Lielās intervijas

Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.

Pieņemoties spēkā negāciju lavīnai par bankās pieaugošajām aizdevuma likmēm un izskanot viedokļiem par to, ka arī kredītiestādēm šo likmju aprēķināšanā vajadzētu būt tolerantākām pret aizdevuma ņēmējiem, “Neatkarīgā” (NRA) centās gūt skaidrojumu banku sektoru pārstāvošajā Latvijas Finanšu nozares asociācijā (LFNA). Diemžēl iegūtās atbildes, maigi sakot, bija visai vispārējas, nevedinot domāt, ka šī institūcija vēlētos sabiedrībai plašāk izskaidrot, kāpēc aizdevuma procenti, kas tiek pievienoti starpbanku tirgus likmei EURIBOR, Latvijā vismaz šķietami ir tik augsti. 

Par politikas deģenerāciju un sapņu tirgošanu, par skābekļa maskām lidmašīnā un aprēķina laulību, par neuzpērkamo godavīru Kariņu un cīņu par latviešu valodu, kā arī par citām tēmām – saruna ar politikas vērotāju, fotogrāfu un raidieraksta “Jautājums no provinces” līdzautoru Mārci Bendiku.

Otrās instances tiesas nolēmumā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā saredzamas aplamības; Evikas Siliņas valdības klupšanas akmeņi var izrādīties viendzimuma laulību jautājums un valsts uzņēmumu kotēšana biržā; Lembergam ir konkrētas intereses valdības darbā un tās rezultātos – par šīm un citām tēmām Neatkarīgās saruna ar bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu uzreiz pēc tiesas nolēmuma pasludināšanas.

“Kad parādās grūtības un tu saki – nē, es atkāpšos, es neko nedarīšu, – tad tu neesi politiķis, tad tu neesi nekāds patriots. Tad tu esi tikai pašlabuma meklētājs,” saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un analizē sava darba sākumu vienā no sarežģītākajām ministrijām.

Kad pirms intervijas ar Pēteri Viņķeli apspriedām, kā viņu pieteikt, viņš ironizēja: “Raksti – pensionēts politisko notikumu vērotājs.” Abi pasmējāmies, bet, nopietni runājot, viņu politikā pazīst jau sen. Atceros, kā “Vienotības” kongresos pēc tam, kad partijas “spice” bija norunājusi savas piegludinātās, patētiskās runas, tribīnē kāpa Viņķelis un, bruņojies ar dažādu aptauju un vēlēšanu rezultātiem, zālē sēdošajiem izklāstīja attiecīgā brīža “politisko momentu”. Tā teikt, nolasīja analītisko ziņojumu “par stāvokli valstī”.

Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.

Pēdējās nedēļās aizvien lielāku aktualitāti gūst nākamā gada valsts budžeta izstrāde, kas īr īpaši sarežģīta visai nepārliecinošā ekonomiskā fona ietekmē. Tāpat savu aktualitāti nav zaudējuši aizvien dārgākie kredīti Latvijas komercbankās un atziņas par solidaritātes nodokļa ieviešanu no banku virspeļņas. Par to un citiem ekonomikas jautājumiem plašāk intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Izņemot “Jauno vienotību”, neviens nevēlējās uzņemties atbildību par valdības vadīšanu, tomēr valdība Latvijai ir nepieciešama – jāstrādā kopā ar tiem, kas to vēlas darīt; Latvijas ekonomikai augšupeju var nodrošināt mūsu resursu, īpaši intelektuālo, efektīva izmantošana, par šīm un citām tēmām saruna ar Eiroparlamenta deputāti (“Jaunā vienotība”) prof. Inesi Vaideri.

Intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par jauno valdību un robežbūvi, par ierēdņu armiju un Imigrācijas likuma grozījumiem, par elektrotarifiem un NĪN paaugstināšanu, par tikšanās reizēm ar cilvēkiem un daudz ko citu.

Dzejniece un sabiedriskā darbiniece Liāna Langa ir kļuvusi par galveno seju sociālajai kampaņai “atkrieviskosim Latviju”. Jāatzīst, ka šī kampaņa tiek atšķirīgi uztverta pat latviskajās aprindās, tāpēc aicināju viņu uz sarunu – izskaidrot šīs kampaņas ideju, mērķus un apkopot tās pirmos rezultātus.

