VAKARA ZIŅAS. Mākslinieks Oļegs Tillbergs: Apņemšanās ir vienkārši normāli dzīvot
***
Bez gandarījuma nav dzīves jēgas
Baiba Zīle, rakstniece:
«Kādreiz regulāri apmeklēju sporta klubu, un tur izteikti varēja redzēt, kad iestājas jauns gads - janvāra sākumā tas bija pārpildīts, nodarbībās nebija kur nolikt savu matracīti, visa pilsēta gāzās sportot. Tad ar katru reizi ļaužu kļuva arvien mazāk, mazāk, līdz pamazām palika tikai mūsu parastā sportotāju kompānija. Kāpēc tā? Cilvēka ķermenis ir ieprogrammēts saglabāt konstantus parametrus un mieru - temperatūru, asinsspiedienu, pulsu, nu un tā tālāk. Mūsu pašu rumpis pretojas, kad kaut kas tiek mainīts ikdienas rutīnā. Tomēr, ja rutīna pārvērtusies par pašam kaitniecisku lietu secību, ir jāsāk domāt, kā uzvarēt ļauno ķermeni. Man cīņa ar sevi notiek nemitīgi, nepareiza mugura izliekuma dēļ nu jau piecus mēnešus katru dienu veicu ārstniecisko vingrošanu, vajadzētu arī padomāt par ēdienkarti. Būt kārtīgākai…
Neredzu jēgu sākt apņemšanos ap kaut kādu nosacīti visiem svarīgu datumu (piemēram, ķīniešiem jauns gads ir no pavasara), bet gan spējā kontrolēt savu dzīvi. Tieši tajā slēpjas laime un iespēja virzīt lietas uz priekšu. Tiklīdz ļaujies straumei un rumpja lielākajai vēlmei - gulēt uz dīvāna un neko nedarīt, liekas, ak, cik tas ir brīnišķīgi. Patiesībā tas ir taisnākais ceļš uz depresiju. Man vajag kaut ko darīt, lai justos laimīga, un arī sevi nedaudz uzvarēt, lai būtu gandarījums. Bez gandarījuma nav dzīves jēgas.»
Vienkārši normāli dzīvot
Oļegs Tillbergs, mākslinieks, asociētais profesors:
«Viens gads klāt. Šobrīd vairāk nodarbojos ar bērniem un mazbērniem. Māksla tagad ir nolikta otrā plānā, mani interesē nākotne. Ar to domāju - izglītība klātbūtnes formā. Ja cilvēks zina, ko viņš plāno, tad viņam iezīmējas perspektīva. Arī finansiālais jautājums, vai viņš vēlas kaut ko izdarīt, piemēram, pabeigt uzbūvēt māju.
Apņemšanās ir vienkārši normāli dzīvot. Ja tu dzīvo starp cilvēkiem, tad apņemies būt tikpat labs, kā viņi izturas pret tevi. Apņemšanās ir psiholoģisks tests. Ja cilvēki iet uz baznīcu, tad ko viņi tur grib sagaidīt? Viņi noteikti kaut ko vēlas, tādā veidā apņemas mainīt dzīvi, savā veidā - sev sagaidīt labāku dvēselisko stāvokli.
Vienmēr ir doma, ka būs labāk. Vai būs tāpat kā pagājušogad? Domāju, sliktāk nebūs. Man ir bail, ka šī nelaimīgā kara agresija var skart visus. Stipri var skart, un tas mani ļoti biedē. Ja noturēsimies iepriekšējā gada līmenī, tad ekonomiski jārēķinās ar dārdzību, jo visa esošā kārtība ir izjaukta. Es domāju, ka gads nebūs vienkāršs, bet viss sāks stabilizēties. Manā izpratnē, ja šis karš beigsies (tas nebeigsies ātri), tad visiem būs pagrūti. Novēlu visiem: esiet un mīliet visus pārējos kā paši sevi, un tad viss būs labi!»
Vienmēr jādomā, kā veidot dzīvi labāku
Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena, mākslinieču duets Skuja Braden:
«Jā, protams, apņemšanās ir tāpēc, ka vienmēr ir jādomā, kādā veidā tu vēlies sevi izmainīt uz labāko, kā tu vēlies darīt labāk un veidot savu dzīvi labāku. Jaunais gads nes to pārmaiņu: ko es gribu labāk redzēt sevī, kā es varētu būt labāks cilvēks. Ir ļoti svarīgi domāt par to, ka vienmēr dzīvē ir vieta uzlabojumiem, jo neviens nav perfekts. Cilvēki sevi neuztver nopietni, kad domā - vienkārši iedomāsimies vēlēšanos un neko nedarīsim, lai vēlēšanās piepildītos.
Ir jābūt līdzjūtībai pret sevi - ja kļūdies, tad tev ir jāatzīst, ka esi kļūdījies, un jāpiedod sev, citādi tas tevi novedīs bezcerības stāvoklī, tu beigsi ticēt tam, ka vari un spēj mainīties. Ir svarīgi uzturēt līdzjūtību sevī un saprast - ok, es neizdarīju to, ko man vajadzēja, ok, man vajadzēja darīt tā, ok, varbūt nākamreiz es varētu darīt citādāk un rezultāts sanāks labāks, un iet uz priekšu.
Šogad ir daudz jāpaveic un daudz jāstrādā, jo mums būs vairākas izstādes Stambulā, Zagrebā, Milānā un Ņujorkā.
Jaunajā gadā novēlam, lai mēs abas varētu radīt vairāk mākslas, lai tik daudz nestrīdētos, lai mēs visi būtu pacietīgāki! Ja tev ir pacietība pret sevi, tad cilvēki apkārt izraisīs mazāk dusmu un nervozitātes.»