Lielās intervijas

Šodien, 14. janvārī, Saeima balsos par Nacionālās apvienības (NA) rosināto likumprojektu par tradicionālās ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai komisijās – protams, ja Saeima par to nobalsos. Līdzsvars starp konservatīvajiem un neoliberālajiem spēkiem ir trausls, un ikviena balss būs svarīga. Pēc balsojuma skaidri redzēsim, kurš no deputātiem ir latviskās, tradicionālās dzīvesziņas atbalstītājs, kurš – pagrimuma un iznīcības sludinātājs.

Saruna ar zvērinātu advokātu Olavu Ceru.

Saeimas deputāte Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) vadījusi Veselības ministriju, bet pašlaik ar veselības politikas jautājumiem strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Intervijā Neatkarīgajai bijusī veselības ministre un politiķi vērtē situāciju veselības jomā, paužot atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam lēmumā pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.

„Pagaidām vakcinēšanās ātrums pie mums ir nožēlojams. Šim lēnajam tempam būs nopietnas ekonomiskās sekas. Turklāt ir daudz problēmu ar to, kādu vakcīnu tad īsti lietot, kura vakcīna ir akceptēta, kura – vēl ne utt. Viss kopā parāda iemeslus, kāpēc ministre Viņķele iet uz izeju. Situācija vēlreiz pierāda aksiomu: nedrīkst likt par ministriem cilvēkus, kuri fundamentāli izkrīt vēlēšanās,” uzskata Filips Rajevskis, sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis. Par to un daudz ko citu – šodienas intervijā.

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas vadītāju, tagad jau arī Saeimas deputātu Edgaru Tavaru (Zaļo un zemnieku savienība).

„Neesam lāga atjēgušies no viena Satversmes tiesas sprieduma, un nav aiz kalniem nākamais – sakarā ar 21 Saeimas deputāta pieteikumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā dēvētās Stambulas konvencijas) neatbilstību Satversmei. Man ir radies iespaids, ka tas patiesībā ir tikai teātris ar mērķi panākt, lai Satversmes tiesa sava sprieduma veidolā izsniedz tādu kā izziņu par to, ka nav nekā peļama latviešu tautai tajā konvencijā, lai var apgalvot, ka visi tie, kuri uztraucas par šīs konvencijas ratificēšanas sekām, ir pilnīgi nejēgas,” teic zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Zvērināts advokāts Aldis Alliks dažādos portālos un sociālajos tīklos ir aktīvi izteicies par Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2019-33-01. Ņemot vērā, ka šo spriedumu publiski ir komentējuši maz Latvijas juristu un vairumā gadījumu tas noticis samērā vienpusīgi, aicināju uz sarunu juristu Aldi Alliku.

Saruna ar Aldi Gobzemu, pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu

„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

«Ziemassvētkos arī pieaugušie drīkst nebēdāties un neuztraukties, drīkst priecāties un domāt par mīļām un jaukām lietām,» saka tautā mīlētā dziedātāja Ieva Akuratere. Sagaidot šos neparastos Ziemassvētkus, viņa uzrakstījusi gaišu un cerību pilnu dziesmu «Ziemas dārzs», ko pasakainā melodijā ietērpis komponists un ģitārists Aivars Hermanis.

Pirmdien tā vietā, lai ievēlētu jauno Satversmes tiesas tiesnesi, Saeimas deputāti tiesai veltīja skarbu kritiku par tās kompetences rāmju neievērošanu un izdabāšanu atsevišķām ideoloģijām, nevis sekošanu valsts pamatlikumam un Saeimas pieņemtajiem likumiem. Viens no kritizētājiem bija Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kas pagājušā gadsimta nogalē bija to deputātu vidū, kuri atbalstīja Satversmes tiesas izveidi.

