Ženēvā sākas Karabahas miera sarunas; Azerbaidžāna ziņo par jaunām uzvarām

Azerbaidžānas armija Kalnu Karabahas konflikta zonā ieņēmusi vēl deviņus ciematus, piektdien pavēstīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, vienlaikus Armēnija ziņo, ka Ženēvā sākušās miera sarunas.

"Mīlu Azerbaidžānas armiju! Karabaha ir Azerbaidžāna," tviterī ierakstījis Alijevs.

Vienlaikus Armēnijas Ārlietu ministrija pavēstījusi, ka Ženēvā ar EDSO starpniecību sākusies Armēnijas un Azerbaidžānas augstāko diplomātu tikšanās.

Iepriekšējās pamiera vienošanās, kas aizvadīto nedēļu laikā panāktas ar Krievijas un ASV atbalstu, cietušas neveiksmi.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.

Konflikta eskalācijā, kas ir asiņainākā kopš 1994.gada pamiera, abās pusēs dzīvību zaudējuši vismaz 1252 cilvēki.

Nogalināti vairāk nekā 130 civilisti, tūkstošiem cilvēku bijuši spiesti pamest savas dzīves vietas.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Baku noraida visus risinājumus, kas ļautu armēņiem saglabāt kontroli pār Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.