Lai arī ilggadējais ZZS vadītājs un galvenais runasvīrs Augusts Brigmanis tagad ir no partijas vadības it kā pagājis malā, dodot vietu saviem jaunākajiem kolēģiem, viņš joprojām ir viens no zinošākajiem un ietekmīgākajiem politiķiem ne tikai ZZS rindās.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku

Māris Bērziņš ir ne tikai pazīstams rakstnieks, romānu “Svina garša”, “Aizliegtais pianīns” un citu autors, bet arī birokrātijas “eksperts”. Viņš jau daudzus gadus līdztekus rakstniecībai nodarbojas ar birokrātisko procesu pētīšanu un cenšas atklāt tās apbrīnojamās vitalitātes noslēpumu.

Tallinā, “Reforum Space Tallinn”, notika mūsu tikšanās ar vienu no slavenākajiem krievu emigrantiem Baltijā — mūzikas kritiķi, rakstnieku, radio programmu vadītāju Artēmiju Troicki, kurš tagad dzīvo Igaunijā. Viņš runāja par to, kāpēc mīts par PSRS ir pievilcīgs mūsdienu jauniešiem, un par to, kāpēc pretkara mūziķi nepamet Krieviju.

Tuvākajā laikā slavenās teātra un kino aktrises Čulpanas Hamatovas radošajā dzīvē gaidāmi trīs notikumi. Viņai būs koncerts Vienības namā Daugavpilī kopā ar latviešu pianistu Andreju Osokinu. Viņa piedalīsies labdarības vakariņās, bet oktobrī spēlēs latviešu valodā Alvja Hermaņa "Kurlmēmo valsts" pirmizrādē Jaunajā Rīgas teātrī, kurā viņa ir pilnas slodzes aktrise kopš pagājušā gada sākuma. Par to “rus.nra.lv” telefonsaruna ar Čulpanu Hamatovu.

Pasaule jau vairāk nekā 500 dienas seko karam Ukrainā un sniedz tai visdažādāko atbalstu. Kā Ukrainai un ukraiņiem palīdz Eiropas visretāk apdzīvotā valsts – Islande, kurā dzīvo mazāk nekā 400 000 cilvēku, par šiem un citiem ar ģeopolitiku saistītajiem jautājumiem “Neatkarīgās” un “rus.nra.lv” saruna ar Islandes universitātes profesoru Jonu Olafsonu.

“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns jau ir vērsies ar skaudru vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Tajā viņš paudis savu redzējumu par notiekošajām nejēdzībām robežbūvē.

Arestovičs kļuva slavens Krievijas militārās agresijas pirmajos mēnešos. Būdams prezidenta kancelejas runasvīrs, viņš spēja novērst paniku un saliedēt Ukrainas tautu cīņai ar iebrucēju. Pēc tam tikpat pēkšņi viņš atkāpās no visiem amatiem un šodien ir vairāk pazīstams kā neatkarīgs eksperts, filozofs un savas skolas "Apeiron" pasniedzējs. Viņa spriedumi ir kļuvuši vēl skarbāki, viņš nebaidās saukt lietas īstajos vārdos. Zemāk “rus.nra.lv” saruna ar Oleksiju Arestoviču.

Pazīstamais Ukrainas tautas mākslinieks Andrejs Danilko ar pseidonīmu Verka Serdjučka ar portālu “rus.nra.lv” dalījās stāstos par saviem bērnības kompleksiem un pieaugušo aizsardzības mehānismiem kara laikā, par dronu lidojumiem virs viņa dzīvokļa Kijivā un krievu klusēšanu, par to, kāpēc viņš negaida Putina fanus savos koncertos. Mēs tikāmies ar mākslinieku Vecrīgā, neizdomājām neko labāku kā uzdāvināt viņam pudeli Latvijas kandžas (salīdzināšanai ar leģendāro ukraiņu gorilku) un pajautājām, vai viņš tiešām tic, ka "viss būs labi", kā dzied Verka Serdjučka.