Solārijs – mīti un fakti

Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad Latvijā aizsākās solāriju izmantošanas uzplaukums, par tā radītā UV starojuma ietekmi uz veselību sabiedrībā radušies vairāki mīti. Dermatologi tos mēģina atspēkot, uzsverot, ka sauļošanās solārijā ādai tikai kaitē, vienlaikus paātrinot tās novecošanos un paaugstinot ļaundabīgās melanomas risku.

1. MĪTS:

sauļošanās solārijā ir drošāka un veselībai nekaitīgāka kā sauļošanās dabiskajā saulē.

PATIESĪBA:

1. Sauļošanās solārijā nav drošāka alternatīva kā sauļošanās saulē; tā nodrošina tikai nelielu aizsardzību no saules stariem vai apdegšanas saulē.

2. Pastāv trīs UV starojuma frakcijas: UVA, UVB un UVC, kam ir dažāds viļņu garums, un visas trīs tiek klasificētas kā iespējami kancerogēnas cilvēkam.

3. Nav fizikālas atšķirības starp dabisko – saules radīto UV starojumu un mākslīgo – solāriju iekārtu radīto UV starojumu; un to ietekmes sekas ir līdzīgas.

4. Solāriju lampas izstaro galvenokārt UVA starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgu izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB izstarojuma, kas var būt pat 10–15 reizes spēcīgāks nekā saules starojums.

2. MĪTS:

sauļošanās solārijā ir lielisks veids, kā uzņemt D vitamīnu.

PATIESĪBA:

1. Jā, solāriju iekārtu radītā UV starojuma pozitīvā ietekme uz veselību tiek saistīta ar D vitamīna veidošanos organismā, tomēr vēl nav pietiekami daudz zinātniski pierādītas informācijas par tā tālāko ietekmi uz veselību.

2. Pētījumi pierāda, ka cilvēks sev nepieciešamo D vitamīna devu var uzņemt, arī pastaigājoties svaigā gaisā, pat ziemā, neatkarīgi no tā, vai spīd saule, turklāt pietiek vien ar desmit, divdesmit minūtēm trīs reizes nedēļā.

3. Nepieciešamo D vitamīna daudzumu var iegūt arī, lietojot uzturā dažādus pārtikas produktus: visvairāk tas sastopams piena produktos, zivīs un zivju eļļā, aknās un olas dzeltenumā.

3. MĪTS:

nosauļojusies āda liecina par veselīgumu.

PATIESĪBA:

Ja āda sāk mainīt krāsu, tas jau norāda, ka tā ir bojāta, – jo iedegums veidojas organisma aizsargreakcijas rezultātā, lai pasargātu to no vēl lielāka UV starojuma radītā bojājuma.

4. MĪTS:

lai iegūtu iedegumu solārijā, ir kārtīgi jāizcepas.

PATIESĪBA:

1. Ja pēc sauļošanās solārijā āda kļūst izteikti sarkana, tā ir pirmā pazīme, ka āda jau ir nopietni bojāta.

2. Spēcīga un ilgstoša UV starojuma rezultātā pavājinās ādas imūnā sistēma, tiek bojātas ādas šūnas un notiek izmaiņas šūnu ģenētiskajā materiālā (DNS); ādas atjaunošanās spējas ar laiku izzūd, un UV staru bojājumus šūnās tās vairs nespēj novērst.

3. Šūnai daloties nepareizi, tiek bojāta ģenētiskā informācija, kas tālāk tiek nodota meitas šūnām; ar laiku šīs šūnas var iegūt ļaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri un nekontrolējami – tā attīstās ādas vēzis!

5. MĪTS:

sauļoties solārijā ir droši, jo iedegums tiek iegūts pakāpeniski.

PATIESĪBA:

1. Īslaicīga, intensīva un neregulāra sauļošanās solārijā ir ātrākais veids, kā sabojāt ādu.

2. Pat īslaicīga sauļošanās solārijā nepasargā ādu no bojājumiem un straujākas novecošanās, bet atkārtota UV starojuma ietekmē iedegums skar jau dziļākus ādas slāņus, tādēļ āda sabiezē, rodas sausuma sajūta, tumši brūni plankumi un āda sāk strauji novecot – tā kļūst ļengana un krunkaina.

6. MĪTS:

solārijā iegūtais iedegums sagatavo ādu vasaras saulei un pasargā to.

PATIESĪBA:

1. Mākslīgi iegūtā iedeguma aizsardzība pret saules stariem vasarā un iespējamo apdegšanu patiesībā ir niecīga: iedegums, kas iegūts, sauļojoties solārijā, ir līdzvērtīgs aizsargkrēmam ar saules aizsargfaktoru (SPF) 2–4, kas nav pietiekami drošs, lai pasargātu ādu.

2. Pat neliels ādas iedegums norāda, ka UV stari ir skāruši un bojājuši ādas šūnas, un dzīves laikā uzkrātais saules un UV starojums summējas.

3. Svarīgi atcerēties: ja tu viegli neiededz saulē, tad viegli neiedegsi arī solārijā!

7. MĪTS:

jo biežāk apmeklē solāriju,

jo skaistāks un spēcīgāks ir iedegums.

PATIESĪBA:

1. Katrs ādas foto tips uz gaismu un sauļošanās ilgumu reaģē dažādi: cilvēkiem ar gaišu ādu vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un ar vasarraibumiem nav ieteicams apmeklēt solāriju – ja ādā ir maz pigmenta melanīna, tā nav pasargāta no kaitīgā saules starojuma.

2. Neatkarīgi no tā, cik ilgi vai bieži sauļosieties, pienāks brīdis, kad āda vairs nepaliks tumšāka – tas saistīts ar ādas tipu un tam raksturīgo jutīgumu pret UV starojumu.

8. MĪTS:

jaunībā nav vērts uztraukties par solārija radīto ādas bojājumu.

PATIESĪBA:

1. Bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu nekā pieaugušajiem, tādēļ, bieži apmeklējot solāriju līdz 35 gadu vecumam, dzīves laikā risks saslimt ar ādas vēzi pieaug par 75%.

2. Jaunieši, kas sauļojas solārijā, ir viena no ādas vēža riska grupām, bet viņiem trūkst izpratnes par ādas veselību.

(Materiāla tapšanā izmantota Latvijas Republikas Veselības ministrijas apkopotā informācija)