Izglītība&Karjera

Pirms gada reorganizācija skāra Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), ko likvidēja, bet programmas, studentus un personālu pārņēma Latvijas Universitāte. Nozares ministrija solījās tuvākajā laikā neko šajā virzienā nesākt. Nu publiski izskanējusi ziņa, ka valsts augstskolas pašas rosinājušas apvienošanos un patlaban notiek sarunas starp četrām no tām. Nozarē strādājošie gan rausta plecus un sakās dzirdējuši vien baumas.

Līdz pat augusta beigām lielā daļā augstskolu izsludināta papildu pieteikšanās uz studijām ne tikai par maksu, bet arī valsts finansētām vietām. Ja Rīgā daudzviet palikušas tikai «astītes», tad reģionos brīvu budžeta vietu ir vairāk, un daļa no tām, iespējams, būs jāpārdala uz pieprasītākām programmām vai jāatstāj tukšas.

Latvijā trūkst darbinieku – to, šķiet, apliecinās jebkuras nozares darba devējs. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē brīvo vakanču skaits pieaug straujos tempos, piemēram, pērn vasaras sākumā darba sludinājumu skaits bija ap 10 000, šā gada jūlijā NVA datubāzē ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši brīvo darba vietu. Daļa darba devēju cer, ka izdosies atgriezt aizbraucējus un šobrīd gatavojas sarunām ar tiem.

Augstskolu popularitāte, ņemot vērā šā gada studētgribētāju skaitu, nav mainījusies, pirmajā trijniekā joprojām ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Arī iecienītāko programmu un profesiju saraksts lielus pārsteigumus nenes: joprojām dominē informācijas tehnoloģijas un datorzinības, ārstniecība, tieslietas, uzņēmējdarbība un ekonomika. Tāpat interese nav kritusies par psiholoģiju un komunikācijas zinātni.

Divpadsmit Latvijas augstskolās noslēgusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Statistika rāda, ka pedagoģijas programmas arī šogad nav tās pieprasītākās. Diemžēl reformas izglītībā nav radījušas lielāku interesi par šo jomu, un daudzviet ir pieejamas budžeta vietas. Augstskolas gan cer, ka tās vismaz daļēji tiks aizpildītas līdz 1. septembrim.

Šā gada uzņemšanas statistika augstskolās liecina: starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Līdzīga tendence vērojama arī iepriekšējos gadus. Taču darba devēji norāda – pieprasījums pēc IKT jomas pārzinātājiem joprojām netiek apmierināts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā.

Darba devēju organizācijas, paši uzņēmēji nenoguruši skandina, ka jau tagad ir un būs arī nākotnē akūta vajadzība pēc speciālistiem ar inženiertehniskām zināšanām. Ņemot vērā darba tirgus signālus, arī budžetā vietu sadalē lielāko kumosu dabū: dabaszinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, veselības aprūpe.

Aptuveni katrs trešais ķīmijas un farmācijas nozarē strādājošais ir vecāks par 50 gadiem. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) aprēķinājusi – lai notiktu pakāpeniska paaudžu nomaiņa, industrijā tuvākajos gados būtu jāienāk ap 1000 jauniem darbiniekiem.

Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Stila un modes tehnikums (RSMT) ir izglītības iestāde ar vairāk nekā 50 gadu lielu pieredzi, gatavojot jaunos profesionāļus darba tirgum 12 dažādās specialitātēs.

Lai gan jau šobrīd divpadsmitās klases beidzējiem vajadzētu kārtot obligāto eksāmenu kādā no dabaszinībām, tas joprojām nenotiek. Vai un kad tas tiks ieviests, un kādā formātā, skaidras atbildes nav. Iemesls – mācību satura reforma, kas paredz arī pārmaiņas pārbaudījumu sistēmā.

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža - 97 gadu bagāta vēsture un pieredze medicīnas izglītībā!

Smiltenes tehnikums

Šogad rudenī apritēs trīs gadi, kopš oficiāli savas durvis vērusi Ventspils Jauniešu māja – vieta, kur jaunajiem cilvēkiem realizēt savas idejas, piemēram, dažādu pasākumu veidolā. Jauniešu māja darbojas arī kā informācijas punkts, kurā ir iespējams uzzināt un konsultēties par jauniešiem aktuālām tēmām – izglītības un karjeras, brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Latvijas augstskolas un koledžas īsteno vairāk nekā 900 studiju programmu, arī profesionālo skolu piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc nav brīnums, ka jaunietis šajā plašajā izvēlē var apjukt.

Runājot par augstāko izglītību, publiskajā telpā itin bieži tiek akcentētas augstskolas. Taču arī koledžas ir piederīgas augstākās izglītības iestāžu saimei, piedāvājot lielākoties divu gadu laikā iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību. Turklāt pasaules tendences rāda, ka īsā cikla augstākās izglītības programmas kļūst arvien pieprasītākas – straujais un mainīgais darba tirgus pieprasa pēc iespējas operatīvāku speciālistu sagatavošanu. Vairāk par koledžu lomu un attīstības scenārijiem stāsta Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, PIKC Rīgas Tehniskā koledža direktors Jānis Rozenblats un Latvijas Koledžu asociācijas valdes loceklis, Juridiskās koledžas vadītājs Tālavs Jundzis.

Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki reģistrējušies 10 682 jaunieši (vecumā no 15 līdz 29 gadiem, dati par 30. aprīli). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jauniešu bezdarbnieku skaits sarūk, piemēram, pērn attiecīgajā laika periodā NVA uzskaitē bija 11 238 personas, 2016. gadā – 15 072, 2015. gadā – 16 222 jaunieši. Par to, kādas atbalsta formas viņiem tiek piedāvātas no valsts puses, lai viņi spētu iekļauties darba tirgū, stāsta NVA ES fondu projektu departamenta ESF projekta Jauniešu garantijas vecākā eksperte Ieva Bērziņa.

Patlaban 16 augstskolās kopumā ir 23 533 budžeta vietas. Drīzumā sāksies studentu uzņemšana, un šis ir viens no svarīgākajiem punktiem piedāvājuma klāstā. Augstskolas atzīst, ka būtu nepieciešams lielāks brīvo vietu apjoms, jo tikai daļā programmu to netrūkst. Svarīgi ir arī saglabāt iespēju «pārmest» budžeta vietas no mazāk pieprasītām jomām uz populārākām.

Saeimas atbildīgās komisijas deputātu «noairētie» grozījumi Vispārējās izglītības likumā nav nekāda traģēdija, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas, ka jauno mācību saturu ieviesīs gadu vēlāk, neko daudz nemainīšot. Viņš arī cer sešgadīgo jautājumu virzīt tālāk un pieļauj, ka tas būtu aizgājis, ja nebūtu ielikts kopējā katlā ar pārējām izmaiņām.

Izglītības reforma, kas paredz virkni izmaiņu gan mācību saturā, gan skolas gaitu sākumā, gan skolu tīklā, joprojām raisa karstas diskusijas.