Tiesībsarga Jura Jansona ieskatā obligāto ziedojumu vākšana skolās nav pieļaujama, un arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas.
Tiesībsargs skaidro, ka "minētā tradīcija sakņojas ne tikai vecāku vēlmē iepriecināt, izrādīt cieņu vai pateikties skolotājam, kurš daudz darījis viņu bērnu labā, bet arī “nopirkt” skolotāja labvēlību, jo sevišķi attiecībā pret bērniem, kuru vecāki rīko apdāvināšanu. Turklāt ne visiem bērnu vecākiem ir pietiekami finanšu līdzekļi regulāriem ziedojumiem un materiālām dāvanām. Taču, baidoties, ka iebilšana varētu kaitēt bērnam, vecāki nereti pakļaujas aktīvāko klases vecāku iniciatīvām un pat spiedienam apdāvināt pedagogus. Šāda situācija nav pieņemama. Tā rada augsni nevienlīdzīgai attieksmei un bērniem māca, ka labvēlību var “nopirkt” ar materiālām dāvanām."
Tuvojas Ziemassvētku laiks un šis jautājums atkal kļūst aktuāls pirmsskolās un skolās.
Kāda bijusī pedagoģe vietnē "X" aizsāk spraigu diskusiju.
"Es kā nu jau izbijis pedagogs pateikšu to, ko daudzi domā, bet skaļi nepasaka. LŪDZU, NEDĀVINIET MUMS DĀVANAS! Manā pasaulē dāvana ir kā cieņas, mīlestības, pateicības un arī rūpju simbols," vietnē "X" raksta Ieva. Viņa turpina: "Ja tas nāk caur “atkal kāš naudu”, “varbūt ceļojumu vēl uzdāvināt”, “kāpēc skolotājām tiek? viņas tāpat kā mēs saņemam algu” un arī “zinot, cik mazas algas viņas saņem, man nav žēl”, tad, lūdzu, lūdzu, nedāviniet neko!
Ieva: 5 gadus Vācijā tā vispār nebija tēma. To pat uztvēra aizvainojoši-skolotāji pelna labi, var atļauties nopirkt sev, ko vajag.
Inese: Man vienmēr ar visiem četriem bērniem tā arī ir šķitis, ka mūsu- vecāku, dāvana ir kā cieņas un mīlestības apliecinājums. Jo skolotājs (man nepatīk vārds pedagogs) nav parasta profesija, tā ir misija.
Ilze: Šo var pateikt nevis te, bet vecāku sapulcē tieši savas klases vecākiem.
Gaļina: Būsim godīgi- ir daudz pedagogu, kurus iepriecina dāvanas un tas ir ok. Man arī patīk izvēlēties dāvanas klientiem un saņemt tās no sadarbības partneriem kā sirsnības un cieņas apliecinājumu.
Zane: Es kā pedagogs teikšu, ka, kā vecāks zinot dāvanu gādāšanas procesu, es dāvanas nevēlos vispār! Visvairāk sirdi silda ikdienas komunikācija ar vecākiem.Vienkāršs, bet patiess "paldies", novērtējums par bērna sasniegumiem, attīstību. Bērnu sniegpulkstenīšu, pieneņu, ceriņu pušķīši.
Es kā nu jau izbijis pedagogs pateikšu to, ko daudzi domā, bet skaļi nepasaka.
— Ieva Krūmiņa (@pogainais) December 6, 2024
LŪDZU, NEDĀVINIET MUMS DĀVANAS!
Manā pasaulē dāvana ir kā cieņas, mīlestības, pateicības un arī rūpju simbols.
Una: Es esmu klases vecāku vecākais. Katru reizi cenšos iepīkstēties, ka nevajag. Nereāli. Kamēr pats pedagogs jau startā nepateiks acīs - lūdzu, nē! - nekas nemainīsies. Daudzi vecāki nespēj nedāvināt.
Ziema: paldies! tiešām priecātos, ja visi skolotāji to pateikt un galvenais, lai vecāki klausītos. Viena bērna grupā viss bija ļoti vienkārši - vienojāmies par simbolisku Ziemassvētkiem atbilstošu dāvanu (tur cepumi, medus, tēja), otrā grupā teksti-vai tad nevaram atļauties 130 eiro dāvanu karti?
Eksperts: Jau daudz reižu esmu paudis - dāvināšanas kultūra būtu izskaužama kā tāda. Pavisam. Ja nu kas atstājams, tad dāvana lai paliek kā kaut kas ļoti īpašs..Kaut kas tāds, ko cilvēks saņem vai dara varbūt pāris reižu mūžā, un ne piespiedu kārtā, kā obligātu rituāla sastāvdaļu.
Ilona: Ja vien to būtu iespējams visiem vecākiem paurī dabūt! Whatsapp čats jau nedēļu karsts - dāvanu kartes..nauda...grozi ar delikatesēm.... Kad šis reiz beigsies?!
Evija: Mums šo skaidri un pārliecinoši pateica direktore skolas vecāku padomes sapulcē. Viena problēma mazāk. Paldies viņai!
Optimists: Tur jau tā lieta- ''dāvana ir kā cieņas, mīlestības, pateicības un arī rūpju simbols''! Piekrītu! Bet, daudzās skolās un dārziņos tas ir uztaisīts kā brīvprātīgi obligāts pasākums! Un bieži vainīgi ir arī vecāki, kuri paši ir pliki kā žurkas, bet citu priekšā grib ''paspīdēt''.
