Tautsaimniecība

Kamēr Igaunijā un Lietuvā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma ir jau sen, bet Baltkrievija un visas citas sevi cienošas valstis to ieviesīšot tūlīt, Latvija turpina gatavoties šīs sistēmas ieviešanai kaut kad. Šādas gatavošanās rituālos ietilpst arī lūkošanās, kā depozīta sistēma darbojas citās valstīs. Paldies Igaunijas depozītsistēmas organizācijai Eesti Pandipakend (EP) par iespēju izsekot depozītpudeļu ceļam no taras savākšanas punkta Marjamā ciematā līdz to šķirošanas un pakošanas uzņēmumam Tallinā.

Valstij nav informācijas ne par kādiem kapitālieguldījumiem, kuru dēļ valsts pārstājusi iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) vairāk nekā pusmiljarda eiro vērtībā.

Apdrošināšanas nozarē šā gada pirmajos trīs mēnešos parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2018. gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 7,4%. Vienlaikus klientiem izmaksātās atlīdzības ir pieaugušas divreiz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 15,8%. Kopumā 2019. gada pirmajā ceturksnī parakstītas apdrošināšanas prēmijas par 143,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 86,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Kaut arī ekspertu aprēķini liecina, ka, saņemot visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja, gada laikā var ietaupīt 20 līdz 30 procentu no izdevumiem, Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto kūtri. Iespējams, daļa uzņēmēju priekšroku dod risku sadalīšanai, pat neskatoties uz lielākām izmaksām.

Saldējuma ražotājiem Latvijā primārais ir vietējais tirgus, kurā, tiesa, ir jākonkurē arī ar importa saldētajiem našķiem. Lai ieinteresētu pircējus iegādāties tieši Latvijā gatavotu saldējumu, ražotāji ik gadu cenšas radīt jaunus produktus – ar eksotiskām garšām, neredzētām formām un neticamām krāsām. Šogad kārumniekus vietējie uzņēmumi lutina ar daudziem jauniem gardiem saldējumu veidiem – Pols melnā vafeļu glāzītē (Food Union), saldējums ar cukurvates garšu (Rūjienas saldējums), Druvas cidoniju saldējums (Tervete food).

Latvijas valsts iestādēm jāstrādā ļoti ātri, lai vispār izlietotu un – galvenais – lietderīgi izlietotu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu Skanstes tramvaja līnijas būvei, kas tagad jau oficiāli atcelta.

Latvijas komercbankas par pašu perspektīvāko kredītņēmēju grupu uzskata jauniešus, kuriem nepieciešams studiju vai studējošo kredīts.

SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) 2019. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn, kāpinājis apgrozījumu par sešiem procentiem, sasniedzot 52,6 miljonus eiro. Savukārt Tele2 apgrozījums pirmajā ceturksnī pieaudzis līdz 30,5 miljoniem eiro, kas ir par četriem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā.

Izglītības jomā viens no mērķiem – panākt, lai mācības profesionālās izglītības iestādēs turpinātu puse no pamatskolas beidzējiem. Šobrīd tie ir 38%, un līdz 2020. gadam, visticamāk, izvirzīto mērķi neizdosies sasniegt. Lai tomēr procenti kāptu straujāk, jāceļ profesionālās izglītības prestižs un jāveic virkne izmaiņu, atzīst nozarē strādājošie.

Jēgpilns darbs un motivējoša darba vide – šos par būtiskākajiem darbinieku lojalitātes veicināšanas elementiem uzskata programmatūras izstrādes uzņēmums Visma Latvijā, kas šiem aspektiem pievērš lielu uzmanību. Laikā, kad cīņa par talantiem pieņemas spēkā, ieguvējs būs tas darba devējs, kam darbinieki būs vērtība ne tikai vārdos, bet arī darbos, pārliecināts uzņēmums.

Latvija ir viena no valstīm, kurā datu pārraide, tajā skaitā arī internets mobilajās ierīcēs, tiek patērēta ļoti lielos apjomos. Visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori ir datu pārraides milžu pirmajā vienpadsmitniekā. Tajā pašā laikā Latvijā ir vietas, kurās nav mobilo tīklu pārklājuma.

Pirms Lieldienām Maskavā notika starptautiskā transporta un loģistikas izstāde TransRussia, kas kļuvusi par vietu, kur Latvijas un Krievijas transporta nozares amatpersonas ar parakstiem zem jauniem dokumentiem par tranzītkravu apriti starp abām valstīm dod zīmi, ka arī vecie līgumi tiks pildīti neatkarīgi no pārmetumiem, ar kādiem šīs valstis ik pa laikam apmainās.

Atraktīvus paņēmienus mājokļu cenu izmaiņu aprēķinu pasniegšanai jau agrāk izmantojusī māklerfirma Latio paziņoja, ka Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas cēlušās no 830 eiro par kvadrātmetru februārī līdz 921 eiro par kvadrātmetru martā.

Līdz pirmajai ievērojamajai, dzintara vārdā dēvētajai kopdzīves jubilejai nonākušas ne vien Latvijas un Eiropas Savienības attiecības, bet arī Neatkarīgās Lieldienu pārtikas groza vēsture: gadu pēc gada vienā un tajā pašā veikalā tiek pirktas iespējami vienādas preces, kuru grozs 2004. gada pavasarī maksāja piecus latus.

Šeit palūkosimies uz pirmo soli pētniecības pārvēršanai naudā – uz naudas pārvēršanu pētniecībā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts ir aizvien jūtamāks gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Prognozes rāda, ka 2025. gadā trūks ap pusmiljonu šīs jomas darbinieku. Latvijā ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 šo programmu absolventu, diemžēl augstskolas beidz ap 700. Viens no risinājumiem varētu būt Baltijas jūras līmeņa IKT izcilības programmas izveide, kas piesaistītu arī ārvalstu studentus.

Tik tiešām «misija ir iedibināt Latvijā koka būvniecību», kā saka SIA Igate Būve un SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tā tas ir valstī, kur kopš 1990. gada izaugusi paaudze, kas par būvniecību uzskata vienīgi to, ka betons no lielas mucas tiek ieliets veidņos. Kāpēc gan tagad būtu jāmaina šie priekšstati un – galvenais – būvniecības paņēmieni?

Centrālā statistika pārvalde nupat ziņoja, ka pirmajos divos šā gada mēnešos Latvijas eksports attiecībā pret attiecīgo periodu 2018. gadā audzis par 0,2%. Šīs procenta desmitdaļas no eksporta 1,9 miljardu eiro vērtībā atbilst +3,2 miljoniem eiro.

«Puķes, krūmi un koki man dod enerģiju, uzlādē. Tas ir kaut kas skaists un netverams vienlaikus,» saka Linda Rulle, kas ne tikai pēc iegūtās izglītības, bet galvenais – sirds aicinājuma – ir zinoša dārzniece un arboriste. Taču košu dārzu, apstādījumu veidošana nav viņas vienīgā dzīves aizraušanās – viņa ir izskolojusies arī par kinoloģi, laiks atrodas mūzikai, nesen viņa sākusi iepazīt aušanas tehniku un nolēmusi – reiz uzaudīs sev tautastērpu.

AS Latvenergo februāra vidū uzsāka dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, piedāvājot vairākus Elektrum Dabasgāze produktus, no kuriem daļa ir lētāka, bet daļa tādā pašā cenā kā publiskā tirgotāja AS Latvijas gāze regulētā cena. Kā uz šo piedāvājumu reaģēja dabasgāzes lietotāji, intervijā Neatkarīgajai atklāj Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.