VAKARA ZIŅAS. Vanzovičs brauc uz Krieviju
Dziedātājs Imants Vanzovičs vairs neraujas uz skatuves, lai priecētu savus talanta cienītājus ar dziesmām. Taču viņu atminas ne tikai latviešu klausītāji, bet arī bijušās Padomju Savienības iedzīvotāji, tādēļ Vanzovičs bija saņēmis uzaicinājumu lidot uz Maskavu, lai piedalītos Krievijas tradīcijām bagātajā «Песня года» («Gada dziesma») mūzikas balvu svinīgajā pasniegšanas ceremonijā.
«Pēdējā laikā nav vairs motivācijas, lai dziedātu lielos koncertos. Acīmredzot šajā jomā ir daudz kas paveikts un tagad vienkārši knakstināties ap to, kas ir bijis, negribas. Pirms pieciem gadiem, kad man apritēja 55 gadi, biju izveidojis pārbaudes koncertu uz Dailes teātra lielās skatuves. Viss toreiz izdevās un bija forši. Tagad varētu šādu koncertu uz 100 gadu jubileju sarīkot,» dziedāšanas karjerai pielikto punktu pamato Vanzovičs.
Šobrīd viņš darbojas kā mākslinieks, veidojot gan interjerus, gan strādājot ar audzēkņiem. «Es neslikti zīmēju un labi skicēju. Tādi ir mani blakus talanti,» viņš nosaka.
Šā mēneša sākumā Imants Vanzovičs, kurš savulaik muzicējis pa visu plašo Padomju Savienību, uz pāris dienām devās uz Maskavu, jo bija uzaicināts piedalīties Krievijas tradīcijām bagātajā «Песня года» («Gada dziesma») mūzikas balvu svinīgajā pasniegšanas ceremonijā, ko organizē Krievijas pirmais televīzijas kanāls, kam ir daudzmiljonu auditorija. «Tas ir interesants pasākums. Lūk, tā ir miljonu auditorija, kas mani atceras,» viņš piebilst.
Dziedātājs Imants Vanzovičs bija ieradies uz mūzikas un mākslas festivāla «Bildes 2019» veterānu koncertu, lai klātienē pavērotu savu skatuves kolēģu uzstāšanos, kuriem, pēc viņa teiktā, mūzika ir sirdī. «Savulaik pat Lūiss Ārmstrongs (amerikāņu džeza mūziķis; - red. piez.) teica: «Muzikants tikmēr ir dzīvs, kamēr viņā dzīvo mūzika!» Par sevi varu teikt, ka mūzika manī vairs tik ļoti nedzīvo, lai es gribētu atgriezties uz skatuves. Neoriģināli, vai ne!? Protams, ja mani aicina uzstāties uz korporatīviem vakariem, tad strādāju, jo man ar kolēģi ir izveidota sešarpus stundu gara programma, kurai pats esmu sarakstījis arī scenāriju, un pats arī vadu šo programmu, un man tas ir interesanti. Taču, lai dziedāšanu kultivētu kā iknedēļas darbu, tā nevarētu vairs,» nosaka Vanzovičs.