„Iedomājies: okeāns, tā virskārtā plosās traka vētra, kas svaida kuģus, bet mēs nolaižamies dziļi okeāna dzelmē, un tur ir miers un klusums, un tur mums pat nav nojausmas par vētru, kas plosās virspusē. Tāpēc es aicinu cilvēkus spert šo soli – iet dziļumā, uzticoties Dievam. Viņš iedos patvēruma un drošības sajūtu, kas šajā laikā ir ļoti svarīga,” teic luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, kurš kalpo Vecajā Ģertrūdes baznīcā Rīgā.

„Var gadīties, ka mūs apsēdušais vīruss, kas, iespējams, pasprucis dabas mātei no brunču apakšas vai sikspārnim no paduses, nostrādā labāk nekā jebkurš brīnumierocis... Bet es vēroju sekas un analizēju sabiedrības reakciju,” teic Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Šodien saruna ar viņu – par sabiedrības un kovidvīrusa „attiecībām”, personalizēto medicīnu un par to, kas notur cilvēkus pie veselā saprāta.

Ruslans Smolonskis ir perspektīvs un apņēmības pilns jaunais soļotājs, kurš šobrīd trenējas trīskārtējā olimpisko spēļu dalībnieka Modra Liepiņa vadībā. Sportists ir iekļauts Latvijas olimpiskās vienības, Ventspils olimpiskās vienības un Ventspils augstas klases sportistu sagatavošanas centra sastāvā, viņš saņem atbalstu arī kā sporta skolas «Spars» sportists.

«Es gadus neskaitu un, godīgi sakot, dažkārt pat nezinu, cik man to gadu ir. Deviņdesmit? Johaidī! Kur es tik ilgi esmu nodzīvojusi! Un, paldies dievam, vēl ar veselu saprātu,» saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētā aktrise Velta Skurstene. Viņa kā allaž ir optimisma un dzīvotprieka pilna. Šodien, 19. decembrī, cienījamā skatuves māksliniece pārkāpj savas dzīves 90 gadu slieksni.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova no saviem apzeltītajiem Temīdas augstumiem ir runājusi. Kā mums – kaujas suņiem – turpmāk būs būt. Dzimums tiek atcelts. Sieviete, vīrietis – viss viens. Taču ne visi tam piekrīt. Neatkarīgā sarunājas ar sociologu Aigaru Freimani.

SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzņēmumu vada jau 12 gadus, un vienmēr ir izdevies cauri krīzes vētrām izstūrēt, nesabojājot kuģi. Arī tagad viņš optimismu nezaudē un cenšas nesūroties.

Kultūras cilvēkiem visās to izpausmēs šis gads ir bijis viens no smagākajiem. Daudzi saka: kultūra nav pamatvajadzība, tāpēc koncertu, teātru un citu pasākumu nepieejamība, kā arī netikšanās dažādos kolektīvos – koros, ansambļos, amatierteātros, orķestros un tamlīdzīgi nav uzskatāma par traģēdiju un nopietnu problēmu. Taču Latvijas sabiedrībā kultūrai ir ļoti liela nozīme, un to apliecina ārkārtīgi lielais kultūras pasākumu apmeklētāju un pašdarbnieku skaits. Kultūrai mūsu zemē ir spēcīgas saknes, un tā jākopj arī ekstrēmos apstākļos. Pat kara laikā kori dziedāja, aktieri spēlēja un dejotāji dejoja.

„Te, Radiomājā, viss vārījās, te bija mūzikas centrs, un tieši te tika saglabāta latviešu kultūra. Un kas tagad notiek? Kā tiek saglabāta kultūra? Es jautāju – kā? Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti. It īpaši krīzē. Tad ir tikai viens ceļš – jāiet prom pašiem. Bet neviens nekur netaisās iet,” savā ierastajā skarbumā, kas mijas ar cieņu pret kultūru un mīlestību pret Latviju, teic Maestro Raimonds Pauls. Ar viņu šodien saruna.

Politiskā partija “Progresīvie”, kas Saeimā nav pārstāvēta, bet savu ietekmi vismaz Rīgā pierādīja galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Organizācija uzskata, ka šāda izglītības programma novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.