Lai apspēlētu „Schenker” līgas bronzas medaļniekus, „Biolars/Jelgava” komandai nāksies atrast jaunus līderus, taču tas iespējams pat ir labāk – rīdziniekiem briesmas jau jāgaida no citiem, starp kuriem nav viens izteikts „briesmonis”.
Pusfinālu sērijā krietni vieglāku ceļu uz finālu sev bruģēja rīdzinieki, kuri DU komandu apspēlēja četrās spēlēs, kamēr „Biolars/Jelgava” sērijā pret „Poliurs/Ozolnieki” volejbolistiem sērijā vispirms panāca 2-0, bet vēlāk sēriju noslēdza vien piektā mača piektajā setā. Jelgavas komandas spēlējošais menedžeris un komandas dvēsele Andrejs Jamrovskis atklāj, ka pēc pirmā mača liecies, ka viss beigsies krietni ātrāk. Pirmajos divos mačos „ozīši” esot bijuši galīgi šļaugani, taču sērijas turpinājumā pratuši saņemties. „Kārtējo reizi pierādījās fakts, ka bumba ir apaļa. Ozolnieku komandas spēlētāju resursi bija stipri ierobežoti, taču viņi pierādīja, ka spēj saņemties un demonstrēt labu spēli. Uz papīra mēs bijām labāki, taču apliecinājām to tikai sērijas piektajā spēlē,” stāsta Jamrovskis.
Runājot par spēlētāju resursiem pirms finālsērijas, var teikt, ka iespējas abām komandām ir stipri līdzīgākas. Jā, „RTU/Robežsardze” sēriju sāks kā favorīte, taču šis statuss var mainīties jau pirmajā mačā. Rīdziniekiem nosacīts pārsvars varētu būt diagonāles pozīcijā, kur Jelgavas klubam tomēr spēlē vēl ne tik pieredzējuši vīri. Lai gan par pieredzējušu saukt „RTU/Robežsardzes” diagonāli Edgaru Toču gan arī laikam nebūtu korekti…
Abu komandu pārstāvji atklāj, ka sezonas noslēgumā nelieli savainojumi ir gandrīz ikvienam spēlētājam, taču šis ir brīdis, kad par tiem runāt nedrīkst!
Jau pirmā sērijas spēle ieviesīs zināmu virzienu, kādā varētu risināties šis fināls, taču jāsaprot, ka pat ļoti pārliecinošā uzvara vēl neko nenozīmēs. Sērija ritēs līdz vienas komandas trim uzvarām, un izšķirošajos mačos iespējami dažādi pavērsieni – spēle spēlei nelīdzinās!