja Ata Zakatistova teiktā, ka viņš gribētu, lai «frakcijas kodols nobalso vienprātīgi», kas esot «svarīgi gan frakcijai, gan valdībai un tās stabilitātei», savukārt koalīcija ir nākusi pretī Zakatistovam, novilcinot viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Par savdabīgu zīmi var uzskatīt arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) vēršanos pret ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru - ne tikai Zakatistovs, bet arī no frakcijas vadītāja vietnieka amata atstādinātais Artuss Kaimiņš gaida savu izdošanas kārtu. Vai pēkšņa apgaismība vai kas cits, bet Kaimiņš, kurš tagad ir dedzīgs Levita atbalstītājs, iepriekšējā Saeimā viņu neatbalstīja, sakot, ka Levits viņam melojis.
Vai prezidentu ievēlēs jau pirmajā kārtā vai būs vajadzīgas vairākas, bet nez vai pārspēsim pirmskara rekordu, kad prezidentu ievēlēšanai gan 1927. (Gustavs Zemgals), gan 1930. gadā (Alberts Kviesis) bija nepieciešamas pat desmit kārtas!
Nez vai tuvākajos gados nonāks līdz tam, lai prezidentu ievēlētu tauta - runas par šādām vēlēšanām pašlaik ir noplakušas, un vairāk tiek runāts par kosmētiskām izmaiņām prezidenta pilnvarās vai pat vienkārši jau esošo pilnvaru aktīvāku izmantošanu. Vairāk dzirdama neapmierinātība ar atklāto prezidenta ievēlēšanas kārtību, kas esot mainīta speciāli Levitam, kā arī minimālo balsu skaitu tik augstas amatpersonas ievēlēšanai. Skaidrs, ka ar 51 balsi pietiek tikai šķidras koalīcijas prezidentam, bet, ja ievēlēšanas slieksnis būtu divas trešdaļas deputātu, tad gan balsošanas kārtu ziņā varētu pārspēt pirmskara laika rekordus. Līdz šim ar šādu atbalstu atkārtoti amatā pārvēlēta vien VVF.