Scenogrāfa un režisora, viena no Lipkes memoriāla veidotājiem, Viktora Jansona dzīve aprāvās 78 gadu vecumā. Viens no scenogrāfa Viktora Jansona tuviem draugiem bija Māris Gailis, kas Evijas Kalnbērzas materiālā "Pēdējie mēneši bija ļoti smagi" izdevumā "Privātā Dzīve" stāsta gan par režisora veselības problēmām, gan par bērēm.
"Pēdējā laikā ar Viktoru sazinājāmies tikai telefoniski. Viņam bija dažādas veselības problēmas, ar kurām viņš ilgus gadus sadzīvoja. Taču pēdējie trīs mēneši bija vissmagākie. No vienas puses, labi, ka pārāk ilgi viņam nebija jāmokās," saka Gailis.
Jansons vēl dzīves laikā izteicies par to, kādas vēlas savas bēres. Viņš negribēja plašas atvadas no savas darbavietas Latvijas Mākslas akadēmijas, bet gan no dzimtās puses kapiem Alojā. Viņa vēlme tika respektēta, norāda Māris.
Atvadīšanās no Jansona notika pēc pareizticīgo tradīcijām ar vīraka kūpināšanu un dziedājumiem. Pēc izvadīšanas procesijas scenogrāfs tika apglabāts blakus saviem tuviniekiem. Pavadītāju vidū bija gan režisori un aktieri, gan studenti un viņa kolēģi no kādreizējā kinofestivāla Arsenāls.
"Ieliku viņam līdzi kapā pudelīti šņabja, ko viņš mīlēja iedzert," piebilst Gailis.
