Domājot par Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, izaicinājums ir laikus identificēt šaubīgos kuģus, kuriem pievērst pastiprinātu uzmanību, trešdien intervijā TV3 pauda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Politiķe atzīmēja, ka Baltijas jūrā ir ļoti dzīva kuģu kustība un katram transportlīdzeklim un infrastruktūras objektam patruļkuģi klāt nepielikt.
Tāpat iniciēta sadarbība starp NATO valstu izlūkdienestiem risku labākai un agrākai identificēšanai.
Valstis skatoties arī uz starptautisko tiesību regulējuma izmaiņām, lai apsvērtu iespējamos kuģošanas ierobežojumus Baltijas jūrā. Braže uzsvēra, ka ir svarīgi, lai risinājumi ir reāli īstenojami, nevis paliek tikai uz papīra.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka pašlaik vēl nav zināms, kas varētu labot Baltijas jūrā bojāto kabeli.
"Viena kompānija ir aizņemta jau ar tiem bojājumiem, kas jau ir bijuši Baltijas jūrā citām valstīm, mums bija šāda vienošanās, ka viņi varētu kabeli labot. Mums ir jāmeklē cits partneris, cits privāts uzņēmums, kas varētu šo darīt," atzina politiķe.
Viņa arī atzina, ka tādu uzņēmumu nav daudz. "Tāpēc ir jāmeklē, kas šādus darbus varētu veikt. Tad arī pateiks, cik ilgs laiks vajadzīgs un kādi resursi nepieciešami. Bet tas noteikti notiks," solīja Siliņa.
Kā ziņots, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra optiskais sakaru kabelis tika bojāts agrā 26. janvāra rītā Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Zviedrijas prokuratūra paziņoja, ka tiek izmeklēta nopietna sabotāža un saistībā ar šo incidentu ir arestēts kuģis.
Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kam pieder zem Maltas karoga kuģojošais sauskravu kuģis "Vezhen", noliegusi apzinātu Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens optiskā kabeļa sabojāšanu.