Olga Kambala jau atkal kravā koferus, lai dotos pāri okeānam pie sava vīra Kaspara Kambalas. Viņa savos koferos krāmē arī Kaspara drēbes, jo viņa plānotais ceļojums ir pamatīgi ieildzis. Kravājoties viņai rokās nokļūst arī bībele, kas atsauc atmiņā kādu nesenu atgadījumu ar Kasparu, un Olga nespēj beigt smieties.
Olga gatavojas doties pie Kaspara uz Brazīliju. Sieviete atzīst, ka ir ļoti noilgojusies pēc vīra un viņš pēc viņas. Kravājot mantas, sieviete skapī atrod bībeli un skaļi to lasa priekšā savām meitām. Olga stāsta, ka Kasparam rudenī bija intervija ar mācītāju, kuru sarunājis viņa draugs. Īsi pirms intervijas viņš ar šo draugu, esot jautrā prātā, baudījuši dzirkstošus dzērienus. Lai tomēr atceltu interviju un dotos pie mācītāja kādu citu dienu, vīrietis vieglā reibumā ieradies baznīcā. Olgai bija kauns par vīru, bet kā izrādās, intervija esot bijusi veiksmīga, un Kasparam uzdāvināta bībeli, kuru vīrietis pēc tam visu dienu lasījis.
